Nāciet uz skolu, neaizmirstiet savus skolotājus!

Absolventu reģistrācija notika skolas gaitenī, kur varēja atsaukt atmiņā laika gaitā piemirsto vai pabalējušo — gar sienu bija izvietota informācija par skolas vēsturi un fotogrāfijas. Pēc reģistrācijas visi tika lūgti uz svinīgo kopīgo pasākumu tuvējā Asūnes tautas namā. Tagadējie skolēni — Elīna un Lāsma — vadīja svinīgo pasākumu tautas namā, kurā koncertēja pamatskolas audzēkņi, uzstājās absolventi un skolotāji. Neskatoties uz to, ka daudzi bijušie skolēni uz pasākumu neieradās, nelielā tautas nama zāle bija ļaužu pilna un var tikai nojaust, kas notiktu, ja kādā gadā spētu sapulcēties visu jubilejas gadu absolventi!

..Skanēja klusa mūzika, ievadvārdi, dziesma “Par pēdējo lapu”, pēc kuras Elīna un Lāsma deva vārdu pamatskolas direktorei Ārijai Šumeiko. Pasākuma gaitā vārds tika dots 2013. gada absolventiem, bet pēc tam arī tiem, kuriem izlaiduma valsis skolā skanēja attiecīgi pirms 5, 10, 15, 20, 25, 30 un 45 gadiem. Piesakot absolventus, Elīna un Lāsma nosauca katra vārdu, uzvārdu un aicināja iznākt zāles priekšā. Diemžēl ne visu gadu absolventi varēja būt klāt šajā skaistajā notikumā, šoreiz neatbrauca neviens no tiem, kuri skolu absovēja pirms 15 un 20 gadiem. Ja 1998. gadā skolu pabeidza neliela klase, tad 1993. gada izlaidumā abiturientu pulks bija visai prāvs, bet laikam jau mūsdienu dzīves ritms ir tāds, ka arī lielai kopai savulaik cieši saistītu cilvēku var gadīties nopietni iemesli, kas liedz satikties vismaz reizi gadā. Toties tie, kuri atrada iespēju apmeklēt pasākumu, ar siltiem vārdiem, ziediem un dāvanām pateicās savai skolai, klases audzinātājai, skolotājiem. Visus absolventus vienojoši laikam ir šie pasākumā izskanējušie vārdi: “Mūs izaudzināja par labiem cilvēkiem. Paldies sko- lotājiem par visu to labo, ko viņi mums devuši!”

Tagadējie skolēni bija sagatavojuši nelielu izklaidi. Skolas dramatiskais pulciņš caur humoru izspēlēja dažas mācību stundas. Skolotājas un skolēnu dialogi lika pasmaidīt arī tiem, kurus nomāca drēgnais rudens. “Jāni, kāpēc tavā latviešu valodas mājasdarbu burtnīcā tādi tukšumi?” “Tā ir vieta jūsu reklāmai!” atbildēja skolēns. Skolotāja: “Kā mēs ar ūdens palīdzību varam iegūt gaismu?” Skolēns: “Nomazgājot logus!” Pasākuma programmā tika iekļautas arī dziesmas un dzeja, viss kopā skolas absolventiem atsauca atmiņā savu skolas laiku.

Pat nav svarīgi, cik bijušo skolēnu — attiecīgā gada jubilāru — atbrauca pagodināt savu skolu. Piemēram, zāles priekšā iznāca tikai trīs 1988. gada absolventes: Antra Kalviša (meitas uzvārdā Doroščenoka), Gaļina Plakoša (Zeiza) un Svetlana Lavrinoviča (Pontaga).

