Pareizticīgā Baznīca 27. aprīlī svinēja gaišos Kristus Augšāmcelšanās svētkus — Pashu. Nedēļa pēc Kristus Augšāmcelšanās (no 28. aprīļa līdz 4. maijam — Antipashai) tiek dēvēta par Gaišajām septiņām dienām. Godinot elles un nāves Uzvarētāju Jēzu Kristu, Gaišās nedēļas trešdien un piektdien tiek atcelts gavēnis.
Visu Gaišo nedēļu pareizticīgo dievnamos altāra priekšā atrodas īpaša šī laika sakramentālija — artoss (no grieķu val. — maize), apaļas formas maizes klaips, uz kura atainots Kunga Krusts vai Kristus Augšāmcelšanās. To cep pirms Lieldienām, bet Pashas dievkalpojumā nosvētī. Gaišās nedēļas sestdienā pēc dievkalpojuma artoss tiek sagriezts un izdalīts ticīgajiem.
Šīs ieražas vēsture sākās Kristus Augšāmcelšanās laikā. Kad artoss tiek svētīts, garīdznieks lūdz no Kunga svētību, dziedināšanu no visām kaitēm un slimībām tiem, kuri to baudīs. Tāpēc ticīgie, saņēmuši savu daļu artosa, sadala to mazos gabaliņos un glabā visa gada laikā. Bauda svētīto maizi tukšā dūšā, īpaši slimību gadījumos.