8. maijā Krāslavas rajona padomē trīs mūsu pilsētas un pieci rajona iedzīvotāji saņēma Ministru kabineta rīkojuma izrakstus par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā.
Tie ir Jeļena Grineviča (Krāslava); Irina Morgunova (Krāslava); Danata Sivaho (Krāslava); Deniss Plakošs (Robežnieku pagasts); Ludmila Soldunova (Robežnieku pagasts); Stanislavs Šveds (Svariņu pagasts); Ludmila Škutāne (Skaistas pagasts) un Gaļina Sinicka (Piedrujas pagasts), kura sasniegusi cienījamu vecumu, un dokuments par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā vienlaikus bija kā pašas sarūpēta dāvana jubilejā.
Diviem bērnu vecākiem tika izsniegts Naturalizācijas pārvaldes (NP) lēmums par viņu bērnu atzīšanu par Latvijas pilsoni. Līdz ar to Latvijas pilsoņu saimi papildināja arī Viktorija Steļmačonoka (Krāslava) un Eduards Leonardovs (Dagda).
Pasākumā piedalījās, jaunos pilsoņus un viņu vecākus sveica Krāslavas rajona padomes priekšsēdētājs Andris Badūns, kā arī NP Daugavpils reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Bružiks, viņa vietnieks Ilmārs Rutkovskis un NP Daugavpils reģionālās nodaļas Informācijas centra vecākā referente Ilze Onzule. Līdz ar dokumentu katrs jaunais pilsonis saņēma arī ziedus un suvenīru - gaisa balonu ar Eiropas Savienības simboliku piemiņai.
“Vai kāds no jums sev jautājis, kas katram ir Latvija?” atklājot pasākumu, klātesošos pirmā uzrunāja I. Onzule. “Ārzemniekam būtu viegli atbildēt - tā ir zeme Baltijas jūras krastā, valsts Eiropas Savienībā utt. Bet mums Latvija ir vieta, kur esam dzimuši un auguši. Tā ir zeme, kurā viss pieder mums - gan brīnumainais Ežežers tepat tuvumā, gan skaistā Krāslavas Romas katoļu baznīca, gan ziedošās ievas un purenes, gan viss cits. Tā ir mūsu dzimtene! Tālab šajā svētku dienā gribu jums veltīt īpašus vārdus, kuros tiek cildināta mūsu dzimtene Latvija.”
J. Bružiks īpaši uzsvēra, ka Latvija ir valsts, par kuras pilsoni vērts kļūt. Viņš arī atgādināja, ka pilsonības likums paredz iespēju par Latvijas pilsoņiem atzīt Latvijā pēc 1991. gada 21. augusta dzimušo bezvalstnieku un nepilsoņu bērnus, pamatojoties uz vecāku iesniegumu. Šoreiz sumināti divi bērni, kas kļuvuši par mūsu valsts pilsoņiem. Bērniem, kas dzimuši Latvijā pēc 1991. gada 21.augusta nepilsoņu vai bezvalstnieku ģimenē un vēlas iegūt Latvijas republikas pilsonību, pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas patstāvīgi jāiesniedz iesniegums Naturalizācijas pārvaldē. Sasniedzot 15 gadus, jaunajam Latvijas pilsonības pretendentam jāapliecina arī sava latviešu valodas prasme.
A. Badūns, uzrunājot jaunos mūsu valsts pilsoņus, sacīja: “Apsveicu ar Latvijas pilsoņa atbildīgās nastas saņemšanu! Latvijas pilsonis nav vienkārši nosaukums, bet abpusēji liela atbildība - jums ir pienākumi pret valsti, valstij ir pienākumi pret jums. Esiet vienmēr aktīvi, jo tikai tā var kas notikt. Tagad sevišķi bieži dzirdam iedzīvotāju negatīvu attieksmi pret valdības un ierēdņu darbu. Droši vien kritika pamatota, bet arī tajā ir mūsu pašu atbildība, jo esam vēlētāji, kas ievēl tos cilvēkus, kuri strādā. Visbeidzot katrā situācijā esiet maksimāli optimistiski, skatieties uz dzīvi ar prieku, jo tikai tā var darīt savu valsti labāku!”
Arī naturalizācijas pārvaldes darbinieki pauda cerību, ka, pievienojoties mūsu pilsoņu kopumam, jaunie pilsoņi veidos Latviju labāku, skaistāku, jaukāku. Pasākums beidzās ar kopīgu fotografēšanos piemiņai un neoficiālām sarunām pie kafijas galda, par kuru gādāja rajona padome. Cita starpā J. Bružiks pateicās rajona padomes priekšsēdētājam A. Badūnam par atbalstu pasākuma rīkošanā un izpratni. Saņemt vienu no vissvarīgākajiem sava mūža dokumentiem katram patīkami īpaši svinīgā atmosfērā, kas paliktu atmiņā uz mūžu.
Juris ROGA