• 29. novembris — Filipa IV Skaistā piemiņas diena

    Karaļi mēdz būt dažādi: spēcīgi un drosmīgi, pieticīgi un dievbijīgi, lieliski reformatori, gļēvuļi un nelieši… Ar Francijas karali Filipu IV Skaisto nav viss tik vienkārši. Savā 29 gadus ilgajā valdīšanas laikā viņš paspēja būt gan valstsvīrs, gan reformators, gan nelietis, gan nodevējs. Sarežģīta personība. Vēsturnieki par to strīdas vēl joprojām. Vēsturnieki par viņu strīdas vēl joprojām kā par spēcīgāko viduslaiku valsti Eiropā…

    Lasīt
  • Ar skaidru nākotnes mērķi

    Laikraksts “Ezerzeme” turpina seno tradīciju iepazīstināt savus lasītājus ar tiem skolu audzēkņiem, kuri pelnījuši uzslavu par savu nopietno attieksmi pret pienākumiem, čaklu darbu, atbalstu līdzcilvēkiem vai darījuši citādus labus darbus. Izvaltas pamatskolas 7. klases skolēns Armands Peipiņš aug īstā lauku vidē - no vecāku lauku mājām līdz skolai viņam ik dienu jāmēro septiņus kilometrus tāls ceļš. Puisis ar lepnumu stāsta, ka nāk no daudzbērnu ģimenes — viņam ir māsa Diāna, kura mācās Izvaltas pamatskolas 6. klasē un brālis Raitis, kurš turpina izglītoties Višķu lauksaimniecības tehnikumā un plāno izmācīties par lauku tehnikas mehāniķi.

    Lasīt
  • Tūrisma attīstība Latgalē un Krāslavas novadā 2013. gadā

    Tuvojas 2013.gada noslēgums un jau tradicionāli gribas izanalizēt, kāds šis gads ir bijis Latgales un Krāslavas novada tūrisma uzņēmējiem, kādas ir tūrisma tendences, kādi ir parādījušies jaunumi un kādas aktivitātes tūrisma attīstībā un popularizēšanā ir plānotas nākotnē.

    Lasīt
  • Par šo un to, par visu ko

    Kā pareizi mazgāt augļus un dārzeņus? Pirms augļi un dārzeņi nonāk uz mūsu galda, tiem nereti ir jāmēro visai garš ceļš. Ideālā variantā tas ir no vecmāmiņas dārza, taču parasti gan no dažādām Latvijas, Eiropas un visas pasaules malām. Laikā, kamēr augļi un dārzeņi ir nonākuši līdz savam pircējam, tie ir bijuši pakļauti dažādām baktērijām, sēnītēm, kaitēkļiem utt. Tamdēļ, lai gan jau augot tie visticamāk ir saņēmuši savu devu ķīmijas, arī ceļā uz veikala vitrīnu tos nereti pārklāj ar vasku un/vai apsmidzina ar antibakteriāliem šķīdumiem, tādējādi palīdzot saglabāt pēc iespējas labāku izskatu. Visbīstamākie mūsu veselībai ir pesticīdi, ar kuriem bieži tiek apstrādāti augļi un dārzeņi jau to augšanas laikā.

    Lasīt
  • Baznīcas īsziņas

    * Pāvests Francisks paziņoja, ka 2014. gada 27. aprīlī, Dieva Žēlsirdības svētdienā, viņš divus savus svētīgos priekštečus, Jāni XXIII un Jāni Pāvilu II pasludinās par svētajiem. Svētais tēvs Francisks pāvestu Jāni XXIII, kurš sasauca Vatikāna II koncilu, raksturo kā cilvēku, kurš ļāva Kungam sevi vadīt. Savukārt Jānis Pāvils II, pēc viņa domām, bija “izcils Baznīcas misionārs, kurš veica neskaitāmus ceļojumus pa pasauli, lai visur sludinātu Eveņģēliju un tiktos ar dažādu reliģiju pārstāvjiem.”

    Lasīt
  • Kristīgā nāve

    Nāve ir zemes dzīves noslēgums. Mūsu dzīves tiek mērītas laikā, kura gaitā mēs maināmies, novecojam, un, tāpat kā visām dzīvām būtnēm uz zemes, arī cilvēkam nāve ir viņa dzīves parasts noslēgums. Šis nāves aspekts piešķir neatliekamību mūsu dzīvei: tas, ka esam mirstīgi, mums atgādina, ka mūsu dzīves laiks ir ierobežots:

    Lasīt
  • Apsveicam

    Bukmuižas un Andzeļmuižas draudzes prāvestu Andri Spruktu 35 gadu jubilejā (9. novembrī); Aglonas, Bērzgales, Peipiņu, Raģeļu un Rušonas draudzes vikāru Andžeju Lapinski dzimšanas dienā (28. novembrī). “Kungs ir uzticīgs — Viņš jūs stiprinās un pasargās no ļaunā” (2 Tes 3,3).

    Lasīt
  • Mūsu īstās mājas ir Debesīs

    Tuvu cilvēku nāve nes katram no mums sāpes, ciešanas, asaras. Zemes dzīves laikā Jēzum Kristum nomira draugs vārdā Lācars. Un arī mūsu Pestītājs, uzzinot to, sāka pārdzīvot, raudāja rūgtas asaras. Mēs šodien varam teikt: man nav kauns raudāt par mūžībā aizgājušajiem vecākiem, saviem draugiem, vistuvākajiem cilvēkiem, jo arī Jēzus raudāja pie sava drauga kapa. Tomēr, kad Jēzus staigāja pa šo zemi, Viņš bieži sacīja: “Neraudiet!” Šodien mūsu Pestītājs no sava svētā krusta grib arī atgādināt citus vārdus: “Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība: kas Man tic, lai arī viņš būtu nomiris, dzīvos” (Jņ 11,25). Šajos vārdos atrodams dzīvesprieks, miers, iepriecinājums un, galvenais, skaista ticība uz mūžīgo dzīvi. Šodien, pārdomājot Jēzus Kristus apsolījumus uz augšāmcelšanos, katrs no mums var paņemt sev līdzi trīs graudiņus, ko Pestītājs grib iesēt mūsu sirdīs un dvēselēs.

    Lasīt