• Krāsniņas, krāsniņas…

    Apvainojusies uz SIA “Krāslavas nami”, redakcijā pēc palīdzības vērsās 83 gadus veca krāslaviete, kura dzīvo kādā no daudzdzīvokļu mājām ar krāsns apkuri. Tā sakot, vēl pagājušā gada oktobrī viņa šai organizācijai iesniedza iesniegumu ar lūgumu atrisināt radušos situāciju, bet oficiāla atbilde nav saņemta vēl joprojām. Un atrisināt jautājumu, viņasprāt, palīdzēja ne SIA “Krāslavas nami”, bet gan ugunsdzēsēji. Viņas vārdu nenosauksim, jo pamatproblēma, manuprāt, nav SIA “Krāslavas nami” darbinieku bezatbildība, bet gan, visticamāk, cilvēku neprasmē saprast un sadzirdēt vienam otru.

    Lasīt
  • Visas biļetes izpirktas, pieprasām turpinājumu…

    Tas notiek tikai reizi gadā: plašā kultūras nama zāle, kas uzņem vairāk nekā seši simti skatītāju, vārda tiešā nozīmē — plīst pušu. No ģērbtuves un palīgtelpām iznesti visi krēsli, bet biļešu tirdzniecība, kas sākās četras stundas pirms sākuma, tikai daļēji mazināja kaislības rindā pēc kārotās biļetītes. Lai iekarotu savu vietiņu humora un vispārējas jautrības saules gaismā, ierados tieši stundu pirms, un zāle jau bija līdz pusei piepildīta. Ar sarūgtinājumu vēroju, kā pirms pēdējā zvana desmitiem krāslaviešu, kuriem pietrūka biļešu, noskumuši virzījās uz izeju. Sniega trūkums tikai vairoja skumjas par neizdevušos atpūtu…

    Lasīt
  • Cik tur līdz nelaimei…

    Krāslavu par pilnasinīgu pilsētu patiesībā var saukt tikai kopš pagājušā gada nogales, kad Latgales, Aronsona un Vienības ielu krustojumā līdzās degvielas uzpildes stacijai “Ingrida” sāka darboties pirmais un pagaidām vienīgais luksofors mūsu novada centrā. Kāds varbūt tam nepiekritīs, bet, atsaucoties uz folklorizējošo teicienu — pilsēta bez luksofora nemaz nav pilsēta — man ir taisnība.

    Lasīt
  • Mūsu senajā parkā...

    Grāfu Plāteru senajā parkā ir uzstādīts vēl viens tūrisma objekts. Uz pelēka laukakmens piestiprināta bronzas plāksne ar uzrakstu: “Grāfu Broel — Plātera un citu 1863. gada Janvāra sacelšanās varoņu piemiņai.” Vairāk informācijas — gaidāmajā piemiņas plāksnes atklāšanas pasākuma reportāžā.

    Lasīt
  • Ne soli atpakaļ?

    Rodas iespaids, ka Latvijas valdošie spēki nacionālās politikas jautājumos dzīvo pēc militārā principa “ne soli atpakaļ”. Tādās attiecībās katrs kompromisa mēģinājums tiek uzskatīts kā vājuma izpausme. Tieši tāpēc pareizticīgo Ziemassvētki Latvijā joprojām paliek kā “nelegāli” svētki.

    Lasīt
  • Ir laiks izbeigt polemiku

    Cienītā redakcija, avīzē ir notikusi viedokļu apmaiņa par nomināciju “Gada cilvēks”. Par labu darbu ar diviem deju kolektīviem un piedalīšanos Latvijas Dziesmu un deju svētkos par “Gada cilvēku” ir nominēta pulciņu vadītāja.

    Lasīt
  • Z. Konošonoka: “Es noteikti izvēlētos strādāt skolā!”

    Atgādināsim, ka Latgales vēstniecībā “Gors” pērn, 17. novembrī, Latvijas dzimšanas dienas priekšvakarā, Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs pasniedza Atzinības rakstu Dagdas novada Dagdas vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotājai Zinaidai Konošonokai — par savas zemes mīlestību, pašaizliedzību un panākumiem, strādājot Latgales un tās cilvēku labā.

    Lasīt