Palieciet sveiki, ziemas plauži!

Pirms 17 gadiem bija tāda ziema, kad ledus upēs un ezeros nokusa februārī, par ko mēs ilgi strostējām dabu māmuļu. Parastos gados ziemas sezonu makšķernieki pabeidza aprīļa vidū. Bieži vien gadījās tā: stārķi rosās ap ligzdām piekrastes kokos, bet mēs baudām pavasara saulīti, draudzīgi slavējot dižu copi pa pēdējo ledu. Pagājušajai un šai ziemai bija ļoti īss ledstāves periods, kas sagādāja copmaņiem ne mazums rūgtu brīžu. Turklāt labu copes dienu tikpat kā nebija. Ja 20. februārī laiks bija labs un mēs atgriezāmies mājās ar pāris lieliem un daudziem mazākiem plaužiem, tad pēc nedēļas, beidzot sezonu, pūta stiprs vējš. Jau no rīta bija skaidrs: cope nav gaidāma, taču spītība guva virsroku. Plkst. 9.00 no rīta mūsu kompanjons Aleksandrs Smirnovs aicināja palīgā, un Ivans Salims sniedza viņam kvalificētu palīdzību. Sākumā plaudi aizķēra ar ķeksi, tad ar lauzni paplašināja āliņģi, un drīz vien brangais skaistulis jau laiski spirinājās uz ledus. Pēc mūsu aplēsēm tas varēja svērt pusotra kilograma.

Kopumā cope bija slikta, bet dienas beigās neķērās vispār. Iepriekšējā reizē uz Dridža ezera ledus mums, krēslai metoties, laimējās izvilkt vairākus mārciņu smagus plaužus. Tajā trešdienā tur, kur Miglānu bedre, man laimējās iepazīties ar azartisko un pieredzējušo bļitkotāju Klaudiju Krīviņu — šīs sievietes makšķerēšanas stāžs pārsniedz trīs gadu desmitus! Pašreizējā sezonā viņa pastāvīgi pārbaudīja Dridža ezeru un ne bez sekmēm: kādu reizi “pierunāja” 1,6 kg smagu plaudi, citu reizi viņas lomā bija tieši septiņi kilogrami šo zivju, tikai mazāku.

Lietus un gaisa temperatūra virs nulles padarīja ezera ledu ļoti bīstamu staigāšanai. Gandrīz visur piekrastes zonā tas “elpo”, vietām uz tā izplūdis ūdens. Vecie āliņģi palielinājušies piecas sešas reizes, tajos var pat iekrist neuzmanīgs makšķernieks. Mūsu trijotne vienprātīgi nolēma, ka laiks beigt ziemas sezonu. Kad sāksies cope atklātā ūdeni, neviens nevar pateikt. Spriežot pēc siltās ziemas, pavasaris gaidāms ilgstošs un auksts...

Parasti pilsētā un laukos populārās makšķernieku sacensības notika martā. Šogad piesardzīgie organizētāji pārcēla copmaņu svētkus uz februāri un labi vien darīja. 23. februārī nopietnas kaislības virmoja uz Karašu (Karpu) ezera, kur attiecības skaidroja četru nākamā Aglonas novada pagastu makšķernieki. Uz ledus izgāja 32 vērtīgo balvu pretendenti, taču laime ne visai bija labvēlīga pret teritorijas saimniekiem. Iznākumā pasākuma organizētāji, Šķeltovas copmaņi, uz astoņiem noķēra 4,265 kilogramus sīku zivju, kas ļāva viņiem apsteigt tikai Aglonas komandu un ierindoties trešajā vietā. Astoņi Kastuļinas copmaņi izvilka 5,025 kg zivju (arī viņiem tās bija sīkas) un kļuva par sudraba balvu īpašniekiem. Galveno uzvaru izcīnīja Grāveru pagasta komanda: kopējais loms — 5,200 kg! Uzslavas vārdus pelna arī šīs komandas pārstāvis Anatolijs Kovaļkovs, kurš pārspēja viltībā 175 gramus smagu raudu, kas viņam ļāva izcīnīt balvu par dienas rekorda eksemplāru. Individuālajā vērtējumā labākie bija Šķeltovas copes meistars Jāzeps Iļiško (1,380 kg), Grāveru bļitkotājs Anatolijs Bižāns (1,080 kg) un Vjačeslavs Leitāns (0,940 kg) no Kastuļinas pagasta komandas. Kausu, piemiņas diplomu un dāvanu pasniegšana notika pie ugunskura, kur katlā vārījās trekna zivju zupa. Es uzreiz nopratu, ka cienasta dabā ēdienkartē bez šašlikiem bija... laša zupa. Neviļus gribas pajautāt: kad mēs visbeidzot vārīsim Latgales zandarta zupu.

Tajā sestdienā uz Kuļa ezera ledus risinājās vienpadsmitās Skaistas pagasta makšķernieku sacensības. Atgādināšu, ka šai komandai galvenais ir nevis skaits, bet gan prasme. Pietiekami atcerēties, ka rajona sacensībās janvārī piecdesmit konkurentu cīņā Skaistas copmaņi Vladimirs Grigorjevs un Pēteris Škutāns ieguva zelta un sudraba balvu. Pagasta indivi-duālajās sacensībās piedalījās divpadsmit copmaņu. Ķērās slikti, un balvu pretenden-tiem nācās samierināties ar zivtiņām pirksta lielumā. Taču uz bronzas balvas ieguvēja Donāta Zukula āķa uzķērās 300 g smags asaris, kas arī palīdzēja laimīgajam izcīnīt otro balvu — par vislielāko zivi. Spraigajā sešu stundu cīņā sudraba balvu ieguva Jānis Vēveris, kurš uzrādīja tiesnešiem 2,775 kilogramu smagu lomu. Par absolūto dienas varoni kļuva daudzkārtējais dažāda ranga sacensību uzvarētājs Pēteris Škutāns (2,960 kg)! Juniora balvu saņēma Aleksandrs Landzars. Šajā draudzīgajā kompānijā bija arī sieviete. Neaizmirsto vīriešu februāra svētku sakarā Svetlana Cepliša bija sagatavojusi savdabīgu dāvanu — uzklāja galdu, par ko ļoti nopriecājās nosalušie makšķernieki. Viņi solījās pateikties Svetlanai tieši pēc gada — nākamajās sacensībās, kas, nav izslēgts, tiks ieplānotas 8. martā. Kā saka, labs ir tas parāds, kas tiek atdots.

Vēl viens paziņojums saņemts no Daugavas kreisā krasta, kur uz Šilovka ezera ledus par Kaplavas pagasta balvām cīnījās 25 atpūtas pie ūdeņiem cienītāji. Godalgotās vietas izcīnīja attiecīgi Leonīds Jurāns, Tatjana Jefimova un Konstantīns Kozačuks. Ap-sveikumus sakarā ar vislielākā eksemplāra noķeršanu saņēma Stanislavs Makņa, piemiņas balvas pasniegtas arī visjaunākajiem makšķernieku sacensību dalībniekiem Alisai Pancirai un Vitālijam Mickevičam. Kopējais loms bija 14 kilogramu, kā ka zivju zupai pietika, bet par šašlikiem parūpējās sponsori no apdrošināšanas firmas “Balta”. Pie ugunskura nogurušos copmaņus līksmināja allaž jautrais Ēriks Zaikovskis. Svētki dabā izdevās.

Aleksejs GONČAROVS