6. decembrī Krāslavas novada Mūzikas un mākslas skolā tika atklāta Ukrainas un Latvijas mākslinieku izstāde “With a Little Help from My Friends” (“Ar nelielu manu draugu palīdzību”).
Nākamajā dienā turpat notika radošā darbnīca jauniešiem par aktuālu un modīgu tēmu – komiksi.
Mani interesēja abi pasākumi. Esmu Krāslavas Mūzikas skolas absolvents, un ar prieku devos uz izstādes atklāšanu. Jāsaka, tā bija fantastiska. Mūzikas izglītības programmas audzēknes dziedāja un atskaņoja skaņdarbus uz klavierēm, padarot pasākumu vēl emocionālāku.
Šī izstāde ir turpinājums Latvijas komiksu izdevniecības "kuš!" un Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā veiksmīgai sadarbībai. Tā tapusi organizējot radošo darbnīcu, kurā piedalījās Ukrainas un Latvijas mākslinieki.
Izstādē ir skatāmi vairāku pieredzējušo un jauno mākslinieku darbi; tostarp Annas Vaivares, Betijas Jakaites, Hertas Balodes, Hodera, Ingas Ziemeles, Jurija Tatarkina, Katrīnas Sadovnikovas, Ksenijas Tarasovas, Madaras Krēziņas un Xozusias.
Izstāde Krāslavas novada Mūzikas un mākslas skolā ir apskatāma līdz 10. janvārim.
Nākamajā dienā komiksu darbnīcā bija iespēja attīstīt iztēli, radot jaunus komiksu tēlus, veidojot nelielu komiksu stāstus vai nu no savām fantāzijām vai no dzīves pieredzes. Kamēr skolas audzēkņi radoši darbojās, uzrunāju Ievu Hermansoni, Ziemeļvalstu ministru padomes biroja Latvijā padomnieci kultūras un medijpratības jomā.
- Ko ietver sevī šis projekts, kas to atbalsta?
- Mēs kopā ar Janu Ribkinu, kura šodien vada meistarklasi komiksu radīšanā, esam atvedušas uz Krāslavu ukraiņu un latviešu ilustratoru mākslas izstādi, kura tapusi projekta “With a Little Help from My Friends”/“Ar nelielu manu draugu palīdzību” ietvaros. Projektu atbalsta organizācija “The Nordic House in Reykjavik” un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs. Sadarbību ar Krāslavas novada pārstāvjiem vadīja Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā Daugavpils filiāle.
- Ar kādiem izaicinājumiem saskaraties projekta laikā?
- Lielu grūtību nebija, bet, kad sākām strādāt pie šī projekta ieceres, mums nebija vīzijas, kāds būs gala rezultāts, jo projekts notika vairākos posmos. Pirmajā posmā, šī gada vasarā – jūnijā, darbnīcās satikās Ukrainas un Latvijas jaunie mākslinieki, kur viņi trīs dienas kopā strādāja, izmēģināja dažādas komiksu ilustrāciju metodes un katrs no šiem dalībniekiem šī darba rezultātā ir radījis mākslas darbu, ko mēs varam aplūkot šobrīd Krāslavā. Pavisam bija seši darbnīcu vadītāji, trīs mākslinieces no Ukrainas un trīs mākslinieces, kuras šobrīd dzīvo Latvijā, viena no viņām, Jana Ribkina, šodien ir šeit.
Pirmo šo darbu izstādi šogad augustā atklājām Rīgā, Āgenskalna tirgū. (Āgenskalna tirgus pēc atjaunošanas ir daudzpusīga, publiska telpa, kur notiek arī kultūras, izglītības un dažādi citi pasākumi – A.A.Kovaļovs). Izstāde bija apskatāma trīs mēnešus. Tā bija ļoti interesanta sinerģija, kā šie karogi, ļoti daudzveidīgie un krāsainie, mazliet filozofiskie, mazliet rotaļīgie, atradās lielajā tirgus hallē. Tad šie darbi tika apkopoti, sapakoti un atvesti uz Krāslavu un mēs esam ļoti priecīgi, ka tieši Krāslava ir pirmā vieta ārpus Rīgas, kur mēs varam šī projekta rezultātus piedāvāt Krāslavas Mūzikas un mākslas skolas audzēkņiem un pedagogiem, kā arī visiem ieinteresētajiem, kuri vēlēsies atnākt un apskatīties mūsdienu mākslu.
