Paaudžu konflikts: turpinām uzbrukumu

Acīmredzot regulatoru ļoti aizskāra Krāslavas novada pensionāru biedrības gada sapulces rezolūcija (sk. š. g. 28. marta “Ezerzemi”). Es, būdams pensionārs, uzdrošinos publiski izteikt savu viedokli, kas skar regulatora apstiprināto siltuma tarifu (sk. regulatora padomes 2007. gada 27. decembra lēmumu Nr. 47), kā arī Krāslavas novada domes atbildi pensionāru biedrības valdes priekšsēdētājam Edmundam Gekišam.

Izskatot šim gadam apstiprinātos tarifus, pārsteidz pakalpojumu sniedzēju: SIA “Krāslavas nami” un SIA “Krāslavas slimnīca” tarifu pieauguma tempu lielā starpība: pirmajai firmai tas sasniedza 53,1% (!), otrajai — 12,9. Abiem uzņēmumiem ir siltuma avoti, siltumtīkli. Gan viens, gan otrs iesniedza regulatoram savus tarifu projektus 2007. gada novembrī. Jānorāda, ka šo divu uzņēmumu starta tarifi bija praktiski vienā līmenī: pirmajam — 26 Ls/MWh, otrajam — 25,73 Ls/MWh. Paradokss! Kurš var pieejami izskaidrot to cilvēkiem?

Domāju, ka regulators rīkojās nelikumīgi, apstiprinot bez audita aug-stus siltuma zudumus siltumtīklos. Tādējādi viņš pārkāpa Ministru kabineta 2001. gada 4. jūlija noteikumus Nr. 281, uz kuriem aizbildinās savā protokolā Nr. 47. Likums pārkāpts tādējādi, ka saskaņā ar MK noteikumu 18. punktu, ja pie ievada ēkā nav siltumskaitītāju, tad siltuma zudumus un siltumenerģijas patēriņu nosaka ar energoauditu (pensionāru sapulces rezolūcijā tika prasīts veikt siltuma zudumu ekspertīzi). Regulatoram bija jāprasa no SIA “Krāslavas nami” siltuma zudumu auditu jau tad, kad tika apstiprināts 2002. gada tarifs. Tagad dome un regulators, mēģinot “aizstāvēt mundiera godu”, pavērš lietu tā, it kā viss būtu likumīgi, katlu mājā un visos objektos uzstādīti siltumskaitītāji un ir atšķirīgi šo skaitītāju rādījumi. Taču, piedodiet man, ar skaitītājiem pie ievada ēkā siltuma uzskaite tiek veikta kopš 2007. gada oktobra, par ko liecina dzīvokļu īpašnieku un īrnieku saņemtie rēķini tā paša gada novembrī. Respektīvi, lai aprēķinātu siltu-ma zudumus 2008. gadā, bija jāpielieto MK noteikumu Nr. 281 18. punkta 1. daļas pielikums, kur paredzēta energoaudita veikšana.

Nobeigumā pamēģināsim novērtēt siltuma zudumus, pamatojoties uz regulatora padomes lēmumā Nr. 47 norādītajiem datiem. Saskaņā ar šo dokumentu siltuma zudumi siltumtīklos 2006. gadā bija 31,4%, gaidāmie 2007. gadā — 31,0%, bet 2008. gada tarifa projektā — 36,7%. Vēl viens paradokss! Gaidāmie zudumi 2007. gadā absolūtos lielumos sasniedza 10268,1 MWh, bet 2008. gadā — jau par 3560 MWh vairāk. Pieaugums, kuru viegli aprēķināt, ir 34,7%! 2007. gadā bija pārbūvēti lieli gaisa trases iecirkņi Persteņa ezera krastā un citās vietās, turklāt tika izmantotas caurules, kas iepriekš izolētas rūpnīcas ap-stākļos, kuros siltuma zudumi ir trīs reizes mazāki nekā agrākajās trasēs. Tāpēc siltuma zudumi tarifā ir nepamatoti paaugstināti — ne mazāk kā par 3500 MWh, kopsummā par 52000 latu, kas kāpināja tarifu par 2,18 Ls/MWh.

Nevaru piekrist regulatoram arī tajā ziņā, ka pakalpojumu sniedzējs neizstrādāja efektīvus pasākumus siltuma zudumu samazināšanai, kā arī tajā ziņā, ka siltumtrases mūsu pilsētā atrodas sliktā stāvoklī. Mūs kā siltuma patērētājus apmierina tāds siltumtrašu stāvoklis, kādā tie strādā bez avāriju atvienojumiem. Nelaime tā, ka siltuma sniedzējs nepamatoti paaugstināja siltuma zudumus tarifu projektā, bet regulators neko nedarīja, lai nepieļautu šādu rīcību. Pēdē-jais, ko gribu sacīt. Pārsteidz tas, ka regulators apšauba paša apstiprināto siltuma zudumu procentu Dau-gavpils siltumtīkliem, paziņodams pie mums, Krāslavā, ka tie var izrādīties divas reizes augstāki. Tas nav nopietni! Kas tur ko teikt, “cāļus skaita rudenī”. Jau pēc pusgada, oktobrī mums radīsies iespēja saskaņā ar skaitītāju rādījumu analīzes rezultātiem “saskaitīt cāļus” un spriest par mūsu godājamo vadītāju apzinīgumu un kompetentumu.

Arnolds KORPS