Vēsturisks notikums

Pasākums sākās ar nelielu atskatu vēsturē: 1923. gadā Latvijas valsts Izglītības ministrijas departaments, redzot, ka Krāslavas sešgadīgā pamatskola ir perspektīva un attīstīties spējīga mācību iestāde, atļāva šeit atvērt vidusskolas klasi. Skolu tobrīd vadīja Latvijā pazīstama pedagoģe Valērija Seile. 1929. gada 22. augustā ar jaunu valdības rīkojumu visas skolas tika pārdēvētas par ģimnāzijām, bet jau ar šī paša gada septembra lēmumu Izglītības ministrija Krāslavas ģimnāzijai piešķīra valsts ģimnāzijas statusu. 1944. gadā, nostiprinoties padomju varai uz vairākiem gadu desmitiem, valsts ģimnāzijas statuss tika likvidēts un skolu nosauca par Krāslavas 1. vidusskolu. 1993. gadā skola gatavojās svinēt savu 70 gadu jubileju, tāpēc, pamatojoties uz Krāslavas rajona tautas deputātu padomes valdes lēmuma, ministrija atjaunoja skolai vēsturisko nosaukumu — Krāslavas ģimnāzija. Nākamais zīmīgais atskaites punkts ir 2008. gads: skola gatavojas svinēt savu 85 gadu jubileju. Ņemot vērā sasniegumus mācībās, Latvijas valsts izglītības un zinātnes ministrija pasniedza skolai dāvanu — valsts ģimnāzijas statusu.

Taču arī dāvanai ir sava cena. Mūsu valstī ir 18 skolas, kurām ir šis godpilnais nosaukums, kas nav sasniedzams nejauši, bez sūra un grūta darba. Ģimnāzija uz to gāja ilgstoši. Galvenie valsts statusa saņemšanas kritēriji ir mācību rezultāti — konkrēti centralizēto eksāmenu rezultāti. Viens no nosacījumiem: divus gadus pēc kārtas vidusskolā eksāmeni jānokārto trīs augstākos līmeņos vairāk kā 70% skolēnu.

Gunārs Japiņš: “Aizvadītājos divos gados tas ir izdevies. Ģimnāzijas pedagogi aktīvi veic metodisko darbu rajona līmenī, vairāki skolotāji ir metodisko apvienību vadītāji. Paldies skolēniem un skolotājiem, kuru darbs ir bijis nosacījums tam, kas paveikts. Skola nav apieta no pašvaldības puses, bet vēl daudz kas jādara, lai materiālā bāze būtu pilnvērtīga un pilnībā atbilstu valsts un ES prasībām.” Skolēnus un skolotājus ar valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu apsveica novada domes priekšsēdētājs Mečislavs Lukša, kurš uzsvēra šī pasākuma nozīmīgumu vēsturiskajā griezumā. Viņš atgādināja, ka attiecībā uz Latgali un tās nomalēm, tajā skaitā Krāslavu, reizēm gadās saskarties ar tādu kā nepilnvērtīguma attieksmi, raugās kā uz atpalikušajiem, kuri vienmēr jāvelk līdzi uz citu rēķina. Šoreiz ģimnāzijas kolektīvs — skolotāji un skolēni — ar savu darbu pierādīja, ka tas tā nav.

M. Lukša: “Pierādīja, ka mums ir gudri, talantīgi cilvēki un liels potenciāls attīstībai. Ģimnāzijas statuss ir ne tikai atzinums jūsu darbam, bet arī atbildība un pienākums šī darba uzlabošanai turpmākajiem gadiem. Vēsture pierādījusi, ka daudz vieglāk ir kaut ko sasniegt nekā sasniegto noturēt.”

Pēc šiem vārdiem domes priekšsēdētājs atklāja valsts ģimnāzijas plāksni, noņemot pārsegu, kā arī pasniedza valsts ģimnāzijas karogu, kas kalpos kā drošs ceļvedis nākotnes cerībām un būs simbols skolas labai slavai un nopietniem darbiem.

