Apvainojusies uz SIA “Krāslavas nami”, redakcijā pēc palīdzības vērsās 83 gadus veca krāslaviete, kura dzīvo kādā no daudzdzīvokļu mājām ar krāsns apkuri. Tā sakot, vēl pagājušā gada oktobrī viņa šai organizācijai iesniedza iesniegumu ar lūgumu atrisināt radušos situāciju, bet oficiāla atbilde nav saņemta vēl joprojām. Un atrisināt jautājumu, viņasprāt, palīdzēja ne SIA “Krāslavas nami”, bet gan ugunsdzēsēji. Viņas vārdu nenosauksim, jo pamatproblēma, manuprāt, nav SIA “Krāslavas nami” darbinieku bezatbildība, bet gan, visticamāk, cilvēku neprasmē saprast un sadzirdēt vienam otru.
Pensionāre apgalvo, ka visas problēmas sākās ar brīd, kad kaimiņiene, kura dzīvo stāvu zemāk, dzīvoklī uzstādīja “Jotul” krāsniņu un, acīmredzot, izjauca mājas dūmvadu darbību. Kopš tā laika krāsns, kas ilgus gadus godam ir kalpojusi, pēkšņi sāka dūmot, no šībera sāka tecēt šķidri sodrēji, bet visbriesmīgākais, ka pēc katras kurināšanas guļamistabā jūtama skābas gāzes smaka. Sievietei gados, kam jau tāpat ir dažādas veselības problēmas, divreiz nācās izsaukt ātro palīdzību un kādu laiku dzīvot pie dēla. Mēģinājums skaidrot situāciju pie kaimiņienes, kas uzstādīja “Jotul”, nekādus panākumus nedeva. Viņa pat runāt par šo tēmu nevēlējās. Jāpiebilst, ka mūsu raksta varone neslēpj, ka attiecības ar kaimiņiem un SIA “Krāslavas nami” atbildīgajiem darbiniekiem viņai nekad, maigi runājot, labas nav bijušas.
“Šajā mājā dzīvoju kopš 1960.gada, un visas problēmas, kas bija saistītas ar komunālo saimniecību, visbiežāk nācās risināt man. Protams, nācās bojāt ne tikai savus nervus, bet arī ierēdņu, bet iesākto darbu vienmēr izdarīju līdz beigām. Kārtību ievērot reizēm lūdzu arī vienam otram kaimiņam. Un kam tad patiks tāds cilvēks kā es?!” spriež pensionāre, bet acīs sariešas asaras. Jāpiebilst, ka mūsu raksta varones dzīvoklī esošo kartību un mājīgumu, manuprāt, varētu apskaust vairākas jaunās saimnieces. Strādīga viņa ir bijusi vienmēr, to apliecina arī pateicības, ierakstītas viņas darba grāmatiņā. Un, kā man šķiet, arī prasīga — gan attiecībā pret sevi, tā arī pret citiem. Un vai šī rakstura īpašība pelna rājienu? Vai tad ir slikti, ja mājā ir cilvēks, kam rūp viss: gan caurais jumts, gan nepieciešamība nomainīt ieejas durvis kāpņu telpā un pat slikti iztīrītais sniegs pagalmā? Ja pavēro daudzdzīvokļu mājas, tad šādu “skandā-listu” un “kašķīgu cilvēku”, kuri līdzinās mūsu varonei, visticamāk, būs ļoti nedaudz — lielākā daļa iedzīvotāju ievēro principu “ne mana cūka, ne mana druva”. Bet tieši pateicoties šādiem “skandāla cēlājiem”, tiek uzturēta kārtība.
Bet atgriezīsimies pie mūsu varones problēmas. Patiesību sakot, tās vairs nav. Pēc pensionāres teiktā, lieta uz priekšu sāka virzīties tad, kad tajā iesaistījās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Krāslavas daļas un Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības darbinieki. Viņa izsaka pateicību VUGD daļas vadītajam A.Sergejevam, kurš personīgi izsekoja radušos situāciju un veicināja to, ka kaimiņiene likvidēja “Jotul”; kā arī saka paldies Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības priekšsēdētājam Mečislavam Moisejam, kuram pateicoties tika rūpīgi iztīrīti visi mājas dūmvadi.
“Šī situācija ilga divus mēnešus, un galu galā kaimiņienes dēļ arī man nācās pārbūvēt savu krāsni,” saka sieviete.
Jāpiebilst, ka Mečislavs Moi-sejs mūsu raksta varones dzīvoklī ir bijis ne vienu reizi vien. Viņš pat neslinkoja pensionāres dzīvoklī pats izkurināt jauno krāsni, viesojoties pie viņas vairākas stundas savā brīvdienā - svētdienā. Uz manu jautājumu, vai “Jotul” krāsniņa kļuva par incidentu kaimiņu vidū, Mečislavs, viltīgi smaidot, izvairīgi atbildēja: “Es varu tikai apgalvot, ka visi dūmvadi tagad it labi iztīrīti.”
Un, kā izrādījās, SIA “Krāslavas nami” vadītājs Valērijs Maslovs arī nebija vienaldzīgs pret sievietes lūgumu, kaut arī nesniedza oficiālu atbildi. Pēc viņa teiktā, šādus jautājumus, kas attiecas uz privatizētajiem dzīvokļiem, apkalpojošai organizācijai risināt nav pienākums. Tas ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pienākums. Bet, neskatoties uz to, pēc iesnieguma saņemšanas pensionāres māju apsekoja attiecīga komisija, un ne bez uzņēmuma “Krāslavas nami” dalības tur ieradās Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības darbinieki. Dīvaini, protams, bet sanāk, ka mūsu varone to nav sapratusi. Lūk, tādas krāsniņas… Tautā tā parasti saka par sīkumiem, kas nav lielas ievērības cienīgi. Savukārt mūsu stāsts, manuprāt, māca, cik svarīgi ir ar cilvēkiem uzturēt labas kaimiņattiecības. Jo nebūtu mūsu varone bojājusi savus nervus, ja kaimiņiene ieklausītos viņas problēmā. Bet vēl par to, ka ierēdņiem nav jābaidās būt cilvēcīgiem. Tas viņiem nāks atpakaļ kā cilvēku labie vārdi.
Valentīna SIRICA
.jpg)
