Nopietnākais jaunsargu pārbaudījums

Vienkāršāk izsakoties, jaunsargu apmācību beigās jaunieši piedalās augstākminētajā zināšanu/ prasmju pārbaudē, kas tradicionāli notiek NBS Alūksnes Kājnieku skolā. Šogad pēc brīvprātības principa sevi pārbaudīt vēlējās četri jaunsargi no Krāslavas Valsts ģimnāzijas un divi jaunsargi no Ezernieku vidusskolas. Veiksmīgi nokārtoti pārbaudījumi nozīmē apliecības saņemšanu par jaunsargu apmācību programmas apgūšanu un pārbaudījumu nokārtošanu. Jaunsardzes centrā tiek domāts par to, lai dotā apliecība būtu viens no faktoriem, kas tuvākajā nākotnē varētu dot jūtamus atvieglojumus, piemēram, saistītus ar mācībām augstskolās.

Pārbaudījumu laikā jaunieši četras dienas dzīvo Kājnieku skolas izvietojumā un saskaņā ar iekšējās kārtības noteikumiem, kas pieņemti militārā vienībā. Celšanās 6:00, gulētiešana 22:30, dieninieku dežūras kazarmā, pārvietošanās pa teritoriju tikai ierindā, spraigs nodarbību un pienākumu režīms — tās ir tikai dažas iezīmes no karavīru saskaņotās dzīves veida, kurā trakulībām un dīkdienībai vienkārši neatliek laika. Personīgam laikam diennaktī atliek apmēram viena stunda.

Teorētisko zināšanu, darba ar topogrāfisko karti un kompasu, ierindas mācības, pirmās palīdzības sniegšanas un fizisko spēju pārbaudes notika Kājnieku skolas teritorijā un telpās. Lauka kaujas indivuduālo iemaņu, ieroču mācības, šaušanas, sporta tūrisma un praktiskās orientēšanās prasmju pārbaude notika mācību poligonā.

Lielie sniegputeņi pārbaudžu laikā rezultātus atsevišķās disciplīnās nedaudz ietekmēja, taču nevarēja būt par nopietnu šķērsli ceļā uz kopējo mērķi. Dalībnieku vecāki no redzētā un stāstītā varētu piekrist, ka līdzņemtais jaunsargu apģērbs un ekipējums bija pietiekams siltuma un darbspēju saglabāšanai un ēdiena daudzums ir tāds, kad vairākuma problēma ir tikai viena — kā to visu apēst.

Nelabvēlīgais laiks mūs trenēja arī sagatavošanās periodā pirms nometnes, tādēļ lielu diskomfortu mēs neizjutām. Armijas pasākumu viena no iezīmēm atšķirībā no civilās dzīves ir tāda, kad laika apstākļi nekad nav par šķērsli uzdevuma izpildei un jaunsargi pie tā pakāpeniski pierod jau apmācību laikā. Aizsteidzoties notikumiem priekšā, pateikšu, ka neviens no Latgales novada jaunsargiem nesaslima.

Šogad pārbaudījumos vienlaicīgi piedalījās Latgales un Kurzemes novadu jaunsargi. Kopā pāri 160 jauniešiem un jaunietēm, un 30 Jaunsardzes instruktori. No Latgales vien šajā skaitā bija 17 meitenes.

Jāsecina, ka armijas disciplīna un kārtība nevienam jaunietim nesagādāja sevišķas neērtības. Vienas — divu dienu laikā praktiski visi iejutās pienākumu, disciplīnas un iekšējās kārtības atmosfērā, jo saprata — dzīvojot šādā vidē, savādāk nemaz nevar, tāpēc vienkāršāk ir pieņemt to dzīves veidu, ko pieņem vairākums (vai pēdējie vārdi neliek aizdomāties par jauniešu vienas daļas uzvedības motīviem ikdienā?).

Pārbaudījumus vadīja un pieņēma Alūksnes Kājnieku skolas profesionālā militārā dienesta instruktori, kuriem palīdzēja Jaunsardzes vienību instruktori. Tas nozīmē, ka 139 jaunsargi, tajā skaitā 37 meitenes, tika vērtēti pēc militāro prasību mērauklām.
Trešās dienas pievakarē kļuva zināmi pēdējo pārbaudījumu rezultāti. Bijām patīkami gandarīti uzzināt, ka pieci no sešiem 308. Krāslavas vienības jaunsargiem pēc uzrādītā zināšanu/prasmju līmeņa tika novērtēti 10 vislabāk sagatavoto jaunsargu vidū Latgales un Kurzemes novadā.

Krāslavas Valsts ģimnāzija: Juris Veliks — 1. vieta; Māris Lipšāns — 2. vieta;
Ezernieku vidusskola: Sergejs Kumačevs — 3. vieta;
Krāslavas Valsts ģimnāzija: Ervīns Kuprevičs — 6. vieta;
Ezernieku vidusskola: Pāvels Rižonoks — 10. vieta;

Mazāk izcili, taču veiksmīgi pārbaudījumus nokārtoja Andrejs Vanags — Krāslavas Valsts ģimnāzija. Pēc neoficiāla reitinga datiem, mūsu 308. Krāslavas jaunsargu vienība pārliecinoši ieņēma 1. vietu starp Latgales un Kurzemes novada jaunsargu vienībām.
Abu novadu jaunieši gatavojās iekāpt autobusos, lai dotos mājup, kad viņu vietas karavīru kazarmās ieņēma Vidzemes, Zemgales un Rīgas jaunsargi. Veiksmi viņiem.
Atklāti sakot, prieks ne jau par vietām, bet par pašiem jauniešiem, par vecāku atbalstu un izpratni, par atbalstu, ko saņemam no NBS, Jaunsardzes un vietējām pašvaldībām. Kad kādā jomā tiek iegudīts darbs, tad arī rezultāti ir.

Rezumējums: jaunsargi ir tā jauniešu daļa, kas saprot vienkāršu, bet nozīmīgu atziņu — mēs dzīvojam tādu dzīvi, kādu paši veidojam. Ja cilvēki jūtas patīkami un komfortabli pašu interesēm radītā vidē, tad saistoši un lietderīgi var dzīvot jebkurā vietā, arī mazpilsētā un pagastā.

Juris JERMAKS