Atrisināmā problēma

Laiki mainījās. Tagad mašīna tāpat kā jebkura sadzīves (ierīce) tehnika daudziem ir nepieciešamība, bieži vien vienīgais satiksmes līdzeklis, jo darba vieta parasti nenodrošina ar satiksmes iespējām, ceļš uz darba vietu un atpakaļ, kas atrodas diezgan tālu, jāveic pašam, tāpēc katrs cenšas mašīnu novietot savas dzīvesvietas tuvumā.

Tagad lielās pilsētās jaunceļamo māju masīvos šim nolūkam jau projektā paredzētas vietas.

Diemžēl, mēs dzīvojam pusgadsimtu atpalikušā valstī, tālu no civilizētās pasaules, cēlām namus ziedošu dārzu vietā...

Tāda situācija izveidojusies Raiņa ielas 2 pagalmā.

Mums, pensionāriem, šie cilvēki ir jāsaprot, jābūt iecietīgiem, jo viņi maksā nodokļus, arī sociālo nodokli, pelna mūsu pensijas. Visā pasaulē pastāv solidaritātes princips šajā jautājumā.

Mēs, pensionāri, kādreiz strādājām un pelnījām pensijas tā laika vecajiem cilvēkiem, tagad to dara mūsu strādājošie.

Mums jābūt bezgala pateicīgiem šiem cilvēkiem, kas neklīst pa plašo pasauli, laimi meklēdami, bet strādā mūsu pilsētā, mūsu valstī, bieži pelnīdami minimālo algu. Daudzu, arī mūsu pensionāru, piederīgie aizceļojuši uz ārzemēm un vairo labklājību tās zemes cilvēkiem, arī pensionāriem. Cienīsim mūsu darba darītājus! Uzskatu, ka Raiņa ielas 2 pagalmā var novietot mašīnas, šī teritorija ir brīva, mašīnas zālienā netiek novietotas, nevienam netraucē. Arī es dzīvoju šajā mājā 1. stāvā, un man nav absolūti nekādu iebildumu pret tiem manas mājas iedzīvotājiem, kas novieto mašīnu manu logu priekšā.

Manī rada sašutumu tās personas, kas raksta sūdzības mājas iedzīvotāju vārdā. Ja redzat trūkumus, vai kas neapmierina, lūdzu, aplieciniet to ar savu parakstu. Tādas anonīmas sūdzības nevajadzētu izskatīt.

Krāslavas municipālajai policijai vairāk jāveltī uzmanības profilakses jautājumiem, darbam ar jaunatni, bet, formējot protokolu, tik daudz jāzina latviešu valoda, lai atšķirtu mašīnas novietošanu uz ietves no mašīnas novietošanas pagalmā.

Mīļie cilvēki! Nebūsim Krilova fabulas cūkas, kas rok ozola saknes, bet mielojas ar tā zīlēm.

Natālija VANAGA, pensionāre