Kroņa objekts jeb Priedaines skatu tornis

Priedaines skatu tornis INTERREG IIIA programmas projekta “Velo maršrutu tīkla attīstīšana Baltijas ezeru zemē” ietvaros uzbūvēts ainaviskā vietā pie Krāslavas. No skatu torņa paveras trīs perspektīvas — Daugavas loki, Krāslava un dūmakā redzama Baltkrievija. Tornis uzbūvēts uz Valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” zemes, ir brīvi pieejams gan tūristiem, gan vietējiem iedzīvotājiem bez maksas, kas saskan ar šī apjomīgā projekta koncepciju: visi objekti, kas labiekārtoti un izveidoti projekta laikā, ir pieejami visiem interesentiem. Apmeklētība ir ļoti liela, tornis ne stundu nestāv tukšs pat visvēlākajā vakara stundā.

Eiroreģionam “Ezeru zeme”, kas apvieno Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pierobežas reģionus, 2008. gada maijā aprit 10 gadi kopš tā pirmsākumiem. Simboliski Krāslavā tika sarīkota desmitgades jubilejas sanāksme, jo tieši šeit tika rīkota pirmā konference, kas deva stimulu tālākai sadarbībai. Uz jubilejas sanāksmi bija aicināti gan tā laika diplomātiskā korpusa pārstāvji, gan Eiroreģiona “Ezeru zeme” vēsturē nozīmīgas personas.

Prominences torņa pakājē

Vairāki 9. Saeimas deputāti, Valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Dienvidlatgales mežsaimniecības pārstāvji, Krāslavas rajona pašvaldības un novada domes vadība, citi augsti viesi, tostarp arī no Lietuvas un Baltkrievijas, žurnālisti un vienkārši interesenti — tāds ļaužu pulks torņa pakājē vēl nekad agrāk nav bijis.

Pasākumu ar simboliskās lentītes pārgriešanu un tā dalībnieku tornī kāpšanu atklāja Dienvidlatgales mežsaimniecības izpilddirektors Antons Breidaks, kurš vispirms apsveica partnerus, ar kuriem kopā strādāts divus gadus, lai realizētu velomaršrutu projektu visās trijās valstīs. Sekoja atskats vēsturē: “Ideja tika uzklausīta 2005. gadā, kad agrā pavasarī pie mums ieradās Eiroreģiona “Ezeru zeme” Latvijas nodaļas vadītāja Ilze Stabulniece un izteica brīnišķīgu piedāvājumu — piedalīties un sakārtot VAS “Latvijas valsts meži” teritorijā sabiedrībai nozīmīgas vietas, iekārtojot veloceliņus, lai cilvēkus vairāk piesaistītu atpūtai dabā. Šis ekoloģiskais atpūtas veids — braukšana ar divriteni — Latvijā kļūst arvien populārāks. Rīgā rīko skrējēju maratonus, Krāslavai būtu jāuzņemas iniciatīva un jārīko velomaratoni, jo maršrutu jau ir daudz. Tā varētu būt jauna tradīcija mūsu novadā!”

Vārds iniciatoriem

Ilze Stabulniece bija acīmredzami gandarīta par lielo cilvēku pulku: “Šīs priedes nekad nebija redzējušas vienkopus tik daudz ļaužu, lielākais pasākums šī meža apkaimē bija Raimonda Paula pļaviņā, kā tā pārdēvēta 1999. gadā, kad šeit notika “Paula ziņģe” un piedalījās vairāk par 10000 cilvēku. Tagad populārākais jau pirms atklāšanas ir šis skatu tornis, kas nesen uzbūvēts.

Liela loma veloprojekta tapšanā bija Gunāram Upeniekam, kurš sacīja, ja jūs nebrauksiet, es pats braukšu pa Daugavas loku maršrutu. Tad arī izdomājām pieaicināt Lietuvas un Baltkrievijas partnerus un veidot veselu velomaršrutu tīklu Eiroreģionā “Ezeru zeme”, kas ir bagāta ar skaistām ainavām un ezeriem. Uzaicinājām arī VAS “Latvijas valsts meži”, jo mums bija svarīgi labiekārtot sabiedrībai nozīmīgas vietas, kuras var apmeklēt vietējie un tūristi bez maksas. Šodien taču ir daudz objektu, kas nav pieejami cilvēkiem ekonomisku apsvērumu dēļ. Šī ir ļoti simboliska vieta sadarbībai, jo var redzēt arī Lietuvu un Baltkrieviju. Ceru uz turpmāko sadarbību ar visiem partneriem!”

