Noderīgi

  • Integrācija ar pātagas palīdzību?

    Bijušais izglītības ministrs Kārlis Šadurskis, kurš nu ir kļuvis par eirodeputātu no partijas “Vienotība”, nesen paziņoja, ka, sākot ar 2015. gadu, valstī visām vispārizglītojošajām skolām “jāpāriet” uz valsts valodu. Pirmais solis tika sperts gandrīz pirms desmit gadiem, kad krievu skolās tika ieviesta bilingvālā apmācība. Nu ir laiks virzīties uz priekšu, uzskata K. Šadurskis. Jau no 2014. gada Šadurska kungs piedāvā valsts valodā apmācīt piecgadīgos un sešgadīgos bērnus, kas būtiski atvieglos turpmāko procesu. Bet perspektīvā, pēc viņa domām, būs pietiekoši ar trim priekšmetiem — dzimtā valoda, literatūra, ētika vai kristīgā mācība — sākumskolā, ko mazākumtautību pārstāvji varētu apgūt dzimtajā valodā.

    Lasīt

  • Dienas aktuālākie jautājumi

    Dagdas novada Šķaunes pa- gasta pārvaldes vadītāja Tatja- na Munda intervijā Aglonas, Dagdas un Krāslavas novadu laikrakstam “Ezerzeme” izstāsta situāciju dzīvokļu un apkures jautājumā.

    Lasīt

  • Kuram kas tuvāks

    Septembrī Šķaunes pamatskolā apskatāma interesanta ražas izstāde, kurā izmantoti dārzeņi un puķes, kas pārsteidz ar fantāzijas lidojumu. Sindija An-džāne (attēlā) lepojas ar izdevušos kopdarbu — “Ziedošais ugunskurs”. Otrās klases skolniece to veidoja kopā ar brāli Deividu Muravski, kurš apmeklē pirmsskolas grupu. Abiem palīdzēja mamma Iveta Muravska.

    Lasīt

  • Skolēnu futbols

    18. septembrī turpinājās novada sacensības futbolā. Šoreiz laukumā izgāja vidējās vecuma (1998.-1999. G. dz.) grupas jaunieši no trim pilsētas skolām: Valsts ģimnāzijas, Krāslavas pamatskolas un Varavīksnes vidusskolas. Izšķirošā spēle noritēja starp Varavīksnes vidusskolas un Krāslavas pamatskolas skolēniem. Spēle bija diezgan līdzīga un pēc stūra sitiena Krāslavas pamatskolas jaunieši atklāja spēles skaitu. Krāslavas Varavīksnes komanda turpināja neatlaidīgi uzbrukt un tas viņiem ļāva uzvarēt ar 2:1. Krāslavas pamatskolas komandai otrā vieta, savu- kārt trešā — Valsts ģimnāzijai. Ilona VANAGA, Krāslavas Sporta skolas metodiķe

    Lasīt

  • 27. septembris — Žans Fransuā Šampolions paziņo par ēģiptiešu hieroglifu atšifrēšanu

    Mazais Žans bija septītais bērns Šam- polionu ģimenē, kas dzīvoja Lo departamenta Fižakas pilsētiņā Francijā. Mazajam Žanam galvenā autoritāte bija viņa vecākais brālis Žaks, kurš bija sajūsmā par seno laiku vēsturi. Agrā bērnībā klausoties brāļa stāstus par lielo piramīdu, senatnīgo tempļu, šausmīgo mūmiju noslēpumaino valsti, jaunais Šampolions pieņēma lēmumu, ka apgūs austrumu valodas, lai kādreiz varētu apmeklēt noslēpumaino valsti un uzminēt Sfinksas mīklas. Bet pagaidām Žanam jāiet uz skolu mācīties lasīt un rakstīt… Vecākiem un skolotājiem par pārsteigumu jaunākais no Šampolioniem ar uzdevumiem tika galā vienā mirklī, pēc tam ar nopietnu uzcītību mācījās valodas, kurās runā austrumu zemju ļaudis.

