Bez ilūzijām, atklāti un tieši

Skolas direktora pienākumu izpildītājs Edvīns Vecelis stāsta, ka plašajā 1500 kvadrātmetru ēkā mācās vien 15 skolēni: seši - 2. klasē, trīs - 4. klasē, divi - 6. klasē un četri - 9. klasē. Izveidotas divas pilna laika pirmsskolas grupas: 12 bērni no 2— 4 gadiņiem un astoņi piecgadīgie un sešgadīgie. Kopā sanāk 35 bērni, ar kuriem nodarbojas astoņi pedagogi un devītais ir direktora pienākumu izpildītājs. No visiem pamatdarbā šeit strādā tikai četri. Vēl ir divi kurinātāji, divas apkopējas un pavāre.
Neskatoties uz mazo bērnu skaitu, skolā nav tādu kabinetu, kuru durvīm uzkārta atslēga. Pagasta pārvalde un skolas administrācija atradusi variantu, kā izmantot visas telpas. Skolā ierīkotas telpas nevalstiskai organizācijai, ierādīta darbavieta šuvējai, kura strādā pateicoties bezdarbnieku nodarbinātības programmai un apkalpo pirmsskolas bērnudārza grupas. Vajag sašūt gultasveļu, jo mazie šeit guļ diendusu un veļa nolietojas, bojājas, vajag pielabot logu aizkarus un visādas citas lietas.

-- Bet kāda būs skolas nākotne?

“Nākošgad rudenī mums būs pirmā klase,” uz jautājumu atbild Edvīns Vecelis. “Vispār skolas mērķis ir obligāti izveidot pirmo klasi ik otro gadā. Sadarbojoties ar skolas padomi un bērnu vecākiem, vienojāmies par to, lai tie vecāki, kuru bērni uz skolas sākuma laiku ir mazliet vecāki par septiņiem gadiem, attiecīgajā gadā paturētu bērnus mājas, kad klase netiek veidota, savukārt tie, kuri vecāki par sešiem gadiem, tiktu sūtīti skolā, kad klase tiek veidota. Tagadējā otrā klasīte ir veidota pēc šī principa un arī nākošo veidosim tāpat: tajā būs vecāki un jaunāki bērni. Šogad starp piecgadīgiem un sešgadīgiem ir četri bērni, kuri pēc vecuma nākamruden būs pirmklasnieki, pārējie četri var gadu pagaidīt, bet grupas audzinātāja zina, ka viņi jāsagatavo pirmajai klasei, vecāki zina, ka viņiem ir nākošgad vasarā jāiziet medicīniskā komisija un jādabū ārsta slēdziens. Tā mēs ik otro gadu veidojam 1. klasi. Novada domes lēmums paredz, ka seši bērni klasē ir tas minimālais skaits, lai varētu nokomplektēt 1. klasi bez apvienošanas ar vēl kādu, kas ir ļoti aktuāli. Tādai klasei ir savs audzinātājs, visi priekšmeti tiek mācīti atsevišķi. Šobrīd mums apvienoti mācās 4. un 6. klase — viens klašu komplekts. Visi priekšmeti tiek mācīti kopā, izņemot tos, kuri ir sestajā, bet nav ceturtajā. Devītie mācās atsevišķi, jo tiem būs jākārto valsts pārbaudījumi.”

— Kādu saskatāt skolas nākotni. Tā spējīga pastāvēt vai nē?

— Atbilstoši izglītības politikas attīstībai laukos un mūsu ministrijas nostājai, lauku skolai ir jāpaliek tuvāk dzīvesvietai. Tā ir noteikts arī novadā un valsts uz to orientē. Skaidrs, ka 7.- 9. klases turpmāk skolā varētu nebūt. Devītie aizies, astotās nav, bet sestās klases vienas meitenes vecāki izteikuši vēlmi nodrošināt bērnam izglītību proģimnāzijas klasē Krāslavā un tālāk jau ģimnāzijā. Respektīvi, nākamgad viņi plāno nelaist savu bērnu mūsu skolā. Līdz ar to mēs nevaram plānot, ka vienu palikušo bērnu mācīsim visus trīs gadus — ir bezcerīgi vilkt tādu finansiālu slogu. Ļoti iespējams, ka pamatskola pārtaps par sākumskolu. Mēs esam tam gatavi un mēs to pieņemsim, jo pats svarīgākais, lai skola būtu pieejama jaunākajā vecumā, kad bērni ir mazi. Vecāki, kuri to vai citu iemeslu dēļ šodien laiž savus bērnus citās skolās, nav par to sajūsmā. Autobuss kursē tā, kā kursē, un pirmais bērns iziet no mājām pirms septiņiem un pēdējais atgriežas mājās pus piecos vakarā. Sanāk, ka darba diena garāka par 8 stundām. Tas nav normāli.

— Tā ir problēmas viena puse, bet skolotājam taču jāizdzīvo. Ko var nopelnīt, mācot pāris skolēnus?

— Sākumskolas variantā skolotāju slodze samazināsies, bet tam ir divas puses: man, kā skolas vadītājam, budžets būs neteiksim, ka pietiekams, bet pietiekamāks gan, lai skolotājam 1.- 6. klasē nodrošinātu cilvēka cienīgāku darba samaksu. Es varētu nedaudz vairāk samaksāt par burtnīcu labošanu un vēl ko citu. Cietīs tie skolotāji, kuru priekšmetu vairāk nebūs: ģeogrāfija, vēsture, ķīmija, fizika, bioloģija.

Juris ROGA