Labi paziņas

Ikviens darbs jāveic pēc sirdsapziņas, tikai tad būs labums. Sekojot šai prasībai, sieviešu ansamblis, kurš pirms gada tika izveidots Asūnē, šogad rajona skatē izcīnīja otrās pakāpes diplomu. Termiņš nav liels, taču bez šī kolektīva, kurš ātri iemantoja popularitāti, nepaiet vietējie svētki, arī ielūgumu piedalīties vieskoncertos ir atliku likām.

Stāsta tautas nama vadītāja Olga Lukjanska: “Tā jau sanāca, ka visi dziesmu cienītāji ir lauku inteliģences pārstāvji un tieši puse — skolotāji. Kad tikko izveidojām vokālo ansambli, ilgi domājām par tā nosaukumu. Tad pēkšņi kāds piedāvāja visvienkāršāko variantu, pasakot, ka visas dalībnieces ir pazīstamas savā starpā. Tā nu mēs izmantojām šo ideju, tagad mūsu sieviešu vokālajam ansamblim ir vienkāršs un mīļš nosaukums — “Paziņas”. Divpadsmit dziedošo dāmu ir nopietns spēks, bet vadītājas lomu labprātīgi uzņēmās sākumklašu skolotāja Regīna Rutka. Pirmizrāde notika Valentīndienā, un pirmā Raimonda Paula dziesma “Muļķe sirds” mūsu izpildījumā iepatikās skatītājiem. Tāpat kā dziesmiņa par baltajiem lāčiem no kinofilmas “Kaukāza gūstekne”. Toreiz mēs riskējām uzstāties rajona vokālo ansambļu skatē un par drosmi saņēmām trešās pakāpes diplomu. Tālāk sekoja saspringts darbs mēģinājumos un koncertu laikā. Panākumi bija: šī gada skatē starp otrās pakāpes diplomandiem mūsu sieviešu kolektīvs saņēma maksimālo ballu skaitu. Te mums vareni palīdzēja akordeoniste Žanna Semeņuka.”

Šoreiz arī es biju Asūnes ansambļa radošā panākuma liecinieks. Pašvaldības godu tajā aizstāvēja Regīna Stepiņa, Anna Vojevodska, Sandra Krūmiņa, Ārija Blūzma, Aina Skoromko, Stanislava Rubīna, Ināra Tribe, Inga Bleidele un Regīna Rutka. Pašlaik dziedošā kolektīva repertuārā ir pusotra desmita dziesmu, pārsvarā Raimonda Paula estrādes darbi. Atkarībā no auditorijas dziesmas skan latviešu, latgaliešu un krievu valodā.

Gads nav liels laika posms, taču šajā radošajā periodā “Paziņas” paspēja pabūt vieskoncertos Krāslavā un Dagdā, Indrā un Šķaunē, Aulejā un Ezerniekos, Svariņos un Skaistā, Piedrujā un pat Preiļos. Nav nelaime, ka skatītājiem labi pazīstamais ansamblis pagaidām iznāk uz skatuves savos tērpos, svarīgs ir kas cits: atrasts veiksmīgs savienojums — klasiskie melnbaltie tērpi ar spilgti sarkanām šallītēm.

Latgales lauki pašlaik pārdzīvo grūtus laikus. Protams, te var nodoties grūtsirdībai, taču prātīgāk ir pievērsties dziesmai, kas vienmēr būs visskaistākā svētku rota, bez kuriem nav iedomājama mūsu dzīve. Sirsnīgas melodijas ir labākais mierinājums bēdu nomāktiem cilvēkiem. Vai tā nav?

Aleksejs GONČAROVS