No iecerēm — uz to realizāciju

Pagājušajā gadā lietišķa sadarbība mūs kaut kā nesaveda kopā, toties pavasara starptautiskajā seminārā par tēmu “Krāslavas grāfu Plāteru pils kompleksa atjaunošana — tūrisma attīstības impulss pilsētā un reģionā” es uzzināju, ka ar perspektīvo projektu novada domes speciālistam Andrim Ruk-manam ir vistiešākais sakars.

Vizītkarte: krāslavietis, Varavīksnes skolas absolvents, vēlāk — Latvijas Policijas akadēmijas Juridiskās fakultātes students. Savienoja dienas studijas augstskolā ar darbu galvaspilsētas apsardzes firmā. Vēlāk tika uzņemts Vides aizsardzības ministrijā. Nākamā darba vieta bija Finanšu un līgumu centrālā aģentūra, kur studentam bija iespēja realizēt iegūtās juridiskās zināšanas. Kopš 2005. gada rudens Andris Rukmans ir Krāslavas novada domes projektu realizēšanas speciālists. Viņš turpina neklātienes mācības Daugavpils universitātes maģistrantūrā. Nelaižot garām iespēju pilnveidoties, jaunais speciālists biznesa darīšanās apmeklēja Somiju, Zviedriju, Angliju, Čehiju. Viņa galvenais vaļasprieks ir sports: basketbols, velotūrisms un trenažieru zāles apmeklēšana. Pret datortehniku un Internetu Andris izturas kā pret darba instrumentu, bet atpūtu atzīst par labāku pavadīt pie dabas krūts.

— Andri, divarpus darba gadi atbildīgajā amatā ir neliels laika posms, kas arī nav mazs. Nosauciet projektus, kuru realizācijā jums nācies piedalīties.

— Pirmkārt, man laimējās strādāt kopā ar Ināru Dzalbi, programmas Interreg III projektu sagatavošanas vadītāju. Izmantojot šīs programmas finanšu iespējas, izdevies realizēt pilotprojektu ar sporta specifiku “Latvijas — Lietuvas pārrobežu basketbola čempionātu un ielu basketbola turnīru organizēšana”. Tas ir liels materiālais labums, ko saņēmusi Krāslava. Konsekventi realizējot šo projektu, nosiltinātas Varavīksnes skolas sporta zāles sienas, iegādātas astoņas pārvietojamās basketbola konstrukcijas, 25 bumbas un divi komandu tērpu komplekti. Organizēts pirmais pārrobežu līgas basketbola čempionāts un divi strīt-bola turnīri.

Otrkārt, uzsākta ļoti svarīga Krāslavas pils kompleksa atjaunošanas projekta realizēšana. Turklāt esmu strādājis pie trim jauniešu kluba “Krasts” projektiem.

— Akcentēsim uzmanību pils kompleksa perspektīvām. Ko var gaidīt Krāslavā visai tuvā nākotnē?

— Runa ir ne tikai par pils ēku, bet arī par teritoriju, kas aizņem 14,3 hektārus. Krāslavas pils apbūve kompleksā ar parka arhi-tektūru iekļauta valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā. Projektu paredzēts realizēt divos posmos. Pirmajos trijos gados vecais grāfu parks atkal kļūs par iemīļotu un labiekārtotu vietu pastaigām un aktīvai atpūtai. Tiks pabeigta žoga, vārtu, kāpņu rekonstrukcija, tiks uzstādītas mazās arhitektūras formas un ierī-kotas pastaigu takas. Atbilstoši parka labiekārtošanas plānam tiks nozāģēti vecie koki, iestādīti jauni. Protams, tuvākie plāni būs atkarīgi no finansējuma avotiem, un, ja tie atradīsies, varēs runāt par mākslīgo grotu nostiprināšanu, parka dīķa attīrīšanu, par velobraucēju celiņa ierīkošanu vasarā un slēpošanas trases iekārtošanu ziemā. Šim nolūkam būs nepieciešams apgaismojums. Paralēli tiks sagatavota tehniskā dokumentācija pils restaurācijas darbiem. Protams, bez investoru piesaistīšanas šie jautājumi būs grūti atrisināmi. Runājot par tālāko perspektīvu (līdz 2016. gadam), var pasap-ņot par vissvarīgākajiem darba posmiem. Man pašam nācās piedalīties pils kompleksa ēkas Pils ielā 2 iepriekšējā rekonstrukcijas projekta sagatavošanā. Iespējams, ka te turpmāk atradīsies Tūrisma informācijas centrs, Eiroreģina “Ezeru zeme” biroja ofiss un, nav izslēgts, Krāslavas novada domes attīstības nodaļa.

— Kas būs ar grāfu pils daudzcietušo ēku?

— Ja mūsu pagaidām virtuālais projekts iegūs reālas aprises, tad atjaunotajā pilī izvietosies novada nozīmes vēstures un mākslas muzejs, konferenču zāles, viesnīca, restorāns... Palīgēkās plānots iekārtot mākslinieku un podnieku darbnīcas ar viesu numuriem otrajā stāvā. Šie pagaidām utopiskie plāni var palikt par iluzoriem, ja neizdosies saņemt finansējumu no Eiropas Savienības struktūrfondiem, no citām programmā: valsts, privātajām un pašvaldību.

— Pie kā jūs strādājat pašlaik?

— Pašreizējais uzdevums ir gatavošanās administratīvi teritoriālajai reformai, kad Krāslavas novadam pievienosies desmit pagastu.

Aleksejs GONČAROVS