Jauns un aktīvs

“Viņam nav problēmu vienoties par pasākuma rīkošanu pat ar svešu skolu,” puisi uzslavē Skaistas pagasta pašvaldības priekšsēdētāja un skolotāja Gundega Grišāne. “Pērn ar viņa aktīvu līdzdalību tika norunāta And-rupenes bērnu vizīte uz Skaistu, šogad jaunietis noorganizēja Izvaltas pamatskolas audzēkņu uzņemšanu mūsu skolā. Tiek gatavota mūsu skolēnu atbildes vizīte uz Izvaltu. Skolēnu aptaujas anketā uz jautājumu, par ko gribu kļūt, Kaspars atbildēja — par valsts prezidentu! Katrā ziņā puisis sev izvirza augstus mērķus un ar savu aktīvo darbošanos ir liels palīgs skolotājiem.”

Reizēm augumā raženais puisis uzliek savai skolotājai roku uz pleca un pasaka vienkāršus, bet katru pedagogu sirdi dziļi saviļņojošus vārdus: “Skolotāja, paldies par stundu!” Tādos brīžos šķiet, ka viņa sirsnība ir bezgalīga.

Kaspars izrādās ļoti korekts un visu sarunas laiku uzsver tieši savu palīgu veikumu: “Esmu viens no septiņiem skolēnu padomes locekļiem un šīs padomes priekšsēdētājs. Mēs kopīgi organizējam lielākoties visus skolas konkursus un kultūras pasākumus. Cilvēki ir dažādi, bet no pieredzes zinu, ka audzēkņi baidās piedalīties pa vienam, savukārt nelielās grupiņās ir ļoti aktīvi, palīdz visos jautājumos un mēģina piedalīties. Nekad nav nācies kādam ko uzspiest, vienmēr ir brīva izvēle. Skolēni paši saprot, ja neviens nepiedalīsies, nekas interesants skolā nenotiks. Tā ka ne jau es viens visu daru.

Piemēram, ciemojoties Andrupenē, iepazināmies ar šīs skolas audzēkņiem un nolēmām, ka jāizveido kāds kopīgs pasākums. Kad atbraucām uz savu skolu, sapulcināju skolēnu padomi, visu apdomājām, sadalījām atbildīgos pienākumus, cieši sadarbojāmies ar skolas direktoru un viņa vietnieci, kura, manuprāt, ir ļoti profesionāla savā amatā. Iesaistījām arī skolotājus, lai process veiksmīgi iet uz priekšu. Laika gaitā pie mums bijuši ciemos vairāku skolu audzēkņi.

Idejas pasākumiem ģenerējam ne tikai mēs, septiņi parlamentārieši. Skolēni savācas starpbrīžos un paši nāk klājā ar savām idejām, piedāvājumiem, apcerējumiem. Sāk “bīdīt” mūs un citus: “Vajag, vajag...” Mēs tās apsveram, apdomājam, kā būtu labāk visu organizēt, un iedzīvinām. Parasti iesaistās visa skola, bet pasākumi tomēr dalās 1.-4. klasēm un 5.-9. klasēm, jo šo audzēkņu grupu intereses ir krasi atšķirīgas. Skolotāji savu gribu mums neuzspiež. Ja skolotāji paši kaut ko organizē skolēniem, tad skolēnu padome tur nejaucas.”

Kaspars plati pasmaida, kad jautāju, vai tiešām viņam ir mērķis kļūt par valsts prezidentu? Atzīstas, ka atbilde uz jautājumu bijusi joka līmenī, bet dzīvē taču viss ir iespējams! Mirkli padomājis, puisis piebilst, ka viņš nebaidās arī no tik nopietna mērķa, pat būtu gatavs sev tādu izvirzīt. Šobrīd gan tas viņam neesot aktuāli. Sākumā jāpabeidz pamatskola, tad Daugavpils valsts ģimnāzija. Šī ir Latvijā otra lielākā pilsēta, tur redzēs, kas notiek darba tirgū, kāds ir pieprasījums pēc speciālistiem, un triju gadu laikā varēs izdomāt, par ko kļūt? Mācības Kasparam padodas labi, un skolā gūti apsveicami panākumi: 1. ceturksnī septiņas balles un augstāk.

“Man gribētos apgūt sirdij tuvu un ienesīgu profesiju, kurā nav jāpelna graši,” turpina Kas- pars. “Filozofiski spriežot, visoptimālākais ir uzsākt savu biznesu, jo ir teiciens par to, ka tu nekad nebūsi bagātāks par savu priekšnieku. Šobrīd savu nākotni saistu ar informācijas tehnoloģiju nozari, kurā saskatu reālas un lielas perspektīvas. Kādu konkrētu profesiju gribu apgūt — to šodien vēl nezinu.”

Plecīgais Kaspars noliktu pie vietas jebkuru. Tomēr viņš atzīst savu enerģiju izlietot lietderīgāk, piemēram, brīvdienās un vasarā palīdzot vecākiem zemnieku saimniecībā “Druviņi”. Vēl viņš savulaik nopietni apdomāja basketbolista karjeras iespējas, jo puisis jau ir sasniedzis 192 cm garu augumu. Tomēr no šīs domas atteicies, jo nonācis pie slēdziena, ka basketbolā gūt panākumus var, trenējoties kopš bērnības. Palikt viduvēja spēlētāja statusā jaunietis nudien nevēlas. Viņam ir vēl kāds sapnis, kuru acīmredzot vairs nevarēs realizēt savas prezidentūras laikā.

“Mūsu klasē faktiski visi puiši ir ražena auguma,” stāsta Kaspars. “Kādreiz savā starpā lauzāmies ar rokām, bet tas apnicis — cik var! Ir ideja par svaru bumbas celšanas sacensībām, bet mums ir pieņemts pasākumus pieskaņot kādam notikumam. Šis iederētos pirms Lāčplēša dienas. Tā ka skolēnu padomē savākusies stipra komanda, turklāt daļa jauniešu paliks strādāt arī nākamgad, tad ceru, ka viņi tās sacensības noorganizēs.

Man ir prieks arī par to, ka pagasta pašvaldība ļoti atbalsta skolas audzēkņu iniciatīvas. Mums ir radītas iespējas trenēties volejbolā un tenisā. Spēlējam arī basketbolu, bet tam ir mazāka popularitāte, jo trūkst cilvēku. Volejbolā labprāt iesaistās meitenes, tālab šajā sporta veidā ar dalībniekiem problēmu nav. Vasarā labprāt uzspēlējam arī futbolu. Volejbols, basketbols un futbols ir mani mīļākie sporta veidi. Skaistā jauniešiem ir ar ko nodarboties brīvajā laikā. Problemātiskāk varbūt ir tikai tiem, kuri dzīvo tālu no centra.”

Juris ROGA