Tūristu sezonu gaidot

Liberāļu naivitāte atdot visu pārdošanā tirgum radīja sociālo un ekonomisko krīzi Latvijā. Latvijas līdera pozīcijas Eiropas Savienībā inflācijas tempu ziņā vien-kāršie cilvēki izjuta pēc saviem plānajiem naudas makiem. Tikai ļoti lielā ierēdņu armija, kuri nerada pievienoto vērtību, turpina dzīvot, cepures kuldami. Valsts domāšanā nav galvenā — precīzi pārdomāta darba perspektīvai, tāpēc līdz kārtējai “gaišajai nākotnei” ir ļoti tālu.

Šajā sakarā cilvēku noskaņojums ir tāds, ka sliktāk vairs nevar būt. Cieš bezdarbnieki, pensionāri un mazturīgiem, noskumuši mazā un pat vidējā biznesa vadītāji... Bet pavasari, kas pārņem savas tiesības, pieņemts uzskatīt par cerību laiku. Latgalē ar izpostīto ekonomiku lauku tūrisms vieš nelielas cerības uz reģiona atdzimšanu un atvērto atpūtas bāzu un viesu māju skaits pagaidām nesarūk.

“Kādā noskaņojumā tūristu atpūtas organizētāji sagaida jauno sezonu?” ar šādu jautājumu es vērsos pie diviem pieredzējušiem tūrisma biznesa pārstāvjiem. Lūk, ko pastāstīja Anna Ļaksa, Latvijā plaši pazīstamā atpūtas kompleksa “Lejasmalas” saimniece: “Sagaidot piekto tūrisma sezonu, ar prieku apzinos, ka līdz šim tūristu plūsma uz Latgali aizvien pieauga, kas vieš cerības. Neslēpšu, ka šogad noskaņojums ir satraucošs. Zināmu pārliecības trūkumu jūt arī daudzi kolēģi Latgalē, ar kuriem pastāvīgi sazvanos. Īpaši uztraukušies nelielu viesu māju īpašnieki, kuru pastāvīgie klienti ir ģimenes un jauniešu kompānijas. Progresējošā inflācija, manuprāt, izdarīs negatīvus koriģējumus daudzu atpūtas cienītāju plānos zilo ezeru zemē. Godīgi sakot, es jūtos pārliecinošāk, jo “Lejasmalas” galveno uzmanību pievērš kāzu svinību un lielu pasākumu (semināru, konferenču) organizēšanai. Pieteikumi jau tiek saņemti, kas iedvesmo.

Masveida atpūtas sezona Leja ezera krastā sākas jūnijā un beidzas oktobrī. Nezinu, vai turpmāk jauniešu grupas varēs atbraukt tik bieži, kā tas bija vērojams agrāk. Ceru, ka ģimenes, kuras pilnā mērā izbaudījušas, cik jauka ir atpūta Latgalē, turpinās apciemot mūsu brīnišķīgo novadu. Acīmredzams ir fakts, ka vairākuma atpūtnieku dzīves līmenis turpina pasliktināties. Apstākļos, kad paaugstinās ikdienas pieprasījuma preču dārdzība, daudzas ģimenes ir spiestas sama-zināt izdevumus vasaras atpūtai viesu mājās. Ļoti turīgus cilvēkus Latgale gandrīz neinteresē, lai gan bagāti ārzemnieki ziņkāres pēc apciemo mūsu reģionu un paliek ļoti apmierināti. Problēmas radīsies jaunatnei, jo krīzes situācija liks studentiem vēl aktīvāk doties peļņā brīvlaikā. Un pēdējais: daudz kas būs atkarīgs no laika apstākļiem. Karstās dienās mūsu labierīkotajās pludmalēs allaž ir daudz cilvēku. Kas attiecas uz maksu par dzīvošanu viesu mājās, tad pacentīšos nepaaugstināt to. Iespējams, kaitējot sev, taču tagad ļoti svarīgi ir pārciest krīzes situāciju. Gribas ticēt, ka stāvoklis uzlabosies.”

