Kazimirs Buiņickis (1788- 1878) Latgales kultūrvēsturē ir paliekošs ar saviem zinātniskajiem, publicistiskajiem un literārajiem dar- biem. Buiņicku dzimtas saistība ar Dagdu sākās pēc Hilzenu mantinieka dramatiskās nāves un Dag- das muižas pārdošanas Andrejam Buiņickim, K. Buiņicka tēvam. Kazimirs Buiņickis bija iestājies par dzimtbūšanas atcelšanu Latgalē un zemnieku stāvokļa uzlabošanu, bija almanaha “Rubon” dibinātājs un veidotājs, aktīvi darbojās kā rakstnieks un publicists.
Pētot informācijas avotus, tiek minēts, ka krievu impērisko šovinistu sakūdītie zemnieki poļu sacelšanās laikā 1863. gadā nodedzināja Dagdas muižas dzīvoja- mo māju ar unikālo bibliotēku, arhīvu, bagātu mākslas un arheo- loģijas darbu kolekciju. Kazimira Buiņicka darbi, rokraksti, kuri atradās šajā ēkā, gāja bojā ugunsgrēkā. K. Buiņickis bija spiests doties bēgļu gaitās. Laika posmā no 1863. gada aprīļa līdz savai nāvei Buiņickis dzīvoja savas sievas Karolīnas Sokolovskas pūra īpašumā Rēzeknes apriņķa Ciskādu draudzes Luknā.
2012. gadā novadpētniecības biedrība “Patria”, veicot Kazimira Buiņicka dzīves gaitu izpēti, konstatēja faktu, ka dažādos literatūras avotos minētas vairākas pretrunīgas versijas par Dagdas muižnieka īsteno apbedīju- ma vietu. Kā pamatversijas tika izskatīti divi dažādi varianti, pieļaujot iespēju, ka K. Buiņickis ir apbedīts vai nu zem Dagdas Vissvētās Romas katoļu baznīcas pazemes velvēm, vai arī Rēzeknes novada Sakstagala pagasta Ciskādos, kur dzīvoja Dagdas muižnieka sievas vecāki. Tāpēc tika nolemts doties uz Sakstagala pagasta Ciskādu draudzi, lai iepazītos ar dokumentos norādīto vietu.
Ierodoties Ciskādos, notika tikšanās ar bijušās Vītolu pamatskolas direktori, Helēnu Vasiļjevu, kura pavēstīja: “Kad biju maza meitene, tad kopā ar savu māti Jadvigu Kovaļevsku bieži gājām uz šiem kapiem, kurus vietējie iedzīvotāji sauca par Kungu kapiem, jo mums bija kopjamas pana Romera un viņa sievas Leonas kapu kopiņas. Māte man rādīja, kur ir apglabāts Kazimirs Buiņickis, Luknas muižas kungs. Tā kā Buiņickiem Ciskādos piederīgo vairs nebija, viņa kapa vietu neviens neapkopa. Luknas kungiem tur ir trīs kapu kopiņas, bet turpat netālu ir viņu kalpo- tāju kapu vietas. Šie kapi, manuprāt, par pēdējo atdusas vietu netika izvēlēti nejauši, jo centrālajā daļā apbedīts Kazimira sievastēvs — maršals Sokolovskis. Padomju gados citos kapos notika kapusvētki, bet šai vietai bija uzlikts aizliegums, jo te apglabāti “tautas ienaidnieki”. Tad mēs, bērni, tuvējā pļavā saplūcām lauku ziediņus un izrotājām kapu kopiņas.”
Kopā ar Helēnu Vasiļjevu tika apmeklēta iespējamā K. Buiņicka apbedījuma vieta, kur uz kapu kopiņas bija uzstādīts krusts. Tika veikta šīs vietas iemūžināšana fotogrāfijās un videomateriālā ierakstīts H. Vasiļjevas stāsts.
Apkopojot vēstures materiālus, biedrība “Patria” ir sazinājusies ar filozofijas zinātņu doktoru, profesoru Pēteri Zeili, kuram ir lieli nopelni Latgales vēstures pētīšanā un K. Buiņicka dzīves gājuma un darbu izpētē. Profesors arī sliecas par labu apgalvojumam, ka K. Buiņicka apbedījuma vieta varētu būt Luknā.
Pašreiz Sakstagala pagasta Ciskādos, Kungu kapos, uz Dagdas muižnieka un rakstnieka Kazimira Buiņicka un viņa piederīgo kapavietas jau ir uzstādīta piemiņas plāksne.
Turpinot Kazimira Buiņicka piemiņas iemūžināšanu, šī gada 29. septembrī Dagdas Vissvētās Romas katoļu baznīcā ar Polijas vēstniecības atbalstu notiks Kazimira Buiņicka piemiņas plāksnes atklāšanas pasākums.
Dagdas novadpētniecības biedrības “Patria” priekšsēdētājs Aivars ARNICĀNS
.jpg)