Absolventu vārdā runāja Antra: “Pavisam nesen, tikai pirms 25 gadiem, mēs pabeidzām Asūnes skolu un, dīvaini, tā arī nesapratām, kāpēc laiks skrien tikai uz priekšu, kāpēc tas nevar apstāties kaut uz minūtīti. Toreiz uz skolu atnācām mazi, mazi, viss bija jauns un svešs. Svešas tantes ņēma mūs pie rokas un veda klasē. Mēs klausījām viņas, jo bijām paklausīgi bērni. Gāja laiks, tam līdzi mainījāmies mēs. Šajā skolā pagāja paši labākie mūsu gadi, mūsu bērnība. Tagad mums ir savi bērni, dažiem pat mazbērni, un mums ir ļoti patīkami stāstīt viņiem par mūsu skolotājiem un mūsu skolu, par to, kā mācījāmies, par ko domājām, kādas bija izdarības, tās bija, ko tur slēpt. Nezinu, kā mani klasesbiedri, bet, kad es sapnī redzu skolu, tā ir tieši Asūnes pamatskola. Un noteikti tas ir 2. stāva gaitenis, pa kuru eju vai skrienu. Liels paldies jums, mūsu skolotāji, ka devāt zināšanas un lielajā dzīvē izlaidāt mūs sagatavotus!”

1983. gadā skolu pabeidza ļoti liela klase, viņu arī daudz ieradās. Šo absolventu pulkā ir arī tagadējā tautas nama vadītāja Olga Lukjanska: “Mums gribas pastrīdēties ar jaunietēm par tiem sirmajiem matiem. Paldies mūsdienu tehnoloģijām, kas sievietēm palīdz nomaskēties un vissirmākais no mums šeit ir Antons. Ar viskaistākajiem — baltiem matiem — skatītāju rindās redzam skolotāju Jadvigu. Bet mūsu pulkā es gribu aicināt vienu no mūsu daudzajām klases audzinātājam — skolotāju Veru, kura audzināja mūs 4. un 6. klasītē. Mūsu klases vēsture ir ļoti bagāta tieši ar klases audzinātājiem. Žēl, ka nevarēja ierasties skolotāja Ilga. Pateicamies arī tām skolotājām, kuras ir zālē, pirmām kārtām par pacietību. Varbūt bijām paklausīgāki nekā mūsdienu paaudze, bet savas blēņas bija arī mums, īpaši jau kartupeļu laukā.”

Olga arī lūdza klāt- esošos piecelties kājās un ar klusuma brīdi pagodināt tos skolotājus, kuri vairs nav starp dzīvajiem un pirmām kārtām savas klases audzinātājas un divus klasesbiedrus.

Pasākuma nobeigumā tika aicināti iznākt priekšā visu pārējo jubilejas gadu absolventi. Pēc tam skolas direktore atgādināja, ka laika ritenis iet savu gaitu, tāpēc katram no mums ir jāizvērtē un jāpieņem pareizais lēmums: “Ir jāsatiekas, kamēr esat jūs, kamēr esam mēs, kamēr ir mūsu klasesbiedri, mūsu draugi, mūsu paziņas, jo neviens mēs nezinām, kas sagaida rīt, varbūt pat pēc dažām minūtēm vai sekundēm. Priecāsimies par skaisto tikšanās brīdi! Kā mēs vienmēr priecājamies par skolotājiem, kuri joprojām ir starp mums, atrod laiku un atnāk pie mums uz skolu, paskatās, kā mēs esam auguši pa šiem gadiem, kādi ir mūsu tagadējie bērni, kā izauguši tie, kuri pabeiguši Asūnes skolu pirms gada, desmit un ilgāka laika.”

Direktore sacīja lielu paldies skolotājiem, kuri savulaik bija kolektīva kodols, tie ir: ilggadējā matemātikas skolotāja Jeļena Olehnoviča; ļoti bieža viešņa skolā ir ilggadējā bioloģijas un ģeogrāfijas skolotāja Jadviga Plotka; vistālāko ceļu mērojusi ilggadējā latviešu valodas un literatūras skolotāja, vairākus gadus direktora vietniece un arī skolas direktore Lidija Gražule.
Noslēgumā direktore izteica cerību, ka skola dzīvos arī turpmāk un pēc diviem gadiem oktobrī pirms skolēnu brīvdienām Asūnes pamatskola varēs svinēt savu 150 gadu jubileju.

Turpinājumā absolventi varēja piedzīvot spilgtus atkalredzēšanās brīžus Asūnes skolas telpās, izklīstot pa savām klasēm.

Juris ROGA