Šo svētku vēsture ir tik sena, ka pat nav iespējams pateikt, kad šie svētki ir patiesi radušies. Ir zināms tikai tas, ka tie ir pastāvējuši vēl tajos laikos, kad ķelti pat nebija apdzīvojuši Lielbritānijas un Īrijas salas. Īrijā, neņemot vērā Helovīnu svētku popularitāti, saglabājušies pavisam citi svētki…
LasītJa grib cietus, kraukšķīgus kāpostus, tos skābē jaunā mēnesī, ja mīkstus — tad labāk skābēt vecā mēnesī.
LasītLatvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) veiktais datu apkopojums liecina, ka gaļas liellopu skaits Latvijā piecu gadu laikā pieaudzis no 12 tūkst. līdz 25 tūkst. dzīvnieku, taču lauksaimniekiem bieži vien pietrūkst zināšanu, kā šo saimniekošanas veidu padarīt ekonomiski izdevīgu, lai mazinātu nozares atkarību no ES atbalsta maksājumiem. Latvijas saimniecībās visvairāk audzē Šarolē, Herefordas, Limuzīnas un Angus šķirnes liellopus, taču aizvien lielāku īpatsvaru sastāda dažādi gaļas liellopu šķirņu krustojumi.
LasītPar ilggadēju radošu darbu un augstu profesionālismu pazīstamā banka apbalvoja “Varavīksnes” skolas pedagoģi Irinu Gončarovu. Aleksejs GONČAROVS
LasītCeturtdien, 24. oktobrī, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pie Saeimas rīkoja brīdinājuma piketu, lai pievērstu deputātu un sabiedrības uzmanību izglītības un zinātnes darbinieku prasībām par nepieciešamo papildu finansējumu cienīgai darba samaksai.
LasītEiropas Savienības plašumos, kur iedzīvotāju skaits pārsniedz 500 miljonus, demogrāfijas rādītāji ir tāli no ideāliem. Tikai divi reģioni (Francija un Lielbritānija) uzrāda nosacītu labklājību, kur dzimstība uz vienu sievieti, teiksim, produktīvā vecumā, pārsniedz rādītāju 2,1. Ziņkārīga nianse: labklājīgo apvidu iedzīvotāju masa galvenokārt sastāv no imigrantiem. Latvija ir iekļuvusi rekordistu sarakstā pēc iedzīvotāju samazināšanās skaita — uz 1000 cilvēkiem 16 miruši. Bet Latgale un Lietuvas Šauļu un Utenas rajoni kļuvuši par Eiropas čempioniem ar mīnus zīmi — 20 dvēseles uz 1000 iedzīvotājiem. Tāds, lūk, veiksmes stāsts... Aleksejs GONČAROVS
LasītSaeimas Juridiskās komisijas deputāti 24. oktobrī trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot efektīvāku normatīvo regulējumu cīņai pret nelegālā alkohola tirdzniecību.
LasītDzīve, kas veltīta avīzei - tieši četri gadu desmiti. Bijušā Krāslavas rajona teritorijā nav neviena nostūra, kur dažādos gadalaikos neesmu pabijis. Bet Piedruja ir jo īpaši mīļa: senatnīgas baznīcas, mājīgs pagastiņš pie Daugavas — skaistule, brīnišķīgs skats uz pārupes Druju. Bet galvenā pierobežas pagasta bagātība - cilvēki. Strādīgi, labestīgi, atsaucīgi, viesmīlīgi. Daudzās mājās klausījos stāstus un veidoju fotogrāfijas. Daudz šajā pusē ir baltkrievu, kuri šurp ieradās no Daugavas kreisā krasta, kad kaimiņu republikā kolhozniekiem sāka izsniegt pases. Daudz ūdens jau ir aiztecējis kopš tiem laikiem... Vienmēr tika uzskatīts, ka Latvijā dzīve ir labāka. Tā bija padomju laikos, bet tagad?
LasītNevienā darbā progress nav iespējams bez attīstības. Žurnālista darbā - jo īpaši. Zinātkārs lasītājs jau ir pamanījis - pēdējā gada laikā “Ezerzemē” notika kardinālas pārmaiņas. Vai pašlaik mūsu avīze apmierina lasītāja intereses? Uzzināt lasītāju viedokli devāmies uz vistālāko pagastu - Piedruju.
LasītAr ko gan sākas dzimtene Redakcijā vienmēr priecājamies par ciemiņiem. Un kad pie mums ciemos atnāca Svetlana Kozlovska, tas līdzinājās saulītes smaidam tumšā rudens dienā: gudra, skaista, motocikliste… Aicināja atbraukt uz Piedruju: “Rudenī pie mums ir skaisti, mēs strādājam.” Kā lai atsaka? Pagasts - konkursa “Cildens mans novadiņš” uzvarētājs.
Lasīt
Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]
Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija
Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465
