Z. Konošonoka: “Es noteikti izvēlētos strādāt skolā!”

“Par šīs nozīmīgās balvas saņēmēju Dagdas novadā varēja kļūt ļoti daudzi cilvēki,” savu viedokli pauž dzīvespriecīgā skolotāja Zinaida, kura piekrita intervijai. “Arī mūsu skolā vairāki pedagogi būtu piemēroti balvas kandidāti un būti cienīgi saņemt šo balvu. Atzīšos, man bija patīkami to saņemt. To pasniedza Rēzeknē, ļoti svinīgā pasākumā, kurā rādīja arī otro filmu par Latgali. Bija tikšanās ar ievērojamiem cilvēkiem, piemēram, Sandiju Semjonovu, kurš vadīja pasākumu, pirmoreiz klātienē redzēju kinorežisoru Jāni Streiču, galu galā arī ministra rokasspiediens ir notikums. Bija organizēts brauciens uz Daugavpili, uz Marijas Naumovas koncertu un bija saviesīgā daļa.”

Dagdas vidusskolā Zinaida strādā kopš 1969. gada, nu jau kā pensionāre un šogad svinēs 45 darba gadu jubileju. Viņa pabeidza šo skolu, un pēc studijām Latvijas Valsts Universitātē, kur ieguva latviešu valodas un lite- ratūras skolotājas specialitāti, palika uzticīga savai pirmajai skolai uz mūžu. Arī no viņas pirmajiem skolēniem ir tādi cilvēki, kuri atgriezās savā skolā: divas latviešu valodas skolotājas, skolas direktore Vija Gekiša, Dagdas novada Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāja Marija Mickeviča ir tieši Zinaidas savulaik mācītie un audzinātie bērni, kopumā kāda trešdaļa skolas pedagogu ir viņas bijušie skolēni, par kuriem viņai liels prieks. Darba mūžā Zinaida regulāri papildināja zināšanu bagāžu ne tikai, pateicoties praktiskajā darbā gūtai pieredzei, bet arī neskaitāmajos kursos. Augstskolā “Attīstība” viņa studēja sociālo pedagoģiju un var lepoties ar otru augstāko izglītību. Otra profesija noder, strādājot ar vecākiem un skolēniem, jo problēmbērnu kļūst arvien vairāk un papildus zināšanas noder. Viņa ir arī sagatavojusi un iesniegusi dokumentus, lai padomju laikā iegūto izglītību pielīdzinātu maģistram.

Daudzus gadus skolotāja aktīvi darbojās sabiedriskajā, kā arī politiskajā lauciņā. Trīs sasaukumus, ar starplaikiem, viņa bija pašvaldības deputāte. Vadīja izglītības un kultūras komiteju domē. Deputāta darbu raksturo tā: “Naudiņas budžetā ir tik, cik ir, varbūt kādam arī bija sāpīgi mūsu lēmumi, jo naudas vairāk nebija. Deputāta darbs visupirms ir atbildība, bet man tas nebija smagāks par darbu skolā. Tomēr, ja būtu jāizvēlas starp abiem darbiem, es noteikti izvēlētos strādāt skolā!”

Būdama skolotāja, Zinaida latviešu valodu māca arī pieaugušajiem dažādos kursos. Piemēram, cilvēkam vajag apgūt valodu, lai vispār dabūtu šo izglītības dokumentu, vai arī vajag iegūt augstāku valodas kategoriju. Tā kā ministrijas balva piešķirta par savas zemes mīlestību, pašaizliedzību un panākumiem, strādājot Latgales un tās cilvēku labā, loģiski rodas jautājums, kā viņas darbā var izpausties šajā jomā, lai gūtu tik augstu novērtējumu?

