Turcija ir tikai neliela daļa no kādreiz plašās Osmaņu impērijas, un šīs valsts virtuve ir absorbējusi pusi pasaules tradīcijas. Absorbēja, apstrādāja, saglabāja un modernizēja. Turciju uzskatīt par siltu zemi ir nenoliedzams stereotips. Mūsuprāt, šī ir kūrorta valsts ar sniegbaltām pludmalēm, milzīgām viesnīcām un iemīļoto "viss iekļauts" sistēmu. Kāds izmanto iespēju apmeklēt antīko laiku apskates vietas, bet lielākā daļa aprobežojas ar pludmales priekiem un pirts procedūrām (hammam). Patiesībā Turcija ir valsts ar daudzām klimatiskajām zonām, lielākā daļa no tām ir ļoti tālu no kūrortu priekiem, un dažas ir pat skarbas, it īpaši ziemā.
Aukstajā sezonā ļoti svarīga uztura sastāvdaļa ir zupas. Ir valstis, kur karstās zupas ēd visu gadu, kā, piemēram, Latvijā. Ir valstis, kurās zupas ir ziemas ēdiens, piemēram, Apvienotā Karaliste vai Skandināvijas valstis. Turcijā pret zupām valda īpaša attieksme. Ir daudz recepšu gan karstām, gan aukstām zupām. Katrs valsts reģions var lepoties ar savām zupām, unikālām un neatkārtojamām. Bet Turcijā ir pilsēta, par kuru saka: ja pasaule būtu dzīvoklis, tad šī pilsēta būtu virtuve! šīs pilsētas nosaukums ir Gaziantepa, un tā atrodas Turcijas dienvidaustrumos. Šī pilsēta pamatoti tiek uzskatīta par vismaz četrsimt ēdienu dzimteni! Piekrītiet, ka tas ir iespaidīgi!
Gaziantepa ir viena no desmit lielākajām Turcijas pilsētām. Senatnē caur šīm vietām gāja slavenais Zīda ceļš. Tirgotāji no Ķīnas, Indijas, Persijas, Tuvajiem Austrumiem – visi apstājās šajā pilsētā ar savām karavānām, katrs gatavoja ierastos ēdienus, cienāja vietējos iedzīvotājus un... aiz sevis atstāja vēl nebijušas receptes pārsteidzošākajiem ēdieniem. Vietējie iedzīvotāji šīs pašas receptes radoši apstrādāja, dažas papildināja, citas vienkāršoja un pavisam drīz uzskatīja ēdienu par savu, oriģinālu un tradicionālu. Tā notika arī ar Beiran zupu.
Ir atzīts, ka jēra gaļa ir viena no veselīgākajām gaļām, ko cilvēki lieto uzturā. Neskatoties uz to, ka šī gaļa var būt arī trekna, jau sen ir atklāts, ka tā nepaaugstina holesterīna līmeni, un, pateicoties tam, ka to visbiežāk pasniedz ar daudzām garšvielām un garšaugiem, jēra gaļas ēdieni sasilda, dod daudz enerģijas un... veicina organisma atveseļošanos. Daudzi ir dzirdējuši par šī reģiona ilggadniekiem, vai ne? Lūk, visi šie cilvēki ar ilgu un veselīgu mūžu nekad neēda cūkgaļu, bet deva priekšroku jēra gaļas ēdieniem, lietoja uzturā daudz dārzeņu un augļu, kā arī pilngraudu maizi, raudzētus piena produktus un medu. Tas ir viss vienkāršais produktu komplekts, kas apvienojumā ar lielu fizisko aktivitāti un tīru gaisu spēj tikt galā ar jebkādām slimībām un ļauj dzīvot ilgi un laimīgi.
