Dzīvot laukos nav viegli. Problēmu ir daudz, bet visuvarenā brīnumnūjiņa eksistē tikai pasakās, un reālajai dzīvei tā neder. Jo tās vienkārši nav. Bet ir mūsu vēlēšanās dzīvot labāk un drosme, lai “augšā” pierādītu, ka mēs esam labākas dzīves cienīgi. Par to, kā šodien dzīvo Grāveru pagasts, stāsta tā vadītāja Aina Buiniča.
— Aina, pastāsiet, lūdzu, kādi projekti šogad tika realizēti pagastā?
— Šogad pie mums tika īstenots ūdens saimniecības attīstības projekts. Mēs nomainījām lielāko daļu kanalizācijas cauruļu, nodevām ekspluatācijai jaunu urbumu, jo iepriekšējais ekspluatācijai tika nodots vēl 80.gadu sakumā un ūdens faktiski tecēja ar smiltīm. Mūsu atdzelžošanas stacija vairs nespēja kā pienākas attīrīt ūdeni, filtri pastāvīgi aizsērējās ar smiltīm un tos nācās bieži mainīt. Uzcēlām arī jaunas attīrīšanas iekārtas kanalizācijai, jo agrāk tās darbojās ar pilnu jaudu, bet tagad — attiecīgi pašreizējam cilvēku skaitam. Kvalitatīvi tās darboties vairs nevarēja, un vēl jo vairāk — tās atradās privātajā teritorijā. Tagad attīrīšanas iekārtas atrodas uz zemes, kas pieder pagasta pārvaldei. Pagaidām tās ir pieslēgtas pagastmājas ēkai un daudzstāvu mājām, bet atzari ir arī līdz citām mājām privātajā sektorā, sākot ar baznīcas ēku. Šī paša projekta ietvaros tika uzstādīta jauna kanalizācijas pārsūknēšanas stacija. Vārdu sakot, visu, ko bijām ieplānojuši, izpildījām.
— Ko plānojat darīt tuvākajā nākotnē?
— Nākamā gada pavasarim mums ir ieplānota šī ūdens saimniecības attīstības projekta otrās daļas realizācija. Tagad biežo avāriju dēļ notiek lieli ūdens zudumi, kas pagasta iedzīvotājiem sagādā neērtības. Tāpēc mēs mainīsim pilnīgi visu ūdens padeves sistēmu, tas nozīmē, ka visa līnija, kas sākas pie urbuma un plešas pa visu pagastu, tiks nomainīta, un līdz katrai mājai būs uzbūvēts atzars. Tas nozīmē, ka katru māju varēs pieslēgt jaunajam ūdensvadam. Ūdens kvalitāte, protams, būtiski uzlabosies. Kad sāksies projekts, mēs sazināsimies ar sabiedrību un detalizēti ar katru īpašnieku risināsim visus jautājumus, kas saistīti ar pieslēgšanos jaunajam ūdensvadam. Tagad varu vienīgi teikt, ka tika noskaidrota firma, kas izstrādās projektu.
Pēc ūdensvada ierīkošanas mums vajadzēs ierīkot pagastā arī jaunus celiņu segumus. Projekts jau gatavs. Aktuāla ir arī pagasta apgaismošana. Jāuzstāda vismaz daži lukturi. Tā kā nākamā gada prioritāte ir mazo pagastu attīstība, mēs esam noskaņoti aktīvi risināt visus šos jautājumus.
— Bija arī “Sorosa” projekts?
