Latvijas izglītības sistēma visos laikos ir gan slavēta, gan pelta. Diemžēl visvairāk sliktu vārdu ir izskanējis izglītības un zinātnes eksministram Robertam Ķīlim, kurš ķērās pie reformām, bet tad pameta savu amatu veselības stāvokļa dēļ. Taču viņa turpinātājs Vjačeslavs Dombrovskis ir gatavs turpināt iesāktās reformas, prio- ritātē liekot profesionālo un augstāko izglītību, pedagogu darba samaksu un zinātnes finansēšanu. Bet tagad par to, kā izglī- tības sistēmu pašlaik redz pieredzes bagātie Krāslavas pedagogi.
Anna Juškeviča, Krāslavas Valsts ģimnāzijas mācību pārzine: “Tagadējo vidusskolu un ģimnāziju vispārizglītojošo programmu uzskatu par labu. Ja skolēns vēlas iegūt pamatīgas zināšanas — skolotājs un skola viņam šo iespēju piedāvā. Šeit ir ļoti svarīgi, lai būtu sapratne un sadarbība. Mūsdienīgās mācību metodes ir paredzētas kvalitatīvai izglītībai un ļauj skolotājam radoši izpausties un izrādīt iniciatīvu. Par pamatu tiek ņemta individuālā pieeja skolēnam, ņemot vērā viņa viedokli un spējas.
Īpaša uzmanība tiek veltīta dabaszinātnēm — fizika, ķīmija, bioloģija un matemātika. Būtiski, ka, mācoties augstāk minētos priekšmetus, īpaša loma ir praktiskai darbībai. Labs pamats, manuprāt, ir pamatskola. Zināšanas, kas ir iegūtas 7.- 9. klasē, jau ļauj pamatskolas absolventam strādāt ar IKT.
Savā laikā es labi mācījos skolā un darīju visu, lai iegūtu labu zināšanu bagāžu, tomēr tādas iespējas pašrealizēties, kā tas ir mūsdienās, man nebija."
Arkādijs Petaško, RVT Krāslavas filiāles vadītājs:
“Ideju par speciālistu sagatavošanu, kuras pamatā ir augstā- ko tehnoloģiju apmācība, manuprāt, var uzskatīt par ļoti labu. Taču viss apstājas pie viena jautājuma — mācību ražošanas bāze. Mums šeit katastrofāli pietrūkst valsts finansējuma. Gribu atzīmēt, ka mūsu Krāslavas filiāle, pateicoties ciešai sadarbībai ar Krāslavas pašvaldību, ir nodrošināta ar labu ražošanas bāzi. Mūsu filiāle pagaidām ir vienīgā profesionāli tehniskā mācību iestāde valstī, kam ir darbs.
Neesmu pārliecināts, vai mūsu profesionālajai skolai kādreiz būs tādas iespējas, kādas ir kolēģiem kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā. Kā piemēru varu minēt — Igaunijas pilsētā Valgā profesionālās skolas ražošanas bāzes sagatavošanai tiek ieguldīti 17 milj.eiro, bet RVT, vislielākajam Latvijā, valsts plāno piešķirt 3,5 milj. latu.
Tajā laikā, kad mēs lemjam par mācību grupu piepildījumu līdz 25 cilvēkiem, igauņi palielina studentu apmācības intensitāti, paaugstinot datorprasmes un tehnikas sarežģītību. Viņi samazinājuši grupu līdz 12 studentiem.
Pašreizējais Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis saka, ka mums vajag pārņemt vācu apmācības modeli. Tomēr Vācijā līdzīgu specialitāšu, kas ir saistītas ar kokapstrādi, apmācības notiek grupās, kas ir ne vairāk kā 6-8 studentu sastāvā. Un tikai ar tādu pieeju, manuprāt, var runāt par augsti kvalificētu speciālistu, kuri ir nepieciešami valstij, sagatavošanu.
Materiālu sagatavoja Valentīna SIRICA
.jpg)
04.07.2025.JPG)
