Atgādinājums par saudzīgu attieksmi pret zivju resursiem

Dabas vērtība, kura vienmēr ir tikusi izmantota un par kuras saudzēšanu un atjaunošanu nemitīgi jādomā, ir zivju resursi.
Dabas aizsardzības pārvaldes Rāznas nacionālā parka administrācija, kuras pārraudzībā ir iekšējiem ūdeņiem bagātas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, piedalās projektā “Zivju resursu krājumu atjaunošana un papildināšana Dabas aizsardzības pārvaldes pārraudzībā esošajās īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ūdenstilpēs”.

Projekta galvenais mērķis ir nodrošināt zivju resursu saglabāšanu un pieaugumu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ūdenstilpēs: Zosnas ezerā, kas atrodas Rāznas nacionālajā parkā, un Kurjanovas ezerā, kas atrodas Ciblas novada Līdumnieku pagastā un kam ir dabas parka statuss. Saskaņā ar ezeru zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumiem 30.jūlijā Dabas aizsardzības pārvaldes Rāznas nacionālā par-ka darbinieki kopīgi ar SIA “Rūjas zivju audzētava” pārstāvjiem ielaida Zosnas ezerā 9000 un Kurjanovas ezerā 6000 zan- darta mazuļu, kas nākuši no Rūjas zivju dīķiem. Tie ir šī gada mazuļi, un to svars ir 3-5g.

Līdztekus minētajam, Dabas aizsardzības pārvaldes Rāznas nacionālā parka darbinieki, kontrolējot zivju resursu ieguvi iekšējo ūdeņu ūdenstilpēs pārraudzībā esošajās īpaši aizsargājamo dabas teritorijās, 2010. gada pirmajā pusgadā veikuši 112 pārbaudes ezeros un 7 pārbaudes upēs. Sastādīti 49 izņemšanas protokoli, izņemti apmēram 4 km tīklu, 44 murdi, 116 ūdas un 25 vēžu ķeramie krītiņi. Ir konstatēts, ka ledus periodā kā pārkāpēju biežāk izmantotais rīks ir bijušas ūdas, kuras parasti izmanto līdakām bagātos ezeros, bet vasarā nelikumīgai zivju iegūšanai galvenokārt tiek izmantoti tīkli, kuri Latvijā ir brīvi pieejami par salīdzinoši nelielām izmaksām. Murdi pār- svarā tiek likti ezeros, kuros mīt zuši.

Dabas aizsardzības pārvaldes Rāznas nacionālā parka administrācija vērš uzmanību, ka zivju resursu ieguves un zivju resursu apjoma pieauguma proporcionalitāte ūdenstilpēs tiek reglamentēta 01.01.2010. LR Ministru kabineta noteikumos Nr. 1498 “Makšķerēšanas noteikumi” un 02.05.2007. LR Ministru kabineta noteikumos Nr.295 “Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos”, kā arī konkrētu iznomāto ūdenstilpju ekspluatācijas noteikumos vai arī konkrētas ūdenstilpes licencētās amatierzvejas un makšķerēšanas noteikumos.

Nosakot zvejas limitēšanu, tiek izmantoti dažādi paņēmieni - ierobežots nozvejas apjoms (nosakot zivju sugas nozvejas limitu) un zvejas dienu un zvejas rīku skaits u. c. , lieguma laiki un vietas, atsevišķām zivju sugām noteikti minimālie izmēri, zvejas rīkiem noteikti uzbūves ierobežojumi: linuma acs izmērs, tīkla garums u. c. normas.

Normatīvo aktu, kuri reglamentē makšķerēšanu un rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos, neievērošana ir administratīvi sodāma darbība. Sods par makšķerēšanas noteikumu vai licencētās makšķerēšanas noteikumu pārkāpšanu tiek piemērots atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 80. pantam, kurā paredzēts naudas sods no divdesmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tai skaitā pārkāpuma rezultātā iegūtās zivis, kā arī peldošos līdzekļus ar aprīkojumu vai bez konfiskācijas. Par zvejas noteikumu pārkāpšanu fiziskajām personām, līdztekus minētajam, paredzēta zvejas tiesību atņemšana uz laiku līdz vienam gadam, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekš- metus, tajā skaitā pārkāpuma rezultātā iegūtās zivis, kā arī peldošos līdzekļus ar aprīkojumu, vai bez konfiskācijas, un atņem zvejas tiesības uz laiku līdz trim gadiem vai bez tiesību atņemšanas.

Jāpiebilst, ka par minētajiem pārkāpumiem paredzēta arī kriminālatbildība, pamatojoties uz Krimināllikuma 110. pan- tu.
Dabas aizsardzības pārvaldes Rāznas nacionālā parka administrācija atgādina, ka, makšķerējot un zvejojot īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ūdenstilpēs, jāatceras: zivju resursi ir atjaunojami tikai ar cilvēku saprātīgas rīcības un saudzējošas attieksmes palīdzību un pret mazajām zivīm jāizturas saudzīgi, bet ja ga- dījies kādu noķert, jāielaiž atpakaļ ūdenstilpē.

Inita Bružika, Dabas aizsardzības pārvaldes Rāznas nacionālā parka dministrācijas Dabas aizsardzības daļas vecākā valsts vides inspektore