Sirdsapziņas brīvība kā demokrātijas iekarojums

Kopš tā laika, kad zem sociālisma drupām beidza pastāvēt valsts ateisma ideoloģija, bijušajās “brīvajās” republikās sāka vairoties draudzes, sektas un citi garīgie grupējumi.

Saskaņā ar statistikas datiem 1990. gadā Latvijas teritorijā bija 693 šādas organizācijas, bet 2006. gadā — 877. Visvairāk kristīgo draudžu ir luterāņu baznīcai (302), katoļu (251). Reģistrēta 251 pareizticīgo draudze, 68 vecticībnieku, 93 baptistu draudzes. Tālāk seko septītās dienas adventistu baznīca, kas apvieno 51 draudzi, kā arī 48 vasarsvētku draudzes. Kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas laika ebreju reliģisko draudžu skaits palielinājies no četrām līdz četrpadsmit.

Zīmīgi ir tas, ka 1990. lūzuma gadā Latvijas teritorijā tika reģistrētas citas reliģiskās apvienības, bet tagad to kopskaits sasniedzis 196. Tās ir ne tikai kristīgā novirziena reliģiskās sektas. Latvijā funkcionē 15 musulmaņu un 4 budistu draudzes. Reģistrētas pat četras mormoņu organizācijas, kuras parādījušās Latvijā kopš 1995. gada.

Aleksejs GONČAROVS