Beiran čorbasi nav lēts ēdiens, un tā pagatavošana prasa daudz laika. Tāpēc to gatavoja ne pārāk bieži, bet vienmēr, ja kāds ģimenē bija slims. Jo šis ēdiens palīdz tikt galā ar saaukstēšanos, kā arī stiprina imūnsistēmu. Tas - pateicoties garšvielām un veselīgajam buljonam. Beirans daudzus gadus bija visefektīvākās zāles Turcijas iedzīvotājiem, kuri nevarēja atļauties ārsta pakalpojumus.
Protams, Beiran čorbasi jūs varat pagatavot arī mājās. Turklāt recepte ir diezgan vienkārša un neprasa nekādas īpaši dārgas vai retas sastāvdaļas. Tomēr jums būs ļoti jāpacenšas, lai iegūtu garšu, kādai tai vajadzētu būt. Un pēc gaļas būs jābrauc vai nu uz kaimiņu Daugavpili, vai jāmeklē pie paziņām, kuri audzē aitas, bet visas pūles attaisnosies, tiklīdz māja sāks smaržot pēc īsta turku Beirāna, tāda, kā Gaziantepā!
Zupas pamatam vajadzēs buljonu, stipru, aromātisku, vārītu no liellopa kaula. Buljonu nepieciešams gatavot ilgu laiku un uz lēnas uguns. Tikai šajā gadījumā zupas pamats izdosies tāds, kādam tam jābūt. Kad liellopu gaļas buljons gatavs, vajag jēra stilbu, kuru nepieciešams sadala vairākās daļās un pārlej ar karstu buljonu. Atkal gaļa ir jāvāra vairākas stundas uz lēnas uguns, līdz gaļa viegli atdalās no kaula. Tālāk izņem gaļu no buljona un sadala to šķiedrās. Kamēr tiek gatavota zupas gaļas sastāvdaļa, katliņā jāizkausē sviests. Tieši sviests, nevis eļļa.
Pārsteidzoši, ka austrumos reti cep augu eļļā, to izmanto salātiem un aukstajām uzkodām, kā arī dārzeņu ēdieniem. Tāpēc šoreiz mums vajadzēs tikai sviestu. Izkausētā sviestā apcep asos piparus - jo vairāk būs, jo zupa būs veselīgāka. Ceptajiem pipariem pievieno rīsus, buljonu un gaļu, kas sadalīta šķiedrās. Turpina gatavot uz lēnas uguns, līdz rīsi ir pilnībā gatavi. Dažas minūtes pirms noņemšanas no uguns pievieno ķiplokus (daudz!) un, jau ielietu šķīvī, zupu pārkaisa ar aromātiskiem un pikantiem zaļumiem. Zāles pret saaukstēšanos un imunitātes paaugstināšanai ir gatavas!
Mūsdienās zupu ar maizi ēd arvien retāk. Tiek uzskatīts, ka tas ir padomju laika relikts, nabadzīgo laiku paradumi utt. Bet Beirānu vajag ēst ar maizi, kas pagatavota no pilngraudu miltiem. Mūsu veikalos ne vienmēr ir iespējams kaut ko tādu iegādāties. Bet tādam gadījumam tajā pašā Daugavpilī centrāltirgū var atrast nelielu maizes veikaliņu, kur tirgo uzbeku maizes plāceņus. Tas var nebūt tieši tas pats, bet ir ļoti tuvu oriģinālam.
Ārā ir auksts un drēgns. Bet, ja jūsu virtuvē uz plīts stāv liels katls ar smaržīgu un pikantu Beirānu, tad dzīve ir brīnišķīga un no rudens nav jābaidās. Iesnas un vārgums pāries. Bezspēku un skumju noskaņojumu nomainīs enerģija un pozitīva attieksme pret dzīvi! Recepte ir pārbaudīta gadsimtiem ilgi, varat būt droši! Un detalizēta slavenās turku zupas recepte ar visām proporcijām atrodama šajā lapā. Labu apetīti!
Andrejs JAKUBOVSKIS
Ivetas Leikumas foto
.jpg)
.JPG)
