Bijušais izglītības ministrs Kārlis Šadurskis, kurš nu ir kļuvis par eirodeputātu no partijas “Vienotība”, nesen paziņoja, ka, sākot ar 2015. gadu, valstī visām vispārizglītojošajām skolām “jāpāriet” uz valsts valodu. Pirmais solis tika sperts gandrīz pirms desmit gadiem, kad krievu skolās tika ieviesta bilingvālā apmācība. Nu ir laiks virzīties uz priekšu, uzskata K. Šadurskis. Jau no 2014. gada Šadurska kungs piedāvā valsts valodā apmācīt piecgadīgos un sešgadīgos bērnus, kas būtiski atvieglos turpmāko procesu. Bet perspektīvā, pēc viņa domām, būs pietiekoši ar trim priekšmetiem — dzimtā valoda, literatūra, ētika vai kristīgā mācība — sākumskolā, ko mazākumtautību pārstāvji varētu apgūt dzimtajā valodā.
Eirodeputāts uzskata, ka visu krievu skolu pāreja uz apmācībām valsts valodā spēs novir- zīt papildus līdzekļus skolotāju algām (kāpēc jāuztur divas pustukšas skolas — krievu un latviešu, ja tās var apvienot?), paaugstinās izglītības kvalitāti, bet galvenais — paātrinās krievvalodīgo integrāciju latviešu vidē.
Šadurska iniciatīva radīja protestu pedagogu, vecāku un politisko partiju pārstāvju vidū. Pirmais jautājums, kas jāuzdod ierēdnim: kā var palielināt vienu skolotāju algu uz citu skolotāju rēķina? Krievu skolās uzreiz radās uztraukums par turpmāko valsts finansējumu. Izglītības un zi- nātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis steidzās nomieri- nāt krievvalodīgos iedzīvotājus, apsolot, ka neviena krievu skola netiks slēgta (vismaz tik ilgi, kamēr viņš pildīs ministra pienākumus), bet Šadurska izteicieni, viņaprāt, tikai liecina par vēlēšanu tuvošanos. Un jādomā, ka “Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa, teikdama, ka priekšlikums krievu skolās ieviest valsts valodu ir Kārļa Šadurska personīgais viedoklis, iz- teica šīs politiskās partijas pozīciju.
Savu veselo saprātu kārtējo reizi apliecināja arī ZZS vadītājs Augusts Brigmanis, uzsverot, ka atbilde uz šo jautājumu, ko izvirzīja Šadurskis, jāsniedz nevis politiķiem, bet gan skolotājiem, vecākiem un speciālistiem izglītības jomā.
Var tikai nožēlot, ka šāda augsta ranga ierēdnis, pat ne tik daudz uztraucas par nacionālo identitāti, cik par savu turpmāko karjeru, kā instrumentu savu mērķu sasniegšanai izvēlas cilvēku nervozitāti un uztraukumu. Diez vai Šadurska kungam nav zināms, ar kādām grūtībām tiek īstenota “Reforma - 2004”, kas aizsāka bilingvālo apmācību krievu skolās. Un kā sākumā izglītības kvalitātē atspoguļojās ievies- tā proporcija: 60% mācību priekšmetu tiek pasniegti valsts valodā, bet 40% — dzimtajā. Un ne tikai kvalitātē, bet arī bērnu veselībā.
Daži pedagogi no Daugavpils, ar kuriem man nācās saskarties pēc reformas ieviešanas (jāsaka, ka viņi pilnīgi atbalsta ideju, ka bilingvālā apmācība palīdzēs krievvalodīgajiem bērniem veiksmīgāk integrēties sabiedrībā), uzsvēra, ka praksē šis process ir daudz sarežģītāks. Reālā situā- cija ir tāda, ka lielākā daļa bērnu dzīvo krievvalodīgās ģimenēs, kur vecāki nerunā latviešu valodā, bet tas atstāj ie- spaidu valsts valodas apguvē. Šādu uzdevumu veikšana latviešu valodā, kā atzīst skolotāji, izsauca bērnos nervozitāti un prasa daudz ilgāku laiku. Protams, šādas problēmas nebija Krievu licejā, kur ir augstas prasības valsts valodas apguvē jau sākumskolas klasēs.
Mēs visi brīnišķīgi saprotam, ka vide, kurā uzturējās krievvalodīgie skolēni pirms desmit gadiem, diemžēl būtiski nav mainījusies arī tagad. Un, neskatoties ne uz ko, ļoti daudz ir atkarīgs no pedagogu centieniem un pašiem bērniem, jo ar valsts valodas, kā arī ar citu valodu apgūšanu, ir saistīta viņu nākotne.
Bet Eiroparlamenta deputātam Šadurska kungam, manuprāt, pie saviem kolēģiem būtu jāpamācās politkorektums. Jo, pieņemsim, Lielbritānijā un Īrijā eksistē ne viena vien latviešu skola. Nez kāpēc tur tiek ņemtas vērā imigrantu tiesības un netiek veikti eksperimenti ar cilvēku veselību.
Valentīna SIRICA.
.jpg)