Ģimnāzijas karognesēji nekavējoties nomainīja karogkātā veco karogu pret jauno, lai arī turpmāk to nestu ar lepni paceltām galvām. Pauze tika aizpildīta ar stāstījumu par karoga tapšanas vēsturi, tika teikts paldies cilvēkiem, kuri paveikuši praktisko darbu, kā arī tiem, kuri līdzdarbojās simbola tapšanā. Skolai nebija sava karoga līdz 1940. gadam, padomju gados tas tika iedibināts, bet pēc tam to praktiski neizmantoja. 1993. gadā skolas kolektīvs vienbalsīgi nolēma izveidot jaunu skolas karogu, kuru iesvētīt skolas jubilejas pasākumā 14. jūnijā. Bet karoga devīze — “Dari, virzi, īsteno!” — apstiprināta tikai 2000. gadā. Ja iepriekšējo skolas karogu dievnamā iesvētīja Krāslavas Romas katoļu baznīcas dekāns Jāzeps Lapkovskis, tad jauno Krāslavas valsts ģimnāzijas karogu — prāvests Eduards Voroņeckis līdzīgi, kā pirms 15 gadiem, visa skolas kolektīva un viesu klātbūtnē.

Vecais karogs tika nodots skolas muzeja vadītājai Janīnai Gekišai: “Šajā vecajā karogā ieausti 15 skolas vēstures gadi. Novadpētnieki glabās cienīgi šo simbolu un novēl skolai ar jauno karogu dzīvot ilgu, ilgu mūžu.”

Ciemiņu pulkā bija rajona padomes Izglītības pārvaldes vadītāja Lidija Ostrovska: “Valsts ģimnāzijas statuss skolai piešķirts ļoti svarīgā laikā — kad visa Latvijas tauta gatavojas mūsu valsts 90. gadadienai. Lepojamies ar jums un priecājamies par jums!”

Devīto un divpadsmito klašu audzēkņiem viņa novēlēja līksmu pēdējā zvana pasākumu un panākumus valsts pārbaudes darbos, kā arī A, B un C līmeņus centralizētajos eksāmenos, jo tas tagad ir īpaši svarīgi. Taču pats galvenais “lai piepildās sapņi un veicas studijās, lai jūs nekad neaizmirstu savu skolu un būtu lepni, ka pabeidzāt Krāslavas Valsts ģimnāziju. Kolektīvam paldies par darbu, izturību un veiksmi!”

Pie mikrofona tika aicināti skolas bijušie direktori: Monika Smirnova, Viktorija Nalivaiko, Stanislavs Leikučs un Arkādijs Petaško, kuri apsveica skolas kolektīvu ar panākumiem un dalījās atmiņās par darbiem, kas sekmēja skolas attīstību.

Cilvēks, kurš vadīja skolas kolektīvu, kad tai atjaunoja ģimnāzijas vārdu, ir Arkādijs Petaško: “Mēs bijām jauni, aizrautīgi un jau toreiz ļoti gribējām iegūt valsts ģimnāzijas nosaukumu. Šodien šeit redzu savu kolēģus, kuri ir tikpat skaisti, kā toreiz, bet kļuvuši gudrāki un sasnieguši to, par sapņojām pirms 15 gadiem. Liels nopelns ir skolotājiem un administrācijai, bet negribu aizmirst arī tos darba rūķus, kas čakli strādā, lai skola eksistētu — tie ir skolas tehniskie darbinieki. Ar visiem šiem cilvēkiem man bija liels gods kopā strādāt. Paldies jums!”

Svinīgajā pasākumā uzstājās arī ģimnāzijas bijušie absolventi, kolēģi no citām izglītības iestādēm, citi cilvēki. Skolēniem un visiem citiem šis bija brīdis, kad vistiešāk un vispilnīgāk var saprast to, kā veidojas vēsture.

Juris ROGA