Mums ir liels prieks, ka šobrīd Krāslavas Mākslas un mūzikas skolā var apskatīt arī Ingūnas Levšas darbus tekstilmākslā. Viņa arī ir viena no Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas “Kultūra” granta saņēmējām.
- Ko šis projekts ir devis jums pašai? Jaunus iespaidus, emocijas, vai varbūt iemācījāties kaut ko jaunu?
- Es piedalījos vienā no darbnīcām un man bija liels prieks, ka es varēju ļauties šim procesam un ka arī bez īpašas sagatavošanās, bez kaut kādas lielas pieredzes varēju ļauties un radīt mazu darbiņu. Man šķiet, šī ir ļoti iekļaujoša mākslas forma. Tā ir gan demokrātiska, gan arī iekļaujoša un šādā veidā, galvenokārt caur šo projektu, mēs solidarizējamies ar Ukrainas māksliniekiem, atbalstam Ukrainas māksliniekus un visādā ziņā ceram, ka caur šādu mākslas formu mēs iepriecinām un radam kaut ko jaunu cilvēkiem.
- Ko jūs novēlat krāslaviešiem?
- Gribu novēlēt krāslaviešiem būt ziņkārīgiem, jaunām zināšanām atvērtiem, arī nebaidīties no jaunām idejām un jaunrades.
Uz dažiem jautājumiem lūdzu atbildēt mākslinieci Janu Ribkinu.
- Kā jūs iesaistījāties projektā?
- Tas, par ko es gribētu pastāstīt, ir “kuš!”. Tā ir izdevniecība, kas dibināta Rīgā. Tās vadītājs ir Dāvids Šilters. Esmu tur iesaistīta no sešpadsmit gadu vecuma, tagad man ir divdesmit astoņi, tāpēc tas manā dzīvē ir jau ļoti ilgu laiku un man šķiet, ka tas padarīja manu dzīvi Latvijā bagātāku. Man no bērnības patīk zīmēt komiksus un gan jau daudziem citiem bērniem arī, kā arī lasīt un zīmēt. Jauniešu un bērnu iesaiste projektā palīdz tādas mākslas attīstībai Latvijā un to es gribētu uzslavēt. Man bija ļoti liels prieks un gods iesaistīties projektā, Dāvids mani uzrunāja vadīt šo komiksu darbnīcu. Man ir liels prieks arī par to, ka šis projekts ir saistīts ar Ukrainu, jo manī rit arī ukraiņu asinis, tāpēc tas bija ļoti svarīgs projekts pašai man, jo es varēju sadarboties ar citām ukrainietēm.
Izmantoju iespēju pastāstīt krāslaviešiem - ja viņiem patīk zīmēt komiksus un stāstus, tad tas ir tas, ar ko viņi varētu iesaistīties “kuš!” izdevniecībā. Tajā ir iesaistīti ļoti daudzi ārzemju komiksu mākslinieki, ilustratori, tekstu autori un Dāvids vienmēr cenšas popularizēt latviešu māksliniekus pasaulē.
- Ko darīt, ja zīmēt patīk, bet nemāki?
- Es neticu tam. Tā varētu būt viena no lietām, ko bērniem varētu teikt kaut kādās konservatīvās un pārāk nopietnās skolās, bet tā nav patiesība. Zīmēt var visi. “kuš!” parāda to, ka zīmēšanai nav jābūt vienveidīgai vai ļoti augstā tehniskā līmenī. Tam jābūt kaut kam, kas varētu uzrunāt cilvēkus. Tam nevajag būt tikai labam vizuāli, tam ir jābūt arī labam stāstam vai arī otrādi. Tāpēc neeksistē “nemāku zīmēt”, zīmēt māk visi.
- Vai labi zīmēt ir dabas dots talants? Vai to var iemācīties?
- To var apgūt pilnībā. Es neticu tam, ka eksistē ģenētikas dotas prasmes, man šķiet, tas veidojas no ieinteresētības. Ja tevi kaut kas ieinteresē, tad vari nedarot skatīties un, ja tu skaties, tev jau “attīstās acs”. Gan jau būs cilvēki, kuri man nepiekritīs un teiks kaut ko citu, bet es uzskatu, ka jebkurš var iemācīties, ja grib. Man šķiet, ka mākslas skola ir ļoti svarīga vieta, kur iepazīt citus māksliniekus un vide, kurā būt, un tā nav matemātika, tas nav rakstīts likums, kā tev tas ir jādara un tas ir visforšākais.
Aleksandrs Adrians KOVAĻOVS
Autora foto