— Kopš 2010. gada mēs piedalījāmies “Sorosa” fonda projektā. Tā bija pirmā daļa, bet otra turpinājās 2013. gadā. Skolā darbojās daudz pulciņu. Cilvēki, kuri apmeklēja šīs nodarbības, bija ļoti apmierināti, jo pilnveidoja savas prasmes valsts un angļu valodā, paaugstināja prasmju līmeni darbā ar datoru, rokdarbu nodarbībās iemācījās izveidot skaistas lietas. Pateicoties projektam, daudzi iemācījās dejot. Lielu interesi izraisīja teātra pulciņš. Un tagad ne vieni svētki nenotiek bez mūsu vietējo aktieru dalības. Tagad šis projekts jau beidza savu darbību, bet mēs ceram, ka nākotnē radīsies iespēja atkal piedalīties līdzīgā pasākumā. Pagasta ļaudīm tas ir ļoti nepieciešams. Bija arī citi nelieli projekti. Pagājušajā gadā uzcēlām estrādi, šogad iekārtojām pludmali un apzaļumojām estrādi. Pateicoties biedrībai “Mēs - Grāveriem”, iegādājāmies tērpus deju kolektīva dalībniekiem. Nesen piedalījāmies novada projektā — mūsu bērni iestādīja bērzu un liepu aleju pie pagasta robežas. Tas bija ļoti skaists, svinīgs pasākums. Tagad noslēdzas pagasta labiekārtošanas projekts. Mums ir izveidoti trīs informatīvie stendi un daži soliņi iedzīvotāju ērtībai. Bet izgatavoja tos mūsu iedzīvotājs, celtnieks Vladimirs Petunovs.
Nākamā gada pavasarī mūs sagaida vēl viens patīkams notikums. Notiks brāļu kapu rekonstrukcija. Mēs gribam atjaunot pieminekļus un segumu. Ir izveidota darbu tāme, ko finansēs Krievijas vēstniecība. Pašlaik Maskavā notiek tāmes saskaņošana."
— Pagastā noteikti ir ēkas, kas neizdaiļo pagasta kopskatu. Ko darīt ar tām?
— Situācija ir šāda. Daudzas vecas, tukšas mājas pieder privātpersonām, bet ar viņām ne tik vienkārši var vienoties. Pagasts, protams, ir ieinteresēts, lai šie jautājumi tiktu risināti. Tādas šādas darbības mēs jau veicām. Pirmkārt, tas skar bijušo sovhoza administrācijas ēku. Runāt par ko konkrētu vēl ir par agru. Bet, protams, ka šo jautājumu mēs ļoti nopietni risinām. Dažas citas ēkas tiks nojauktas. Izmantot tikai cilvēku spēku — ar to nepietiek, ir vajadzīga attiecīga tehnika. Un te mums apsolīja palīdzēt mūsu uzņēmējs Juris Butevičs. Es kā pagasta valdes vadītāja un vienkārši kā pagasta iedzīvotāja vēlētos redzēt mūsu pagastu skaistu un sakoptu. Domāju, ka mums visiem kopā biežāk vajag pulcēties, talkot un tīrīt piegružotās vietas pagastā. Vēl jo vairāk — šāda pieredze jau ir.
— Pēdējo divu gadu laikā dzīve pagastā ir uzlabojusies. Pateicoties talantīgajai vadītājai Ivitai Platonovai, par kuru mēs jau stāstījām “Ezerzemē”, sāka darboties lauku klubs. Patīkami, ka Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas 95.gadadienu Grāveros svinēja neparasti. Bija ne tikai pilna zāle skatītāju, svinīgi brīži un jauki iedzīvotāju priekšnesumi. Par godu šiem svētkiem tika apbalvoti Grāveru pagasta visaktīvākie ļaudis. Tā ir jauna tradīcija?
— Jā, pagasts apjautāja savus iedzīvotājus. Respondentiem vajadzēja nosaukt tā cilvēka vārdu, kurš, viņuprāt, ir pelnījis pateicību par attiecīgiem nopelniem. Iedzīvotāji nebija vienaldzīgi pret mūsu ideju, un rezultātā 20 pagasta iedzīvotājiem tika izteikti pateicības vārdi un saņemtas dāvanas. Divus mūsu iedzīvotājus apbalvoja Aglonas novada dome un viņi kļuva par “Gada balvas” īpašniekiem. Tā ir Valentīna Leontjeva, mūsu audžumāmiņa. 20 gadu laikā viņa izaudzināja 18 bērnus, kuri viņai ir kļuvuši kā viņas pašas. Un Igors Platonovs tika apbalvots par aktīvu sabiedrisku darbību, popularizējot Aglonas novadu Latvijā un Krievijā (konkrētāk sk. www.aglona.lv- aut.).
— Paldies par interesanto interviju. Gribu novelēt Jums personīgi un visiem Grāveru pagasta iedzīvotajiem optimismu un labklājību.
Sarunājās Irina Romanova
.jpg)