Skolotāja apgalvo, ka latviešu valoda un literatūra ir tāds mācību priekšmets, kas bērniem jāmāca tieši caur dzimtenes mīlestību. Un kautrīgi apklust…

Talkā nāk skolas direktore Vija Gekiša: “Skolotāja ir paveikusi milzu darbu, audzinot mūsu bērnus par dzimtās zemes patriotiem. Viņai bija savs daiļlasītāju pulciņš, kas lasīja dažādu dzeju — gan patriotisko, gan par mīlestību. Viņa pati lasīja dzeju un dejoja tautas deju ansamblī “Dagda” no pašiem pirmsākumiem. Viņa ar bērniem iestudēja Jāņa Jaunsudrabiņa izrādi “Ansis Auns” un rādīja to arī Krāslavā. Viņas skolēni ar labiem panākumiem piedalās visos svarīgākajos pasākumos. Viņas autoritāti apliecina fakts, ka Zinaida trīs reizes kandidējusi un vēlētāji trīs reizes atzinuši viņu par deputāta amata cienīgu pilsoni. Ir izveidojusies laba sadarbība ar Dagdas autoostu, un skolotājas audzināmā klase divas dienas veltīja autoostas apkārtnes sakopšanai. To darbu ir ļoti daudz.”

Interesants fakts — Zinaida nav mācījusies daiļlasīšanu nekādos kursos, bet vairāk paļāvusies uz intuīciju un māca to bērniem samērā veiksmīgi. Par to liecina tas, ka skolēnu daiļlasītāju konkursā viņas audzēknis izcīnīja godalgotu vietu un kopā ar viņu Zinaida aizbrauca uz Briseli. Bija vēl viena godalgota vieta, tikai otrreiz skolotāja uz Briseli vairs nebrauca, brauca tikai skolēns. Tas bija Andrejam Eglītim veltīts dzejas konkurss, panākumi tajā deva iespēju skolēniem apmeklēt Briseli.
Pateicoties Comenius projektam, skolotāja ar saviem skolēniem pabijusi Grieķijā un Portugālē. Sarunas gaitā atklājās, ka ceļošana ir viens no Zinaidas hobijiem vēl kopš padomju varas gadiem.

“Savulaik ar skolēniem braucām uz Krieviju, bijām piemēram, Kijevā,” Zinaida dalās atmiņās. “Skolotājs vienmēr atbild par saviem bērniem un patiesībā riskē, dodoties ceļojumos. Kijevā ar kuģīti aizbraucām pa Dņepru, kad atgriezāmies mūsu autobuss bija apzagts. Mantas neatguvām, atgriezāmies mājās un ar šausmām gaidīju pirmo vecāku sapulci. Biju jauna, zaļa skolotāja, domāju — noēdīs. Beidzās sapulce, tajā neviens vecāks pat neieminējās par to negadījumu, nevienu vārdu nepārmeta man. Tādi tolaik bija vecāki! Pēc tam jau braucām ar vidusskolēniem arī uz Karpatiem, arī kalnos kāpām, bet tie bija vidusskolēni. Bijām Igaunijā, Lietuvā. Atceros, autobusu ņēmām no Dagdas autoostas. Mums bija interesanti ceļot pa kaimiņvalstīm, lai arī kā šodien kāds to vērtē.

Ar savu tagadējo klasi ārzemēs neesmu bijusi, bet esam daudz paceļojuši pa Latviju: bijām Siguldā un tās apkārtnē, apmeklējām Tērveti, apskatījām Rundāles pili, ceļojām uz Blaumaņa vietām, Bijām Minhauzena muzejā. Pēc devītās noteikti arī kaut kur aizbrauksim. Arī citu klašu bērni ir braukuši mums līdzi, jo visa klase nevar aizbraukt finansiālu apsvērumu dēļ, ne jau tāpēc, ka negribētu paskatīties pasauli vai savu zemi.”

Vēl viens skolotājas hobijs ir puķes. Zinaida dzīvo daudzdzīvokļu mājā, kuras vienā pusē visu vasaru zied viņas iekoptās puķu dobes. Skolotāja priecājas, ka pensijā būs ko darīt — ir savs mazdārziņš, liela siltumnīca, jāpalīdz arī bērniem un pieciem mazbērniem. Vēl Zinaida pati brauc pie auto stūres, ar kuru vasarā apceļo vai visas pašai interesantākās pludmales. Patīk peldēt, to dara visu vasaru, arī septembrī peldējās un iespēju robežās peld arī ziemā, kad organizētā grupā brauc uz peldbaseinu Daugavpilī.