Mans otrais sarunbiedrs — brīvdienu mājas “Skerškāni” saimnieks. Tūrisma uzņēmējdarbības sfērā Jānis Skerškāns bija pirmais un arī viņš konstatē iepriecinošu faktu, ka tomēr iezīmējusies stabila atpūtnieku plūsmas pieauguma tendence. Atsevišķas neveiksmes dažādos gados bija saistītas ar negatīviem klimatiskajiem faktoriem. Kopumā Jānis cenšas nenokārt degunu, bet savu vienpadsmito sezonu uzņēmējs sagaida pilnīgā gatavībā. Šīs atpūtas vietas īpašumi gleznainajā Daugavas krastā ir mazāki nekā “Lejasmalu”, taču 15 naktsmītnes vietas ir visai labs pamats. Skaidrs, ka viesu mājas priežu sila paēnā galvenais jaukums ir ūdens tūrisms. Jānis piedāvā ceļojumu pa upi cienītājiem trīs piepūšamajos plostos, ar kuriem tūristi dodas ūdens maršrutos no Indricas līdz Naujenei. Gaidāmā sezona mana labajam paziņam izraisa nelielas bažas: viņa galvenie klienti ir vidēji turīgas ģimenes ar bērniem un studentu kompānijas. Šai atpūtas vietai ir savi plusi. Galvenais ir tas, ka tā atrodas kaimiņos Krāslavai, kur atrodas tūristiem tik ļoti nepieciešamās bankas, kafejnīcas, autouzpildes stacijas, servisa punkti. Latgale ir “slavena” ar sliktiem ceļiem, bet Skerškāna viesu māja atrodas blakus starptautiskajai maģistrālei A-6. Atpūtnieki, visi bez izņēmuma, brauc uz Latgali ar personīgo transportu. Tikai Jānis uzskata, ka neapturamā inflācija var samazināt aktīvās atpūtas pie ūdeņiem cienītāju skaitu. Galvenā tūristu plūsma taču ir no Rīgas, bet ceļš no galvaspilsētas uz Latvijas austrumiem — ilgs un dārgs. Jau tagad viņa pastāvīgie klienti, zvanot pa telefonu, biežāk uzdod daudz jautājumu, nekā skaidri pasaka “jā” un rezervē numurus atvaļinājuma laikam. Jāņa klienti pamatā ir zinātkāri cilvēki, kurus vispirms interesē dabas parks “Daugavas loki”. Viņš uzskata, ka šī ievērojamā vieta ir jāreklamē aktīvāk. Piemēram, Eiropas nozīmes aizsargājamo objektu sarakstos norādīta Adamovas krauja, līdz kurai pagaidām neved tāda paša nosaukuma taka. Starp citu, šo gājēju maršrutu, tāpat kā Karņicka pieminekli un Valda Pauliņa keramikas darbnīcu, atpūtniekiem ir īpaši populārs. Parasti viesu mājas iemītnieki pie Skerškāna pavada dienu vai divas, turklāt cenšas doties arī autoekskursijā pa Latgali.

Kas sakāms par velotūrisma attīstību, tad šajā ziņā Jānis teica tā: “Priekšdarbi ir paveikti, trases ierīkotas un apzīmētas, viesu mājas jau var iznomāt velosipēdus, taču šī aktīvā atpūtas veida pieprasījums pagaidām ir minimāls. Otro gadu darbosies tuvākais velomaršruts Nr. 22 “Daugavas loki”, taču pagaidām tas neiztur konkurenci ar ūdens ceļojumiem. Nedrīkst izslēgt, ka augošā naftas produktu dārdzība piespiedīs trūcīgākus atpūtniekus nomainīt automobiļu riteņus pret velosipēdu. Diemžēl Eiropas mode uz velosipēda prioritāti kā uz ekoloģiski tīru transportu un lielisku aktīvās atpūtas iespēju līdz mums vēl nav nonākusi. Pie mums ģimenes automobiļi ar velosipēdiem uz jumtiem vēl nav kļuvuši par parastu parādību.

Kas sakāms par tūristu servisa pakalpojumu cenām, tad, pamatojoties uz reālajiem izdzīvošanas apstākļiem, tās nāksies saglabāt pagājušā gada līmenī, bet piespiedu paaugstinājums būs minimāls.

Laika apstākļus es neuzskatu par izšķirošo faktoru, lai gan gadījies tā, ka lietus izjauca ūdens ceļotāju plānus. Tādos gadījumos vareni izlīdz pirts, šašliki un zivju zupa zem nojumēm. Bez optimisma mūsu riskantajā biznesā nevar iztikt.”

Aleksejs GONČAROVS