Poļu klimpas ar senu vēsturi - Pyzy

Sarmati senos laikos bija nomadu tauta, kas apdzīvoja teritoriju no Mongoļu stepēm līdz Donavas krastiem. Šīs tautas galvenais noslēpums ir viņu pazušana, izplēnēšana, asimilācija vai... kas cits. Sarmati bija nemierīgi romiešu kaimiņi, senie vēsturnieki atstāja daudz informācijas par šo tautu. Viņi aprakstīja kultūras īpatnības, dzīvesveidu un paražas. Un tad pēkšņi - pārstāja... Taču poļu zinātniski vēsturiskajā tradīcijā ir kāda īpatnība: poļu kultūras un tradīciju nosaukšana par sarmatiskām. Lieta tāda, ka pastāv versija, ka sarmatu ciltis, sagrābušas rietumslāvu teritorijas, veiksmīgi sāka pārvaldīt šo teritoriju, pārņemot kultūru, reliģiju un vietējās tradīcijas. Versija, protams, ir pretrunīga. Taču poļu muižniecība līdz pat 18. gadsimta beigām pieprasīja, lai mākslinieki tos attēlotu “sarmatiešu tērpā”. Ikviens, kurš ir redzējis mūsu katoļu baznīcas dibinātāja portretu, zina, ka mūsu grāfa Plātera tērps izskatās diezgan savdabīgi. Šis ir tas pats “sarmatiešu tērps”, kurā tolaik bija ierasts attēlot muižniekus. Lai gan mūsu grāfa fon der Broela izcelsme, protams, izslēdz jebkādu saistību ar sarmatiešiem, mode ir mode. Un grāfa vēlme piederēt pie poļu muižniecības ir zināma un ļoti saprotama.

Bet atgriezīsimies pie klimpām. Ir vispāratzīts, ka klimpu izgudrotāji Eiropā ir vācieši un austrieši. Pareizāk būtu teikt, ka vācieši un austrieši bija pirmie, kas izdomāja uzrakstīt pavārgrāmatas un publicēt savu iecienītāko ēdienu receptes. Kas attiecas uz pašu ēdienu izcelsmi, tā ir tumša lieta un nav pilnībā izpētīta. Ja recepte iepatīkas, nākamās reizes saimniece gatavo šo ēdienu kā savu tradicionālo. Un tas, kas kļūst tradicionāls vienā ģimenē, kļūst tradicionāls starp kaimiņiem mājā, pilsētā, reģionā un valstī. Laba kulinārijas pieredze izplatās ātri. Tā pat ir ar klimpām.

Sarmati no Āzijas stepēm uz Eiropas mežiem atnesa tradīciju vārīt mīklas gabaliņus stiprā buljonā. Bieži vien mīklu arī pildīja. Un, kad Eiropā parādījās kartupeļi, tie ātri tika pielāgoti ierastā ēdiena pagatavošanai, kas jau bija kļuvis par poļu tradicionālo. Klasiskā recepte ēdienam, ko sauc par “pyzy”, vienādās daļās satur vārītus un neapstrādātus kartupeļus. Visbiežāk klimpas gatavo bez pildījuma un pasniedz vai nu ar skābo krējumu, vai ar cepta speķa gabaliņiem un ceptiem sīpoliem. Bet ēdiena svētku versijai noteikti ir pildījums. Un ne obligāti ar gaļu.  

Kartupeļu klimpas var kalpot kā piedeva, ko pasniedz ar gulašu vai cūkgaļas cepeti. Ja klimpas kalpo kā pamatēdiens, tad tās noteikti gatavo ar pildījumu. Pyzy ar gaļu ir viens no lietuviešu cepelīnu variantiem. Pareizāk sakot, otrādi. Lietuviešu cepelīni ir poļu kartupeļu klimpu variācija. Šis variants ir ļoti veiksmīgs, pat pārstāv Lietuvas kulinārijas vizītkarti. Poļu pyzy ir mazāka izmēra, turklāt tiek uzskatīts, ka jo mazākas ir klimpas, jo garšīgākas. Viena no iecienītākajām poļu ēdiena versijām ir ar biezpienu pildītas kartupeļu klimpas. Turklāt klimpas šajā gadījumā var būt gan saldas, gan sāļas. Kartupeļiem patiesībā ir neitrāla garša, tāpēc ar prieku varam ēst kartupeļu pankūkas ar brūkleņu vai ābolu ievārījumu (un ne tikai mēs, Vācijā šī kombinācija, papildināta ar kanēli, ir ļoti iecienīta). Biezpiena pildījumā var likt vai nu ķiplokus un melnos piparus ar sāli, vai rozīnes un sukādes. Atkarībā no pildījuma izvēlamies ēdienam mērci. Populārs ir arī pildījums ar dārzeņiem, visbiežāk ceptiem vai sautētiem. Ēdiena vasaras versija ir pildījums ar zaļumiem (zaļie lociņi, pētersīļi, koriandrs, selerijas utt.). Pildījumu iespēju sarakstu var turpināt ilgi. Bet mūsu reģionā vispopulārākais joprojām ir gaļas pildījums.

Pyzy pasniedz ar krējumu vai saceptu speķi. Bet tie ir tikai vienkāršākie ēdiena papildinājumi. Ja pildīsiet klimpas ar maltu liellopa gaļu un pikantiem garšaugiem un pasniegsiet ar kaukāza zaļo plūmju mērci, iegūsiet pilnīgi austrumnieciskas garšas ēdienu, pēc garšas tuvu tam, ko gatavoja sarmati, tie paši, kuri šo ēdienu dāvāja eiropiešiem.

Pyzy lieliski sader ar tomātu mērci (nejaukt ar kečupu, amerikāņu izgudrojumu, kas der tikai ar burgeriem, hotdogiem un ceptām olām), ar sēņu mērci (starp citu, sēnes ir arī lielisks pildījums klimpām!), ar Grieķu tatziki mērci (jogurts, dilles un gurķi). Galvenais nosacījums veiksmīgai mērces un klimpu kombinācijai ir pildījuma un mērces saderība.

Pyzy var kļūt arī par pamatu pirmajam ēdienam. Gaļas buljons ar kartupeļu klimpām ir lielisks ēdiens pusdienām aukstajā sezonā. Barojošs un sildošs. Lietuviešu un baltkrievu tradīcijās ir arī piena zupa ar klimpām. Šajā gadījumā der klimpas bez pildījuma vai ar saldo biezpiena pildījumu. Lielisku desertu var iegūt, ja saldās klimpas pārlej ar ogu ķīseli.

Pyzy nevar saukt par diētisku ēdienu. Tāpat kā jebkurā stepju klejotāju ēdienā, arī šajā ēdienā galvenais ir sāta sajūta un enerģija, kas dod spēku ilgiem pārgājieniem un smagam fiziskam darbam, ieskaitot cīņu. Protams, tūkstoš gadu laikā kartupeļu klimpas ir ieguvušas eiropeiskas iezīmes un ir iemīļotas galvenokārt to sagatavošanas viegluma un sāta dēļ. Mūsdienās tas ir poļu ēdiens, ko lieliski gatavo arī Lietuvā, Baltkrievijā, Ukrainā, Čehijā, Slovākijā. Šī ēdiena nosaukums var būt pilnīgi atšķirīgs. Taču būtība paliek nemainīga – šis ir noslēpumainās un kareivīgās sarmatu tautas senākais ēdiens...

Andrejs JAKUBOVSKIS

Foto: Pyzy ar maltās gaļas pildījumu (recepte laikrakstā)