Rudens pusē patīk sēņot — skolotāja ir ļoti kaislīga sēņotāja, un viena pati var doties dziļi mežā, par ko visi tuvinieki bar. Nepazīstamas sēnes viņa neliek grozā, pati sēnes gatavo un ēd. Sēņošana viennozīmīgi patīk vairāk nekā ogošana.
Skolotāja ir arī nūjotāja un tiem slinkākajiem skolēniem, kuri varbūt sapņo, ka prasīgā latviešu valodas skolotāja tūlīt, tūlīt dosies pelnītā atpūtā veselības dēļ, kādu brīdi laikam nekas nespīd, jo viņa ir aktīva dzīvesveida piekritēja. Pirmoreiz jutusies neērti, domāja, kā nu būs, kad visi skatīsies uz slēpotāju bez slēpēm, bet izjutusi, cik tas labi palīdz darbā noslogotajai sprandai, par apkārtējo varbūtējo vīpsnāšanu aizmirsusi. Skolotāja secinājusi, ka nūjojot tiek nodarbināta visa nepieciešamā muskulatūra, un asinsspiediens pēc nūjošanas vienmēr ir normāls. Protams, vajag kvalitatīvas nūjas, kuras viņai kādu ziemu atnesa Ziemassvētku vecītis — pašas bērni uzdāvināja. Vienu gadu nūjot gājusi divatā ar kolēģi, tagad viena pati. Sestdienas vakarā ir tik patīkami pastaigāt pa skaisti izrotāto Dagdu. Ja divatā, tad gan dodas ārā no pilsētas un meklē, kur nav asfalts, bet vienai tumsā neomulīgi.

Zinaida: “Mūsu jaunatnei tagad citi hobiji, kas tāli no sporta un tikai atsevišķi bērni sporto. Mani novērojumi liecina, ka agrāk bērni sportoja vairāk, nezinu, kāpēc tā viss mainījies. Īstenībā skolā sportam apstākļi palikuši labāki. Laikam savu paņem dators, zēniem atkal skuteri — tā ir modes lieta. Manā klasē tie ir kādiem pieciem bērniem.
Vislielākais prieks man ir par skolēniem, kurus esmu pati mācījusi. Audzināšanā man bija tikai dažas klases, jo ik pa brīdim biju kādā amatā — direktora vietniece, direktore. Tagad man ir devītklasnieki, plānoju, ka pēc izlaiduma tomēr došos atpūsties.”
Skolas direktore tūlīt pat iejaucas sarunā: “Zinaida, jums nevajadzētu pamest šo klasi, turpiniet viņus vadīt pa dzīves ceļu līkločiem arī vidusskolā.”

Laiks rādīs, kāds būs skolotājas lēmums. Katrā ziņā, bērni viņas dzīvē nekur neizzudīs. Uzsākot darba gaitas Dagdas vidusskolā, Zinaida drīz atrada šeit savu otro pusīti. Dzīvesbiedrs Viktors nu jau ir aizsaulē, viņš bija labs sporta skolotājs šajā skolā, bet ilgāko mūža daļu nostrādājis Dagdas arodvidusskolā. Konošonoki izaudzināja divus bērnus, kuriem jau ir profesijas, savas ģimenes un savi bērni. Vecākā meita Aija dzīvo Baldonē, viņai ir trīs bērni — Rūdis mācās 5. klasē, Kārlis — 2. klasē, bet Hannai rit pirmais dzīves gads. Aija ir ekonomiste, strādā jūras administrācijā. Viņa ir mantojusi mamma mīlestību pret dārzu, precīzāk būtu sacīt — pārspējusi mammu. Jaunākās meitas Anitas ģimenē aug Jānis, kuram seši gadiņi un rudenī viņš būs pirmklasnieks. Viņam ir jaunāka māsiņa — Justīnei apritējis gads un 9 mēneši. Anita pēc specialitātes ir vācu valodas tulks, strādā par menedžeri SIA “Asante”, taču vācu valoda viņai darbā nepieciešama daudz.

Juris ROGA