Aizsāk 85. gadadienas pasākumu kopumu

Pirmie uz skatuves kāpa Krāslavas mūzikas skolas koristi, kuri izpildīja dziesmu “Kur tu skriesi, vanadziņ i” un dažas citas.

Pirms skolas novadpētnieki pārlapoja pilsētas vēstures lappusītes, klātesošos, kuri galvenokārt bija ģimnāzijas audzēkņi, uzrunāja un 85 gadu pilsētas jubilejā sveica novada domes izpilddirektors Ilgvars Andžāns, kurš akcentēja nākotnes tēmu. Krāslavas pilsēta un novads, izmantojot tās iespējas, ko tagad piedāvā Eiropas Savienības struktūrfondi, iesaistījās nopietnos projektos: katlu mājas rekonstrukcijas, ūdensvada un kanalizācijas tīklu rekonstrukcijas, kā arī plānoti ceļu remontu un būvniecības jautājumi. I. Andžāns pauda cerību, ka nākotnē mūsu pilsēta attīstīsies un taps vēl skaistāka. Izmantojot izdevību, izpilddirektors mudināja jauniešus iegūt labu izglītību un atgriezties savā dzimtajā pilsētā.

“Ja jūs plānojat savu nākotni saistīt ar pilsētu, tad mēs vienmēr būsim jums atvērti un gaidīsim atpakaļ Krāslavā,” sacīja I . Andžāns. “Diemžēl šobrīd Krāslava ir viena no tām pilsētām, kur novērojama lielākā jauniešu aizplūšana. Skaidrs, ka pilsētai nākotnē bez aktīviem cilvēkiem būs ļoti grūti risināt savus jautājumus.”

Klātesošo publiku uzrunāja Krāslavas vēstures un mākslas muzeja direktors Voldemārs Gekišs, uzsverot, ka cilvēka izpratnē 85 gadi ir liels skaitlis, bet vēstures izpratnē tas ir tikai mirklis. Muzeja darbinieku vārdā viņš pateicās krāslaviešiem, kuri saglabājuši vēstures atmiņas vispirms jau sev un pēc tam ir nodevuši muzejam: “Mums ir liels gods šajā pasākumā redzēt Valentīnu Vandu Sosnovsku, kura ir pirmā Krāslavas mēra Luciana Gžibovska meita. Šeit ir klāt arī viens no Krāslavas lielākajiem patriotiem un vēstures glabātājiem — Henriks Čužāns. Nevarēja ierasties Ērika Druste, kura ir pilsētas galvas Oto Drusta meita. Ieradies cienījamais krāslavietis Viktors Airapetovs, kurš izdarījis milzu darbu pilsētas labā. Pateicamies Mihailam Dombrovskim — vēl vienam cilvēkam, kurš aktīvi darbojās vēstures saglabāšanā un kura izturība ir neizsmeļami liela.”

Zāle aplaudēja katram Krāslavas patriotam, bet aplausi pārauga ovācijās, kad tika nosaukta Krāslavas vēstures pētniece, skolotāja Janīna Gekiša.

Pasākums turpinājās ar skolas audzēkņu stāstījumu par Krāslavu no sirmas senatnes vēl pirms Kristus dzimšanas līdz pat mūsdienām, par katru laika posmu turpināja runāt cita klase. Savu uzstāšanos audzēkņi bagātināja ar patriotiskas dzejas rindām. Pēc ģimnāzistiem vārds tika dots pasākuma goda viesiem. Valentīna Vanda Sosnovska aicināja jauniešus mīlēt savu pilsētu tā, kā to mīlējis viņas tēvs un viņas jaunības laika paaudze. Atmiņās par sevi un sava laika notikumiem dalījās Henriks Čužāns. Ar vēstures lappušu šķirstīšanu un dziesmām ieskandināti svētku pasākumi saistībā ar pilsētas lielo jubileju. Jūnija pirmajā nedēļā tiksimies jau plašākos jubilejai veltītajos pasākumos visā pilsētā.

Juris ROGA