Žēlsirdības akcija beigusies

Vēl pavisam nesen Natālijai Šavecai, vientuļai mātei, kura audzina piecus bērnus un dzīvo labiekārtotā dzīvoklī Krāslavā, draudēja izlikšana. Parādu summa pārsniedza divus tūkstošus latu, un, zinot mūsu cilvēku reālās iespējas, mēs, Sarkanā Krusta rajona komitejas aktīvisti, skaidri sapratām: žēlsirdības akcija jāizsludina valsts mērogā. Tāpēc vērsāmies pie ietekmīgā laikraksta “Diena” korespondentes Annas Rancānes, kura piekrita mums palīdzēt.

Pēc februāra raksta “Mīlēsim savu tuvāko” publicēšanas “Ezerzemē” Sarkanā Krusta rajona komiteja sāka saņemt ziedojumus. Pārsteidzoši ir tas, ka līdzcietību tuvākajam galvenokārt demonstrēja tādi paši vienkārši cilvēki, kuri spiesti cīnīties par izdzīvošanu.

Manā rīcībā ir ziedotāju saraksts no Sarkanā Krusta Šķaunes nodaļas, kuru vada darbīgs cilvēks Sandra Drozdova. Ziedojuma summas — no 1 līdz 2 latiem, un tikai Oksana pārskaitīja 3, Ilga - 5 latus. Sirsnīgs paldies par to jums, labie cilvēki. Kā saka, salmiņš pie salmiņa, putniņam ligzdiņa. Kopumā Šķaunes ziedojumi sasniedza iespaidīgu summu. Sandra Drozdova uzskatīja par savu pienākumu vērsties ar publisku aicinājumu, lai atbalstītu žēlsirdības akciju palīdzības sniegšanā Natālijai Šavecai. Iespējams, ka šis aicinājums pamudināja rīkoties Andzeļu un Ezernieku pagasta Sarkanā Krusta nodaļas, kuras devušas jūtamu ieguldījumu kopējā krātuvē.

Labais atgriežas — tā ir neapstrīdama patiesība. Speciālajā bankas kontā tika pārskaitītas dažādas summas. Es apzināti nenosaucu devīgo cilvēku uzvārdus — labie darbi tiek darīti no tīras sirds un nekādā gadījumā ne pašreklāmas dēļ. Firmu pārstāvji un vienkārši žēlsirdīgi cilvēki nodeva naudu Sarkanā Krusta rajona komitejai. Summas nav mazas, kas liecina par vienkāršo cilvēku sirds dāsnumu. Emīlija, Arta, Alīna, Terēza, Rita ziedoja pa 20 latiem, Ilze — 30, bet Inga — 100! Patīkami, ka mūsu žēlsirdības akcijā piedalījās arī divas Indras pagasta zemnieku saimniecības, ziedotāju sarakstā bija arī Krāslavas novada domes deputāts, vārdā Viktors. Žēlsirdīgie cilvēki galvenokārt pārskaitīja 5 — 10 latus, galarezultātā savākta prāva summa.

Vēlēdamies dzēst parādu, mēs, akcijas organizētāji, cerējām uz brīnumu, un tas notika. Ar laikraksta “Diena” korespondentes Annas Rancānes vieglo roku Dievs atsūtīja mums dāsnu cilvēku, vārdā Harijs. Liepājas iedzīvotājs, kurš kādreiz apmeklēja Latgali, ar visu sirdi uzņēma varasvīru aizmirstā reģiona vienkāršo cilvēku sadzīves problēmas. Viņa pārskaitītā summa, bet tie ir 2200 latu, ļāva mums pavilkt svītru izsludinātajai žēlsirdības akcijai. Mērķis sasniegts: visi parādi, kas sakrājušies desmit gados, ir dzēsti, un pieci Natālijas Šavecas bērni paliks dzīvot siltumā un mājīgos apstākļos. Vientuļā māte tagad strādās atbilstoši specialitātei, un viņa apliecināja žēlsirdības akcijas organizētājiem, ka turpmāk nepieļaus iestigšanu parādos. Tādu ģimeņu, kas nokļuvuši parādu par komunālajiem pakalpojumiem cilpā, Krāslavā nav mazums. Krasa apkures tarifu celšanās, manuprāt, vēl vairāk sarežģīs izdzīvošanas problēmu, bet žēlsirdības akcijas Sarkanais Krusts organizē tikai ārkārtas gadījumos, kā tas notika ar Šavecu ģimeni. Mēs visi kopā, dārgie draugi, izturējām grūto līdzcietības eksāmenu, un debesu spēki palīdzēja mums. Cēlsirdīgais Harijs solās apciemot mūsu rajonu, un tad es pacentīšos pastāstīt jums, godājamie lasītāji, par cilvēku, kurš svešu nelaimi uztvēra kā savu. Natālija Šaveca, kura izjuta cilvēku kopības spēku, vairākkārt teica man sirsnīgus pateicības vārdus par notikušo brīnumu, ko es adresēju visiem žēlsirdības akcijas dalībniekiem. Natālija nodeva man arī pateicības vēstuli, no kuras es izsvītroju visus vārdus un uzvārdus: “No visas sirds pateicos Sarkanā Krusta rajona komitejai, laikrakstiem “Ezerzeme” un “Diena” par morālo atbalstu un materiālo palīdzību. Sirsnīgs paldies visiem tiem cilvēkiem, kuri palīdzēja mūsu ģimenei ne tikai ar ziedojumiem, bet arī ar lūgšanām. Domāju, ka ar Dieva ziņu palīdzību mums sniedza biznesmenis Harijs no Liepājas. Šajā kritiskajā laikā es izjutu radu, draugu un nepazīstamu cilvēku palīdzību, kuriem būšu pateicīga līdz mūža galam, kā arī Daugavpils Baltās baznīcas draudzes locekļiem, kuri neatstāja mani nelaimē. “Draugi tiek iepazīti nelaimē” — šīs patiesības jēgu es izjutu pilnībā un vienmēr lūgšu Dievu par tiem, kuri palīdzēja manai ģimenei lielajā nelaimē. Pat neticas, ka tā atkāpusies, un turpmāk es un mani bērni dzīvosim cilvēciskos apstākļos. Mūsu dzīvoklim uz pusgadu piešķirts sociālā statuss, par ko es pateicos novada sociālā dienesta darbiniekiem. Tagad es sākšu strādāt un pielikšu visus spēkus, lai turpmāk neatkārtotu liktenīgo kļūdu.

Liels paldies visiem tiem, kuri palīdzēja man tikt laukā no parādu gūsta. Lai Dievs jums visiem stāv klāt!”

Aleksejs GONČAROVS