Aktuāla intervija: Apkures un siltā ūdens padeves tarifs paliek nemainīgs

— Vērojot, cik aktīvi notiek celtniecības darbi Persteņas ezera teritorijā, acīmredzami, ir jāsaprot, ka siltumtrases rekonstrukcijas process tuvojas noslēgumam?

— Dotajā brīdī notiek siltumtīklu rekonstrukcijas projekta otrās kārtas realizācija, kas paredz četru cauruļu sistēmas nomaiņu uz divu cauruļu sistēmu, kā arī automātisko siltummezglu uzstādīšanu. Šos darbus, tāpat kā pagājušajā gadā, sponsorē Eiropas kohēzijas fonds. Priekšā vēl projekta trešās daļas realizēšana — siltumtrases rekonstrukcija pilsētas centrālajā daļā.

— Ko dod četru cauruļu sistēmas nomaiņa uz divu cauruļu sistēmu?

—- Tādā veidā mēs ceram samazināt zaudējumus siltumpadevē. Droši vien nav grūti iedomāties, kādā stāvoklī ir siltumtīkli, kas nokalpojuši trīsdesmit gadus. Piemēram, Āronsona ielas mikrorajonā, mums ne vienu reizi vien nācās likvidēt siltumtrases plīsumus. Četru cauruļu siltumtrase nebija ērta un ekonomiski izdevīga siltuma un karstā ūdens padevei. Savukārt četru cauruļu sistēmas nomaiņa uz divu cauruļu sistēmu paredz daudzdzīvokļu mājās ierīkot individuālos siltuma mezglus. Četru cauruļu sistēmā tas nebija vajadzīgs, jo centralizētā siltuma un karstā ūdens sagatavē katrā mājā bija savs siltuma padevējs. Par automātisko siltuma mezglu labumu droši vien jau visi ir dzirdējuši. Tie ļauj regulēt to apkures režīmu, kas ir vairāk pieņemams iedzīvotājiem, ņemot vērā diennakts laiku un gaisa temperatūru. Šis jautājums tiek risināts uzreiz pēc tā, kad konkrētas mājas atbildīgais piezvana. Tas ir veicams, pateicoties tālvadības pultij no datora, kas ir savienots tieši ar patērētā siltuma ekonomiju. Protams, ja ar to nodarbojas nopietni, tad ir nepieciešams, lai katrā daudzdzīvokļu mājā būtu ievēlēts cilvēks, kurš kontaktējas šajā jautājumā ar SIA “Krāslavas nami” visu dzīvokļu īpašnieku vārdā. Mājās, kur nav šī ievēlētā pārstāvja, apkures režīms tiek uzstādīts attiecīgi projekta norādījumiem, kas paredzēti konkrētai mājai. Protams, ka tas var nesaskanēt ar iedzīvotāju reālajām prasībām. Lūk, tāpēc arī ir nepieciešams šāds pārstāvis, lai ar viņa palīdzību piegādātājs varētu ieprogrammēt apkures optimālo režīmu.

— Vai jau ir konkrēti sadarbības piemēri?

— Jā, protams, bet diemžēl pagaidām tie ir tikai daži. Kā piemēru var minēt daudzdzīvokļu māju, kas atrodas Āronsona ielā 16. Šīs mājas iedzīvotāji Fjodoram Vollertam uzticēja tiesības regulēt mājas temperatūras režīmu, un viņš veiksmīgi tiek galā ar šo uzdevumu, tieši kontaktējoties ar “Krāslavas namu” pārstāvjiem, kas atbild par siltummezgla darbību.

— Cik automātisko siltummezglu jau ir uzstādīts?

— Šobrīd pilsētā darbojas jau 30 siltummezgli. Līdz jaunajai apkures sezonai tiks uzstādīti vēl 16 mājās. Ar centrālo siltuma apgādi mūsu uzņēmums nodrošina 55 mājas. Nākotnē, ņemot vērā finansiālās iespējas, plānojam turpināt siltumtrases rekonstrukciju un ierīkot siltummezglus pārējās mājās. Tas arī būs projekta noslēdzošais etaps.

— Lielo pilsētu iedzīvotāji ekonomē savus līdzekļus, kad nosiltina savas vecās mājas: remontē jumtus, pagrabus, nomaina ieejas durvis un logus kāpņu telpās…

—- Diemžēl mūsu iedzīvotāji šī jautājuma risināšanā vēl ir tālu. Cilvēki ne- iedziļinās likumu, kas skar īpašuma jautājumus, grozījumos. Vairāki spriež šādi: dzīvoklis pieder man, bet ar māju lai nodarbojas kāds cits. Kaut gan īstenībā, kopā ar dzīvokli īpašniekam pieder arī daļa no kopējā īpašuma — mājas daļa, par ko rūpēties, pamatojoties uz likumu, pilnībā ir dzīvokļa īpašnieka pienākums. Par apsaimniekošanas apmaksu, mēs kā apkalpojošā organizācija likvidējam avārijas situācijas, bet kapitālie darbi — jumta nomaiņa, ēkas siltināšana — ir iespējama tikai papildus finansējuma gadījumā, ko veic dzīvokļu īpašnieki. Viens pozitīvs piemērs mums ir — jau iepriekš minētā māja Āronsona ielā 16. Šīs daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji ieplānoja mājas renovāciju, sagatavojot tehnis- ko projektu 150 tūkst.latu apjomā, kur kā līdzfinansētājus paredz Eiropas fondus. Bija organizēts mājas energoaudits, acīmredzot, pēc kura īpašnieki arī nonāca pie tāda risinājuma. Diemžēl iesniegt projektu Eiropas fondu atbalstam pagaidām nav izdevies, jo programma bija beigusies. Bet, visticamāk, 2014. gada vidū atkal būs piedāvāta jauna programma un dzīvokļu īpašnieki varēs pabeigt iecerēto.

— Kādi darbi vēl ir paredzēti, izņemot siltumtīklu rekonstruēšanu, siltummezglu uzstādīšanu?

— Uzdevums ir, bet tā risinājums būs pārcelts uz vēlāku laiku — mums ir nepieciešams uzstādīt jaunu katlu centrālajā katlu telpā. Tas ir samērā dārgs projekts, kas paredz 1-1,5 milj. latu lielu ieguldījumu. Diemžēl, tas pagaidām nav mums pa spēkam, pat ņemot vērā Eiropas fondu līdzfinansējumu.

— Un noslēgumā pats galvenais jautājums, kas interesē iedzīvotājus — vai jaunajā apkures sezonā nepaaugstināsies maksa par siltumenerģiju un karsto ūdeni?

— Varu droši teikt: nepaaugstināsies. Tarifs paliks iepriekšējais — 39,82 lati par megavatstundu plus PVN, ūdens sildīšana arī paliks iepriekšējā — 0,56 lati par m3 plus PVN. Mēs, kā zināms, kurinām ar skaidām, un lielu problēmu ar šī veida kurināmā iegādi, par laimi, pagaidām nav. Konkurence skaidu kurināmā iegādes tirgū joprojām ir diezgan liela, kas arī ļauj mums iepirkt kurināmo pēc stabilām cenām. Tāpēc tādu nepatīkamu pārsteigumu kā cenu paaugstināšanos jaunā apkures sezona nesagādās.

— Paldies par sarunu!

Sagatavoja Valentīna SIRICA