Eiroreģiona Latvijas biroja valdes priekšsēdētājs un 9. Saeimas deputāts Gunārs Upenieks neslēpa, ka, izstrādājot projektu, aktuāls bija jautājums par to, kādu taku plānot: zirgu izjādēm, velotūrismam vai kājāmgājējiem. Bija plašas diskusijas, finālā tapa projekts, kas apvieno visas trīs iespējas. Turklāt realizēts bezmaksas pieejas princips, kas masu tūrisma attīstībai ir ļoti pozitīvs faktors.

“Mēs arī atradām cilvēku, kurš iedegās ar ideju un kurā mēs saskatījām, ka viņš domā par Latgali. Jānis Klaužs uzņēmās projekta realizācijas iniciatīvu VAS “Latvijas valsts meži”. Savukārt katra pašvaldība varēja izvēlēties, kādā veidā tā grib iesaistīties projektā.”

Jāņa Klauža ieguldījumu apstiprināja arī viņa kolēģi. Izrādās, J. Klaužs, kuram ir tādas rakstura īpašības, bija pieņēmis drošu lēmumu un praktiski informēja vadību, ka ir noslēdzis līgumu, kura rezultātā projekts ieguva stipru partneri.

Tauta Klauža kungā saskatīja zaļi domājošu cilvēku un ievēlēja viņu par Saeimas deputātu. Starp citu, pasākumā viņš puslīdz nopietni, puslīdz jokojot atzīmēja, ka nauda, tāpat kā ūdens, negrib plūst pret kalnu. Latgale tālu no Rīgas, turklāt augstienē, lai tā šurp plūstu, jāstrādā kādai sūkņu stacijai, kas to sūknē šurp. J. Klaužs arī uzsvēra, ka iepriekšējā darbā bija ļoti daudz jauku un labu programmu, un viena no tām ir tieši sabiedrībai nozīmīgu vietu ierīkošana un labiekārtošana, par ko vislielākā cieņa Latvijas valsts mežu vadībai.

Pirmais un augstākais

VAS “Latvijas valsts meži” valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks pauda pārliecību, ka sabiedrības apsaimniekotā Latvijas mežu daļa ir tā skaistākā, labākā un tīrākā, kurai pateicoties arī veidojas cilvēku priekšstats par to, kādā valstī esam un dzīvojam. Vai ir iespējams vēl vairāk mīlēt šo valsti, vai arī jāskrien uz kādu citu. No R. Strīpnieka sacītā izriet, ka jau no 2001. gada uzņēmums intensīvi meklē veidus, kā uzlabot cilvēkam iespējas būt dabā, mežā, mūsu visu kopīpašumā. Tādējādi šobrīd jau ir vairāk par 400 objektu, kas vairāk vai mazāk piemēroti sabiedrības vajadzībām, lai varētu patīkamāk atpūsties. Latvijas valsts mežu teritorijā visā Latvijā ir četri skatu torņi, no kuriem pirmais parādījās Egļu kalnā Dienvidlatgalē, un, kas dziļi simboliski, ka augstākais skatu tornis Latvijas valsts mežu apsaimniekotajās platībās arī atrodas Dienvidlatgalē — Priedainē.

R. Strīpnieks: “Šis objekts ir viens no kroņa objektiem visā Latvijas teritorijā. Latvijā ir krietni sava aroda meistari un diženi savas dzimtās zemes patrioti. Ja nebūtu viena vai otra, tad nebūtu iespējams ne tāds projekts, ne iespēja paraudzīties uz zemi no putna lidojuma augstumiem.”

VAS “Latvijas valsts meži” ne tikai iekārto sabiedrībai nozīmīgas vietas, bet arī rūpējas par to uzturēšanu, jo uzskata par savu pienākumu nodrošināt, lai tās vietas, kuras apsaimnieko, būtu tīras un sakārtotas. Ja kādam neapzinīgam pilsonim arī gadās šo to sabojāt, tas viss tiek atjaunots. Starp citu, līdz Priedaines skatu tornim tagad ved svaigi grantēts ceļš, pa kuru autotransports var ērti piebraukt līdz pašai torņa pakājei. Vienīgi 32 metrus augstajā tornī būs jākāpj savām kājām. No tā uz Daugavpils pusi var skatīt Daugavas veidotos lokus, savukārt uz Krāslavas pusi redzama ainavā iekļāvusies pilsētapbūve. Skaidrā laikā pāri priežu galotnēm var iztēloties saredzam Baltkrievijas un Lietuvas plašumus.

Juris ROGA