Vēl viens ieraksts atmiņu grāmatā

Tā mērķis ir veicināt starpvalstu sadarbību un jauniešu online projektu attīstību. Mūsu skola bija pirmā Latvijā, kas uzsāka dalību šajā projektā, un skolotāja Ligija Kolosovska ir šī projekta koordinatore Latvijā. Jau neskaitāmas reizes ģimnāzijas vidusskolas klašu audzēkņi ir tā dalībnieki. Pirms gada Krāslavas ģimnāzijā ciemojās viesi no Rumānijas. Global Teenager Project ietvaros 6 skolēni un 2 skolotājas atbrauca uz Latviju, lai satiktos ar sarakstes partneriem personīgi un pavadītu neaizmirstamu nedēļu kopā ar mums Krāslavā. Tagad, ze-meslodei apriņķojot ap sauli vēl vienu reizi, bija mūsu kārta doties uz Rumāniju.

Aprīlī 6 skolēni un skolotāja Ļubova Makareviča devās uz lidostu. Tikai sēžot lidmašīnā, līdz galam pārliecinājāmies, ka pēc dažām gaisā pavadītām stundām būsim Rumānijas skaistākajā vietā — Transilvānijā. Tā sveica mūs ar saviem apbrīnojamiem dabasskatiem un kalniem. Viesnīca Anselmo Fogado pārsteidza ar savu restorānu un mums piedāvāto krāšņo dzīvesvietu. Tiešām par dzīves apstākļiem nevarējām sūdzēties, jo tur strādājošie cilvēki vienmēr bija laipni un atsaucīgi. Visa mūsu latviešu grupa dzīvoja savienotās istabiņās, bet pārējo valstu dalībnieki pavisam blakus, kas deva mums iespēju jau pirmajā vakarā iepazīties ar jauniešiem no Rumānijas. Kārtējo reizi pārliecinājos, ka rumāņi ir ļoti līdzīgi mūsu tautai un vienmēr ir gatavi jaunu kontaktu veidošanai. Nākamajā rītā satikām arī ungāru grupu. Vēlētos vēl piebilst, ka uz projekta norises vietu pēc 12 stundu gara ceļa atbrauca kāds jaunietis, kas bija piedalījies projektā Krāslavā. Viņa vizītes mērķis bija satikt mūs — latviešus — vēl vienu reizi.

Lai labāk iepazītu savus partnerus, dienas pirmajā pusē spēlējām spēles, kas palīdzēja iegaumēt jauniešu vārdus, un īsu-mā prezentējām savu valsti. Kad pirmais iespaids par projekta dalībniekiem bija radies, pienāca laiks aplūkot apkārtni. Tā kā pilsētiņa bija pavisam maza, svarīgākais apskates objekts — daba. Tas bija īsts pārbaudījums latviešiem, kas nāk no līdzenumu zemes, jo nācās ilgi iet pa šauru taciņu cauri krūmiem un tik augstāk, augstāk… Atpakaļ tomēr neriskējām iet pa to pašu meža taku un gājām pa ceļu, kas visā valstī ir apbrīnojami labā stāvoklī. Projekta laikā mums bija piedāvāta iespēja aizbraukt uz dažām slavenām vietām Rumānijā. Biju sajūsmā par Grāfa Drakulas pili. Jau ieejot pils pagalmā, bija jūtama īpaša gaisotne, prātā nāca nostāsti par to, kas šajā apkaimē bija noticis. Patiesībā Drakula nemaz nebija vampīrs, bet gan cilvēks, valdnieks Vlads Cepešs, kas nežēlīgi nogalināja savus upurus. No vārda “draku”, kas rumāņu valodā nozīmē “sātans”, arī radusies grāfa iesauka. Pavisam pretējas izjūtas raisīja Svētās Annas ezers, kas ir izveidojies neaktīva vulkāna vietā un atrodas 950 m virs jūras līmeņa. Ar ezeru saistīti daudzi stāsti un mīti, un, skatoties no putna lidojuma, tam ir lāses forma. Pa ceļam no šī ezera ir neparasta ala, kuru var sajust jau pa gabalu pēc neparastā aromāta, kas valda tai apkārt. Tā ir ala klintī, kur nogulsnējas sērs, līdz ar to, ienākot alā, kājās jūtams siltums, jo tiek stimulēta asinsrite.

Katru vakaru notika vienas dalībvalsts prezentācija. Latviešu vakarā dziedājām tautasdziesmas, dejojām tautas dejas, spēlējām un cienājām pārējos ar zirņiem, sieru un kvasu. Vislielāko ārzemnieku interesi piesaistīja melnā rudzu maize un maizes zupa. Savas valsts tradīcijas prezentēja arī ungāri un rumāņi. Abas kultūras ir bagātas ar dejām, dziesmām. Mēs nogaršojām arī ungāru un rumāņu ēdienus. Protams, bija arī valodu mācīšanās. Kopā pavadītie vakari ļāva mums iepazīt citu tautu kultūru un tradīcijas, kas bija daļa no mūsu vizītes mērķa. Taču svarīgākais brauciena mērķis bija tēmas “Globālās sasilšanas problēma” apspriešana ar citu valstu jauniešiem. Sadalījušies grupās, centāmies saskatīt globālās sasilšanas iespējamos cēloņus un, protams, meklēt risinājumus. Mēs analizējām dabas piesārņotības līmeni, siltumnīcas efekta radītās sekas un iespējamos draudus nākotnei. Kā darba galaprodukts tika izveidots raksts, kas visu valstu pārstāvjiem būs jāiesniedz atbildīgajiem dienestiem. Arī mums ir šis dokuments, un ceram, ka jauniešu darbs nebūs veltīgs, un arī mūsu ieteikumi alternatīvu risinājumu meklēšanā tiks ņemti vērā.

Tagad, esot mājās, skatāmies uz dzīvi pavisam citādām acīm. Pirmkārt, daudz nopietnāk apzināmies dabas vērtību un to, ka tā ir jāaizsargā. Otrkārt, jauni iespaidi, draugi un atmiņas mūsu sirdīs. Arī esot tūkstošiem kilometru tālu viens no otra, jebkurā brīdī varam nosūtīt virtuālo sveicienu un apskāvienus saviem jauniegūtajiem draugiem no Rumānijas un Ungārijas. Protams, tiek lolotas cerības vēl kādreiz ieskatīties viens otram acīs un pasmaidīt. Es ticu, ka tas noteikti piepildīsies. Nobeigumā vēlētos pateikties skolotājām Ligijai Kolosovskai un Ļubovai Makarevičai par projekta koordinēšanu un realizēšanu, skolas direktoram Gunāram Japiņam, Krāslavas pilsētas un Krāslavas novada domei, kas nodrošināja mūs ar transportu uz lidostu. Šis pasakainais ceļojums nenotiktu bez Jūsu palīdzības. Paldies Jums!

Jūlija SAKOVIČA, Krāslavas Valsts ģimnāzijas 11.a klases audzēkne