• TIPISKA ĀTRO KREDĪTU NĒMĒJA PORTRETS

    Valda uzskats, ka ātros aizdevumus ņem cilvēki 18 - 22 gadu vecumā, kuriem nav stabilu ienākumu. Portāls Gudriem.lv nolēma noskaidrot, kā izskatās mūsdienīga aizdevēja portrets. Pēdējo gadu laikā situācija būtiski mainījusies. Joprojām, biežāk sms kredītu noformē vīrieši, bet sieviešu skaits pieaudzis līdz 48%, kas ir ievērojami vairāk nekā pirms 3gadiem. Tagad vidējā statistiskā aizņēmēja portrets izskatās šādi -- tas ir jauns vīrietis, ar ikmēneša ienākumiem 300 - 350 Ls apmērā, kuram pietrūkst līdzekļu neparedzētām ikdienas vajadzībām. Izmainījušies arī mērķi kredīta nepieciešamībai. Šobrīd naudu biežāk aizņemas neparedzētu izdevumu segšanai. Tie var būt lieli pirkumi vai automašīnas remonts. Agrāk izplatītākie mērķi bija -- esoša parada atmaksa vai naudas trūkums līdz algai. Šodien ir tendence aizņemies konkrētas naudas summas, piemēram, 74 latus -- tas norāda, ka šī summa nepieciešama konkrētam pirkumam. Gudriem.lv pētījums rāda, ka 45,3% noformē aizdevumus līdz 100 latiem. 20% izvēlas summu 100 - 150 latu apmērā, un lielas summas (vairāk nekā 300 latus) aizņemas tikai katrs desmitais no aizņēmējiem. Jāpiemin, ka nelielām summām kredītu kompānijas bieži rīko akcijas vai speciālus piedāvājumus. Jāatzīmē, ka Latvijas ātro kredītu uzņēmumu procentu likmes ir vienas no zemākajiem Eiropā. Procentu likmes sāka samazināties laika posmā no 2009. gada līdz 2011. gadam un stabilizējās 2012. gadā. Tagad standarta likme ir apmēram 10% mēnesī. Tomēr pirms ņemt kredītu, salīdzini visus piedāvājumus, to var izdarīt portālā www.gudriem.lv

    Lasīt
  • Kritizēt drīkst, bet galvenais - jāstrādā

    Latvijas izglītības sistēma visos laikos ir gan slavēta, gan pelta. Diemžēl visvairāk sliktu vārdu ir izskanējis izglītības un zinātnes eksministram Robertam Ķīlim, kurš ķērās pie reformām, bet tad pameta savu amatu veselības stāvokļa dēļ. Taču viņa turpinātājs Vjačeslavs Dombrovskis ir gatavs turpināt iesāktās reformas, prio- ritātē liekot profesionālo un augstāko izglītību, pedagogu darba samaksu un zinātnes finansēšanu. Bet tagad par to, kā izglī- tības sistēmu pašlaik redz pieredzes bagātie Krāslavas pedagogi.

    Lasīt
  • 27. augusts — Ginesa rekordu grāmatas dzimšanas diena

    Kur tika pagatavota visgarākā desa pasaulē? Cik maksā visdārgākais deserts? Kam dzimšanas dienā tika pasniegts vislielākais ziedu pušķis? Cik ilga pasaulē garākais skūpsts? Atbildes uz visiem šiem jautājumiem var sniegt Ginesa rekordu grāmata. 1955.gada 27.augustā pasaulē nāca pirmā rekordu grāmata. To izdeva pēc alus darītavas “Giness” pārvaldnieka sera Hjū Bīvera pasūtījuma. Bet ideja viņam radās pēc diviem “strīdus” gadījumiem.

    Lasīt
  • Aktuāla intervija: Apkures un siltā ūdens padeves tarifs paliek nemainīgs

    Kā zināms, pagājušā gada nogalē SIA “Krāslavas nami” ar Eiropas kohēzijas fonda atbalstu realizēja vienu no projektiem, kas paredzēja siltumtīklu rekon- strukciju un automātisko siltummezglu ierīkošanu daudzdzīvokļu namos. Projekta kopējās izmaksas pārsniedza 644 tūkst. latu. Kādi uzņēmumam ir turpmākie plāni? Un kas sagaida Krāslavas daudzdzīvokļu namu iedzīvotājus jaunajā apkures sezonā? Par to runājām intervijā ar SIA “Krāslavas nami” pārvaldes priekšsēdētāju Valēriju Maslovu (attēlā).

