Talgats Islamgarajevs — no Latgales

Ar ģimenes galvu Talgatu esmu pazīstams sen. Bez viņa līdzdalības nepagāja vasaras makšķernieku sacensības uz Daugavas un, dabiski, arī uz ziemas individuālajām sacensībām, kas šoziem notika uz Zirgezera ledus, no Grāveriem bija ieradusies vesela komanda. Ātri novērtējis situāciju, attapīgais Talgats maz atpalika no Skaistas copes meis-tariem, par ko arī tika atalgots: sponsors Ruslans Homutiņins svinīgi pasniedza viņam bronzas āķi un kaut ko aploksnē. Dabiski, ka pats Talgats sen uzstājas pagasta sacensību (un ne tikai) organizēšanas iniciatora lomā. Par tradicionālām kļuvušas četru pašvaldību, kuras gatavojas apvienoties Aglonas novadā, copmaņu komandu sacensības. Otro reizi Grāveru komanda izcīnīja zelta balvas, lai gan šogad par sacensību norises vietu tika izraudzīts viens no ezeriem Šķeltovas pagasta teritorijā. Tikai saimniekiem dzimtās sienas nepalīdzēja...

Talgata bērnība aizritēja Kazaņā, viņš bija piektais bērns ģimenē. Pats saka, ka esot dzimis ar makšķeri, bet pirmā copes mācību stunda viņam bija Mjošas upes krastā. Vēlāk vecāki pārbrauca uz Kazahiju, kur jaunajam Talgatam nācās vicināt bada pātagu pie dīķiem — bez ūdens viņš vairs nevarēja dzīvot. Pabeidzis kalnu tehnikumu, trīs gadus nostrādāja akmeņogļu ieguves šahtās. Tā jau laimīgi sagadījās, ka viņa brālis Renats aizbrauca uz Latviju. Tad, lūk, vēl mācoties tehnikumā, Talgats pavadīja vasaras brīvlaiku Latgalē, kur bija patīkami pārsteigts par ūdens pārpilnību un sajūsmināts par ezeru novada neatkārtojamo skaistumu. Sā-kumā uz pastāvīgu dzīves vietu Grāveros pārcēlās Talgata vecāki. Starp citu, arī viņa tēvs ir kaislīgs copmanis. Beidzis dienēt armijā, Islamgarajevs bez ilgām pārdomām devās uz krāšņo novadu, kur jau bija apmetušies viņa tuvinieki. Tiesa, ogļracim Latvijā nebija ko darīt, tāpēc Talgats devās mācīties uz Jaunaglonu, kur ieguva pieprasītas tehniskās spe-cialitātes. Darba karjeru sāka vienā no Krās-lavas autoservisiem, tagad viņš strādā par pagasta elektriķi.

Ar laiku Islamgarajevam jaunākajam parādījās personīgā māja Grāveros — gandrīz pašā gleznainā un zivīm bagātā ezera Jazinoka krastā, par ko viņš sen sapņoja. Viņa dzīvesbiedre Elfa ir latviete, pēdējos gados viņa strādā par vietējās skolas direktori, kur mācās meitiņas — 3. klases skolniece Evita un pirmsskolniece Renāte. Protams, es nepalaidu garām iespēju tuvāk iepazīties ar Islamagarajevu ģimenes sievietēm. Ar ģimenes pavarda sargātāju Elfu esmu ticies vairākkārt rajona skatēs un koncertos, uz kuriem tika aicināts sieviešu ansamblis “Dāmas labākajos gados”. Pavisam nesen dziedošās Grāveru dāmas bija klāt lielajā tautas nama jubilejā Izvaltā, kur pasniedza gaviļniekiem dziesmu dāvanu.

Protams, mani interesēja galvenais jautājums: par morāli ģimenē, kur vecākiem nebūt nav radniecīgas konfesijas. Elfa atklāti atbildēja, ka musulmaņa un ka-tolietes laulību savienībai problēmu nav. Gluži otrādi, viņai ļoti imponē dzīvesbiedra īpaši godbijīgā attieksme ne tikai pret saviem vecākiem, bet arī pret sievasmāti un sievastēvu. Vecāku cilvēku godināšanu Talgats cenšas ieaudzināt kopš mazotnes arī meitiņām. Mīļi pasmaidījusi, Elfa atklāja ģimenes noslēpumu: Evita nokristīta katoļu baznīcā, bet Renāte pagaidām skaitās musulmaniete. Kā saka, vecākiem labāk zināms.

Sarunā ar Talgatu morāles un ģimenes saišu jautājumos mēs īpaši neiedziļinājāmies, mums bija abpusēja interese — par dabu. Noskaidrojās, ka nu jau sešus gadus atbraucēju tatāru, nopietnu un atbildīgu cilvēku, vietējā mednieku kolektīva “Dubra” vīri ievēl par savu vadītāju. Tāpēc apiet medību tēmu man nebija tiesību. Mans paziņa atklāti atzinās, ka līdz šim nevar palepoties ar nošautu alni, toties nomedīto mežacūku skaits pārsniedz divus desmitus. Pēdējā laikā viņš aizrāvies ar bebru iznīcināšanu, kuru kolonijas nodara jūtamu kaitējumu apkārtējai videi. Pirms simts gadiem bebrādas kažoks bija lepnuma atribūts, taču laiki mainījās, un tagad par grauzēja ādu pārpircēji dod tikai piecus latus. Taču bebru skaita regulēšana ir ļoti nepieciešama.

Pārejot no mežu tēmas uz ūdens tēmu, es painteresējos par makšķernieka un spiningotāja Islamgarajeva personīgajiem rekordiem. Negaidot noskaidrojās, ka pirmais Talgata noķertais plaudis svēra 2,100 kilogramu, un kopš tā laika viņš, lai arī kā cenšas, nevar uzlabot savu rekordu. Noķerts ļoti daudz asaru, tajā skaitā arī Jazinoka ezerā, bet, lūk, izvilkt vairāk nekā mārciņu smagu eksemplāru nekādi neizdodas, netrāpās arī līdaka, kas pārsniegtu 3 kilogramus. Te jau es nenoturējos nepalielījies, ka kā-du reizi, zvejojot Grāveru puses ezeros, liecinieku klāt-būtnē noķēru divus 3 kg smagus plaužus un 1,5 kilogramu smagu asari. Vienojāmies, ka nākamo ziemas sezonu pavadīsim kopā, lai apmainītos ar pieredzi. Vienā otrā ziņā zemledus copmanis Talgats arī guvis panākumus, taču tas ir liels noslēpums. Tagad pa Latgales ezeriem šurpu un turpu šaudās veseli plaužu, asaru un līdaku mednieku pūļi, bet mums ir zināms, ka atrašanās vienatnē copmanim dod izredzes uz panākumiem. Zi-nām arī, kādās klusās vietiņās vēl var noslēpties no citiem.

Aleksejs GONČAROVS