Jau rakstījām, ka februāra nogalē Indrā plaši atzīmēta aužamo steļļu simtā dzimšanas diena — uz vienām no tautas namā esošajām stellēm saglabājies precīzs izgatavošanas datums, kas arī kalpoja par ieganstu svinībām. Toreiz vairākas sievietes sēdās pie stellēm, publiski demonstrējot savu māku, ar ko, kā vēlāk izrādījās, viņas deva startu jaunai iecerei.
“Pasākuma viesus aicinājām izmēģināt savus spēkus un izbaudīt aušanas prieku,” stāsta Indras tautas na-ma vadītāja Anžela Kuzminska. “Atsaucība bija liela. Aušanas tradīcijas Indrā pūlamies atjaunot ne jau pirmo gadu, ikreiz pievienojot esošajam kaut ko jaunu. Vienreiz tas ir jauns projekts, citreiz jauns cilvēks, bet šoreiz dzima doma par spilvenu aušanas akciju, kas veltīta mūsu valsts dzim-šanas dienai. Tajā aicinām piedalīties visus pagasta ļaudis. Aktīvākās un drosmīgākās sievietes jau šodien labprāt apmeklē tautas namu, lai, pieredzējušu audēju mudinātas, noaustu vismaz vienu spilvenu. Sākotnēji bija doma noaust 90 spilvenus, lai novembra svētkos sarīkotu lielu izstādi, bet laika palicis pavisam maz, tāpēc priecāsimies par jebkuru skaitu. Būs trīsdesmit — labi, būs vairāk — vēl labāk! Iedomājieties, ka 30 vai vairāk ģimeņu mājās būs spilveni, kas tapuši kopīgā darbā un ietvers sevī cēlu ideju. Visi spilveni būs svītraini, bet katra audēja atnes savus diegus, tāpēc krāsu raksts būs katram citādāks, zināmā mērā atspoguļojot audējas raksturu vai noskaņojumu. Spilvens, kas izsenis simbolizē siltumu, ietvers sevī papildus informāciju, proti, spilvena audējas dzīvo vienā valstī, vienā pašvaldībā un viņas vieno kopīga aizraušanās, caur kuru netradicionālā veidā ir izpaudusies dzim-tenes mīlestība. Ir taču jauki apzināties, ka man un kaimiņienei ir mājās spilveni, kas mūs vieno.”
Spilvenu aušanai sagatavotas trīs stelles, kuras klaudzēs līdz pat valsts svētkiem. Aušanas vecmeistare Regīna Hveckoviča noskaņota ļoti apņēmīgi: “Nevar būt nekāda runa par to, ka nepaspēsim noaust tik spilvenu, cik mūsu valstij apritēs gadu! Jāstrādā un jāpaspēj!” Starp citu, simtgadīgās kara laikus pārcietušās stelles ir tieši Regīnas ģimenes relikvija, savulaik tās no Polijas ceļojušas uz Baltkrieviju, tad uz Latviju un līdz ar mūsu valsts uzņemšanu Eiropas Savienībā ir ieguvušas arī Eiropas pierakstu.
Interese par spilvenu aušanas akciju ļaudīm ir. Pirmos aicināja pieaugušos, jo sāksies dārzi un viņiem nebūs laika aušanai. Sievietes, kas pir-mās atnāk un sāk aust, izstāsta kaimiņienēm, tās, savukārt, vispirms nāk ekskursijā. Kad pirmās bailes pārvarētas un cilvēks redz, ka aušana viņam pa spēkam un reāli izdodas, nāk ar prieku. Jaunatne varēs aktīvi aust vasarā. Daudzi Indras bērni, kuri apmeklē mūzikas un mākslas skolu, jau ir izmēģinājuši roku pie stellēm un šo nodarbi atrod par gana interesentu.
“Akcijas noslēgumā būs interesanti savākt visus kopā un uztaisīt kopīgu bildi ar spilveniem. Valsts jubilejā mēs gribam sarīkot pasākumu, kas saviļņotu līdz sirds dziļumiem, nevis paliktu cilvēkiem atmiņā kā svētki svētku pēc,” uzsver A. Kuzminska.
Kad Indras entuziasti sāka uzstādīt stelles, retais ticēja, ka viņiem izdosies. Bet izdevās. Domāju, arī spilvenu akcija izdosies, jo, kad cilvēki redz sava darba rezultātu, viņi grib piedalīties un strādāt. Turklāt, aušanai ir purva spēks — ievilks un vaļā vairs nelaidīs.
Juris ROGA
.jpg)
.jpg)
