Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK paziņoja, ka par izstrādāto budžeta projektu nobalsos tikai tajā gadījumā, ja tur būs arī iekļauti līdzekļi demogrāfiskās situācijas uz- labošanai valstī, kā arī lī-dzekļi kultūras attīstībai. Ot- rais nacionālās apvienības noteikums — atcelt uzturē- šanās atļauju izsniegšanu apmaiņā pret ārzemju investīcijām. Izņēmums, pēc “tēvzemiešu” domām, var būt tikai uzņēmēji, kuri Latvijas iedzīvotājiem veidos jaunas darbavietas.
Nacionālā apvienība vēl pavisam nesen pieprasīja pilnī- gu aizliegumu uzturēšanās atļauju tirdzniecībai, kā re-dzam pašlaik, ir piedāvāts iz- ņēmums, bet arī turpmāk veikt atlaides, šķiet, viņi neplāno. Bet tik radikālus notei- kumus atbalsta ne visas valdošās koalīcijas, jo uzturēša- nās atļaujas ir svarīga valsts ienākumu sastāvdaļa. Rast optimālu risinājumu šajā jau- tājumā, iespējams, palīdzēs speciāli veidota darba grupa. Saeimas frakcijas “Vieno- tība” vadītājs Dzintars Zaķis uzskata, ka pašreizējā uztu- rēšanās atļauju izsniegšanas sistēma nevis jālikvidē, bet gan jāuzlabo. Viņaprāt, mērķ- tiecīgāk būtu divkāršot investīciju apmēru, ieviest kvo- tas un izveidot speciālu fon- du. To, ka atcelt uzturēšanās atļaujas nav prātīgi arī tīri ekonomisku apsvērumu dēļ, apgalvoja arī Ventspils mērs Aivars Lembergs. Jāpiebilst, ka viņš izteica atbalstu esošās sistēmas uzlabošanai. Nelielu dažādību šajā tēmā ieviesa valsts ierēdņi, kas pieprasīja, lai uzturēšanās atļauju īpašnie- ki, kas dzīvo Latvijā, integrē- tos sabiedrībā, apgūstot valsts valodu.
Pēdējo gadu laikā uzturēšanās atļaujas Latvijā pieprasīja 35 valstu pārstāvji. Pārsvarā tie ir postpadomju valstu pārstāvji, kā arī Ķīnas iedzīvotāji.
Latvija nav vienīgā ES valsts, kas piedāvā uzturē- šanās atļaujas iegādāties apmaiņā pret nekustamo īpašumu. Šādu paņēmienu valsts ienākumu palielināšanai izmanto Kipra, Bulgārija, Grieķi- ja, Portugāle un Spānija. Toties mūsu valstī ir viszemākā uzturēšanās atļauju cena — 143 tūkst. eiro — un visilgā- kais to darbības laiks — 5gadi.
Uzturēšanās atļauju iegāde tādā pašā veidā notiek arī Lielbritānijā, tiesa, par to gan ir jāmaksā ne mazāk kā 1 milj. mārciņu.
Ievērības cienīgu alternatīvu Latvijā pa- stāvošajai sistēmai piedāvā ekonomisko zinātņu doktors, biju- šais finansu ministrs, bet dotajā brīdī esošais Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle. Viņš apgalvo, ka uzturēša- nās atļauju tirdzniecības aiz- liegšana var izsaukt šoku šajā jomā un straujas izmaiņas Latvijas statistikā. Roberts Zīle piedāvā nekustamā īpašuma sektoram izveidot daudz veselīgāku pamatu, tajā pašā laikā palielinot latviešu iespē- jas iegādāties nekustamo īpašumu.
Kā pirmo punktu viņš mi- nēja jauno ģimeņu nodroši- nāšanu ar mājvietu, valstij pie- dāvājot garantētu pirmo iemaksu hipotēkas saņemšanai, kas komercbankās sastāda vidēji 20 procentus, un tas attur jau- nas ģimenes iegādāties nekustamo īpašumu. Tā vietā viņi izvēlas emigrēt. Kā otrais punkts tiek minēta palīdzība ģimenēm, kas “buma” laikā paņēma hipotekāros kre dītus ļoti dārgiem nekustamajiem īpašu- miem. Valsts varētu palīdzēt viņiem, atbrīvojot no PVN vai vismaz no procentiem rēķinos.
Kā trešais Zīles kunga pie- dāvājums — atbalstīt celtniecības jomu, balstoties uz dzīvojamo māju siltināšanas programmas investīcijām, kas vienlaicīgi gan uzlabotu cilvēku dzīves līmeni, gan samazinātu rēķinus tiem, kas dzīvo padomju laika mājās.
Pārējos šīs rubrikas materiālus lasiet 2013. gada 27. septembra laikrakstā "Ezerzeme", 5.lpp.
Informāciju sagatavoja Valentīna SIRICA
.jpg)