    Lasīt
  • Situācija ar a/s “Liepājas Metalurgs” mainās kā laika apstākļi

    “Ezerzemes” iepriekšējā numurā rakstīju par to, ka a/s “Liepājas Metalurgs” akcionāri Sergejs Zaharjins un Iļja Segals izpildīja kreditoru prasības, parakstot līgumu par atteikšanos no viņiem piederošajām uzņēmuma akcijām. Bet nepagāja ne trīs dienas kopš līguma parakstīšanas, kad tika izraisīts milzīgs skandāls.

    Lasīt
  • No lasītāju vēstulēm

    Labdien, cienījamie “Ezerzemes” veidotāji! Mani sauc Vilhelmīne Briede, esmu no Lim- bažiem. Nu jau vairākus gadus esmu pensionāre, dzīvoju mājās un kopju savu 98 gadus veco māmuļu. Uz Dagdu tagad braucu vien apmeklēt tuvinieku kapus, bet šogad to izdarīt nevarēju. Mūsu ģimeni kapusvētkos pārstāvēja brālis un divas māsas. Viņi man pastāstīja par redzēto, savām izjūtām un lūdza uzrakstīt “Ezerzemei” kādu labu vārdu.

    Lasīt
  • Pagātnē atskatoties

    Dagdas novada “Kroma kolna bruolistes” biedrus var atpazīt pēc kažokādu apmetņiem, agro viduslaiku apģērba, senām rotām un ieročiem. Dažādos pasākumos viņi allaž uz ugunskura lielā čuguna katlā vāra ka- ravīru zupu un cienā visus ar īstu latgaļu ēdienu. Biedrība “Kroma kolna bruoliste” Dagdas pusē restaurē latgaļu dzīvesveidu, kāds šajā zilo ezeru zemē valdīja pirms divpadsmit gadsimtiem.

    Lasīt
  • Ielūgums uz Daugavpili — uz vernisāžu

    Viesnīcas “Park Hotel Latgola” izstāžu zāle nu jau trešo reizi aicina uz māksliniecisko ekspozīciju no Krāslavas. Un ja pirmajā reizē Daugavpilī notika slavenā mākslinieka Andreja Gorgoca gleznu izstāde, tad nākamajās jau līdz ar meistara audekliem bija izstādīti viņa Krāslavas un Rīgas studentu darbi. Šajā reizē pilsētiņu pie Daugavas pārstāvēja trīs gleznotāji — Ivans Bičkovs, Marina Procevska un Irēna Lukjanska. Mākslinieciskās izstādes, kas turpināsies līdz 10. novembrim, veidotāji uzsvēra Krāslavas autoru kolektīva kolekcijas, kas jau ieinteresēja skaistuma cienītāju interesi, jaunrades līmeņa un meistarības paaugstināšanos. Laipni lūdzam uz Daugavpili! Aleksejs GONČAROVS

    Lasīt
  • Ar lāpu apkārt Latvijai

    No 15. līdz 21. augustam, godinot bruņoto spēku 1992. gadā organizētās lāpu stafetes 21. gadadienu, gar Latvijas robežu notika biedrības “Latvijas ģenerāļu klubs” iniciēts skrējiens “Apkārt Latvijai”. Skrējiens veltīts Latvijas valsts proklamēšanas 95.gadadienai un valstiskās neatkarības atjaunošanas 22. gadadienai. Pasāku-ma atklāšana un svinīga lāpu iedegšana notika Rīgā, Brāļu kapos, no kurienes skrējiena dalībnieki divās grupās sāka skrējienu apkārt Latvijai no Rīgas uz Salacgrīvu un no Rīgas uz Mērsragu. Skrējiena kopējais garums — aptuveni 1500 kilometru. Tas norisinājās septiņas dienas, 14 posmos. Skrējiena dalībnieki šķērsoja 50 Latvijas pašvaldības, tostarp bijušā Krāslavas rajona teritoriju un pasākumā piedalījās arī Dagdas un Krāslavas novada iedzīvotāji. Sevišķi aktīvi skrējienam pieteicās Dagdas un Ezernieku vidusskolas jaunatne. Juris ROGA

    Lasīt