Sekmīgi pabeigta modernizācija

23. maijā Krāslavas centrālajā katlu mājā pārgrieza tradicionālo lentīti, kas acīmredzot iezīmēs jaunas ēras sākumu pilsētas apkurē.

Krāslavas novada domes izpilddirektors Ilgvars Andžāns informēja, ka valsts komisija ir parakstījusi ERAF projekta “Krāslavas centralizētās siltumapgādes sistēmas rekonstrukcijas pirmais etaps — koģenerācijas stacijas Latgales ielā 14 rekonstrukcija” pieņemšanas ekspluatācijā aktu. Komisija konstatēja, ka darbi izpildīti kvalitatīvi.

Projekta kopējās izmaksas ir 4195000 latu, kas padara šo projektu par finansiāli lielāko, kāds līdz šim realizēts mūsu pilsētā. No Eiropas Savienības pašvaldība cer atgūt 1942000 latu. Valsts budžeta dotācija tika piešķirta 492000 apmērā, pašvaldības līdzfinansējums būs vairāk nekā 1760000 latu, tika piešķirta arī neliela mērķdotācija. Ir sagatavota siltumtrase, pārbūvējot 830 metru garu gaisa līniju zemē, izbūvēts 730 metru garš spēka tīkla kabelis. Izbūvēta jau-na kurināmā noliktavas ēka ar šķeldas padeves mehānismu un šķeldas uzglabāšanas laukums 2000 m2 platībā, izbūvēta jauna šķeldas transportiera sistēma, kas nodrošina šķeldas padevi jaunizbūvētajam un arī esošajiem katliem, veikta šķeldas padeves transportieru montāža un katlu mājas rekonstrukcijas celtniecības daļa. Šī gada janvāra sākumā tika uzsākta katla agregāta montāžas darbi, kuri šobrīd ir veiksmīgi pabeigti. Jaunais tvaika apkures katls ļaus pilsētai nodrošināt siltumenerģiju, kā arī darbināt turbīnu un ražot pilsētai un valstij nepieciešamo elektroenerģiju.

Sistēma ir pārbaudīta un strādājusi, bet apkures sezona ir beigusies, tālab viesiem un žurnālistiem nācās samierināties ar īsu demonstrējumu, kura laikā transportieru telpā sākās dārdoņa, iekustējās transportieris un sāka darboties cilindru sistēma. Pasākuma dalībniekiem tika izrādīta arī iekārtu vadības telpa, kā arī dota ekskluzīva iespēja apskatīt priekš-kurtuves ārdus un uzkāpt uz paša apkures katla virsmas, kas ir 21 metra augstumā. Skaidrs, ka katla darbības laikā šāda iespēja, visticamāk, būtu liegta. Jaunais 9 megavatu katls, pēc speciālistu domām, būs pietiekami jaudīgs, lai nodrošinātu pilsētnieku dzīvokļos komfortablu temperatūru, ja ārā gaisa temperatūra nepārsniegs mīnus 15 grādus, pie vēl zemākām temperatūrām būs jāiedarbina vecie katli.

Svinīgajā pasākumā piedalījās novada domes priekšsēdētājs Mečislavs Lukša, bijušais novada domes priekšsēdētājs, tagadējais 9. Saeimas deputāts Gunārs Upenieks, projekta atbalstītājas 9. Saeimas deputāte Anta Rugāte un Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Elita Šņepste, Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas Valsts sekretāra padomnieks Andris Krūms. Nevarēja ierasties Māris Kučinskis, kurš visu šo laiku ļoti interesējās, kā ritēja katlu mājas modernizācijas darbi, un vairākas reizes ir pabijis mūsu pilsētā.

A. Rugāte uzsvēra, ka katlu mājas modernizācija Krāslavā ir lielisks piemērs valsts un pašvaldības sadarbībai, kad cilvēki reāli sajūt labumu no lietderīgi ieguldītas naudas, kas pārvēršas par siltumu un karstu ūdeni viņu mājokļos.

E. Šņepste akcentēja komandas darba nozīmi, kas sākas ar uzdrīkstēšanos un drosmi realizēt sapņus un ieceres, kā arī piebilda: “Siltums ir stratēģiski svarīgs pakalpojums iedzīvotājiem. Esat sākuši ar pareizo lietu, jo kārtīgs saimnieks, ceļot māju, vispirms uzceļ pirti — tā ir vieta kur ir siltums un ūdens.”

G. Upenieks: “Man labāk patīk projekta sākums, kāds būs tā noslēgums, ieskaitot apkures tarifu — laiks parādīs. Iedzīvotājiem nebūs galīgi jātukšo maciņi, ja dome turpinās strādāt siltumtrašu sakārtošanas jautājumā, kas ir ļoti nozīmīgs faktors pie siltuma tarifa. Pašvaldībai ir jānodrošina karstais ūdens dzīvokļos un laba apkure, lai cilvēks vispār domātu par turpmāko dzīvi Krāslavā.”

Pilsētā ir divi uzņēmumi, kas sniedz šo pakalpojumu iedzīvotājiem. G. Upenieks atgādināja, ka savulaik Krāslavas slimnīca ieguldīja 30000 latu savas katlu mājas uzlabošanā. Tagad rit darbs pie pilnīgi jauna projekta, patlaban nevar pat pateikt, kāds kurināmais nākotnē tur tiks izmantots: šķelda, salmi vai kāds cits.

G. Upenieks: “Tiek veikta izpēte. Tas būs uz mūsdienīgām tehnoloģijām virzīts projekts. Gribam, lai ir lēti un arī vietējie zemnieki varētu nopelnīt, piegādājot kurināmo. Arī turpmāk divas katlu mājas apkurinās katra savu mikrorajonu, bet avārijas vai citas nepieciešamības gadījumā uzņēmumi varēs palīdzēt viens otram. Starp citu, vasarā tas jau tika darīts, nodrošinot karstā ūdens padevi.”

Juris ROGA