    Lasīt

  • “Patria” ekspedīcijas Kazimira Buiņicka piemiņai

    Kazimirs Buiņickis (1788- 1878) Latgales kultūrvēsturē ir paliekošs ar saviem zinātniskajiem, publicistiskajiem un literārajiem dar- biem. Buiņicku dzimtas saistība ar Dagdu sākās pēc Hilzenu mantinieka dramatiskās nāves un Dag- das muižas pārdošanas Andrejam Buiņickim, K. Buiņicka tēvam. Kazimirs Buiņickis bija iestājies par dzimtbūšanas atcelšanu Latgalē un zemnieku stāvokļa uzlabošanu, bija almanaha “Rubon” dibinātājs un veidotājs, aktīvi darbojās kā rakstnieks un publicists. Pētot informācijas avotus, tiek minēts, ka krievu impērisko šovinistu sakūdītie zemnieki poļu sacelšanās laikā 1863. gadā nodedzināja Dagdas muižas dzīvoja- mo māju ar unikālo bibliotēku, arhīvu, bagātu mākslas un arheo- loģijas darbu kolekciju. Kazimira Buiņicka darbi, rokraksti, kuri atradās šajā ēkā, gāja bojā ugunsgrēkā. K. Buiņickis bija spiests doties bēgļu gaitās. Laika posmā no 1863. gada aprīļa līdz savai nāvei Buiņickis dzīvoja savas sievas Karolīnas Sokolovskas pūra īpašumā Rēzeknes apriņķa Ciskādu draudzes Luknā.

    Lasīt

  • 10 lietas, kas Tavai sirdij palīdzēs sagaidīt rudeni ar prieku

    1. Tikai bez stresa. Atkal septembris un atsāk mācīties (pašam, bērniem, mazbērniem, kaimiņu bērniem) — kā te lai nestreso? Bet, ja Tu dažas reizes dziļi ieelpotu un pajautātu savai sirdij, viņa Tev atklātu, ka lielas stresa devas sirdij nav pa prātam! Un par tām mācībām lai satraucas tie, kam jāmācās, nevis atbalstītāji.

    Lasīt

  • Pasaules Sirds veselības diena - 29.septembrī!

    29. septembrī visā pasaulē tiek atzīmēta Sirds diena. Pasaules Sirds dienas mērķis ir informēt ikvienu par sirds un asinsrites slimībām, to izplatību un riska faktoriem, jo šīs slimības ir nozīmīgākā sabiedrības veselības problēma visā pasaulē, un arī Latvijā. Pasaulē katru gadu 17,3 miljoni nāves gadījumu saistīti ar sirds un asinsvadu slimībām. Sirds un asinsvadu slimības ir visbiežākais nāves cēlonis Eiropas Savienībā, izraisot nāvi aptuveni 40% jeb 2 miljoniem cilvēku gadā. Statistikas dati liecina, ka sirds un asinsvadu slimības joprojām ir galvenais nāves iemesls Latvijā (56% no visiem mirušajiem). Risku saslimt ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām ir iespējams mazināt vai pat novērst, izdarot veselīgu izvēli un mainot dzīvesveidu — nesmēķējot, veicot regulāras fiziskās aktivitātes, ievērojot veselīga uztura pamatnoteikumus, izvairoties no stresa.

    Lasīt

  • Latvija notikumu kaleidoskopā: Uzturēšanās atļaujas kļuva par politiķu klupšanas akmeni

    Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK paziņoja, ka par izstrādāto budžeta projektu nobalsos tikai tajā gadījumā, ja tur būs arī iekļauti līdzekļi demogrāfiskās situācijas uz- labošanai valstī, kā arī lī-dzekļi kultūras attīstībai. Ot- rais nacionālās apvienības noteikums — atcelt uzturē- šanās atļauju izsniegšanu apmaiņā pret ārzemju investīcijām. Izņēmums, pēc “tēvzemiešu” domām, var būt tikai uzņēmēji, kuri Latvijas iedzīvotājiem veidos jaunas darbavietas.

    Lasīt

Dienas foto

Video

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Vārda dienas

  • Sandis, Uldis, Ulvis

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2025 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.