Zina, kā savus piecus pirkstus

Reinis Leikums, Izvaltas pamatskolas 7. klases skolēns ir jaunākais bērns mammas Andas un tēta Donāta ģimenē un šodien viņš jau ir nopietns palīgs saviem vecākiem zemnieku saimniecībā “Meža vēji”. Brālis Jānis un māsa Zane jau ir pieauguši un viņiem ir savas dzīves. Māsa dzīvo Zemgalē un strādā Jelgavas bērnu un jauniešu centrā “Junda”, brālis izveidojis savu ģimeni, dzīvo tepat Izvaltas pagastā, kur iekopj un attīsta savu saimniecību, kā arī strādā zemnieku saimniecībā pie saviem vecākiem.

Reinis: “Atklāti runājot, maniem vecākiem ir iespaidīga saimniecība — apmēram 30 slaucamas govis un 30 teles. Mums ir veca padomju laika ferma, bet iekšā viss sataisīts, kā mūsdienās vajag. Man pašam patīk lauku darbi, katru vakaru nāku palīgā vecākiem slaukt govis, arī brālis brauc palīgā barot lopus...”

Reinis par saimniecību vārdus ber kā pupas, parādot, ka vecāku saimniecību zina kā savus piecus pirkstus un to, cik dziļi viņš tajā saimniekošanas lietā ir iekšā. Man pat viņu nākas pārtraukt: “Klau, tu kaut vārdiņu iestarpini par mācībām, citādi tāds iespaids, ka tikai pa saimniecību vien ņemies un skola ir aizmirsta...”

“Skolā mācos vidēji uz 6 — 7 ballēm,” turpmākās sarunas gaitā pamanu, ka Reinis itin viegli pārslēdzas no temata uz tematu. “Laikam vislabāk padodas angļu valoda, bet man nav mērķis gatavoties pamest valsti un meklēt darbu Īrijā vai citur pasaulē. Vienkārši kopš agras bērnības daudz skatījos bērnu multfilmas angliski, un tā viegli apguvu valodu. Tiesa, pēdējais angļu valodas kontroldarbs skolā nebija veiksmīgs, nopelnīju tikai piecinieku, bet tas drīzāk ir sīks negadījums nekā likumsakarība. Pērn angļu valodas olimpiādē izcīnīju 2. vietu. Godīgi sakot, manā klasē faktiski visi skolēni angļu valodu zina labi.”

Līdzīgi kā daudziem skolēniem, arī Reinim patīk ceļot. Pateicoties vecāku finansiālām iespējām un dalībai pagasta amatierkolektīvā, viņš ir pabijis Polijā, Horvātijā, Igaunijā un Lietuvā, protams, arī Latviju apceļojis.

Reinis: “Horvātiju apmeklēju septembra sākumā, pateicoties savai māsai, kura strādā jauniešu centrā. Viņiem tika organizēts skolēnu apmaiņas brauciens uz šo valsti, man vienkārši paveicās saņemt piedāvājumu aizbraukt. Tas bija mans pirmais lidojums, caur lidmašīnas iluminatoru redzējām Alpus, nosēdāmies Venēcijā, un tad braucām uz Horvātiju. Starp citu, ļoti skaista valsts, pat grūti izstāstīt, cik skaista.”

Reinis nespēj atbildēt uz jautājumu, kādu profesiju izvēlēsies apgūt nākotnē, bet par vienu lietu viņš gan ir pārliecināts uz visiem simts: “Negribu doties prom no valsts, jo esmu Latvijas patriots. Es domāju, ka par savas dzimtās vietas patriotu var sevi uzskatīt tas, kurš pie pirmajām grūtībām nepamet savu dzimto zemi, kurš paliek savā vietā un dara visu, lai šeit būtu patīkami uzturēties pašam un ģimenei. Iegūt labāku izglītību — tas ir cits jautājums, bet noteikti jāatgriežas dzimtenē un jāstrādā tās labā. Pēc dažiem gadiem pabeigšu devīto klasi, vajadzēs lemt, ko darīt tālāk. Krustmāte jau tagad iesaka pēc Izvaltas pamatskolas turpināt mācīties Rēzeknes Valsts Poļu ģimnāzijā. Es nezinu, kā būs, vēl jau divi gadi priekšā, bet šobrīd domāju, ka ticamāk respektēšu krustmātes ieteikumu.”

Reinis nav sportists, bet fizisku aktivitāšu viņam pietiek, strādājot vecāku fermā. Atzīstas, ka skolā nepadodas zīmēšana, toties viņš ir spēcīgs dziedātājs — dzied un spēlē cītaru vietējā amatiermākslas kolektīvā, kā arī apgūst akordeona spēli Krāslavas mūzikas skolā, kurā rit pēdējais mācību gads. Reinis ir tehniski izglītots jaunietis, viņam mājās ir skaņu aparatūra (vecāki agrāk muzicēja kāzās), un puisis to tagad pats apsaimnieko. Reiz viņš pat bija dīdžejs kādu paziņu kāzās.
Reinis: “Es un vēl viena meitene — Marika — esam vienīgie bērni, kuri kopā ar pieaugušajiem dzied folkloras kopā “Izvoltīši”. Ar šo kolektīvu man arī bija iespēja aizbraukt uz Poliju, kur guvu neizdzēšamus iespaidus.”

Reinis ir atbildīgs jaunietis, kuram brāļa ģimene laiku pa laikam uztic parūpēties par saviem bērniem. Reinis arī apzinās, ka mazi bērni ir milzīga atbildība un cenšas visu izdarīt godprātīgi un pēc labākās sirdsapziņas.

Juris ROGA