2011.gadā pirmo reizi Eiroparlamenta vēsturē Latvijas eirodeputāti apvienoja savus spēkus ar mērķi palielināt mērķdotācijas Latvijas zemniekiem. Pagājušajā nedēļā Eiroparlamenta deputāti nobalsoja par budžeta 2014. - 2020. apstiprināšanu.
2019.gadā Latvijas zemnieki par hektāru zemes saņems gandrīz 2 reizes vairāk nekā šodien. Savstarpējs darbs politiskajās grupās un nepārtrauktais spiediens uz Eiroparlamenta prezidentu ir devuši rezultātus.
Mēs sazinājāmies ar Latvijas eirodeputātu, Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu Aleksandru Mirski un lūdzām viņu komentēt to stāvokli, kāds ir Latvijas zemnieku dotāciju palielināšanas un atbalsta jomā:
“ Negribu apgalvot, ka viss ir tieši tā, kā gribētos, bet sākums ir. Dotācijas lauksaimniekiem — tas ir cīņas instruments lauksaimniecības produkcijas tirgū. Šī brīža dotācijas zemniekiem par vienu ha zemes ir šādas:
Ja rūpīgi izpēta tabulu, tad ir skaidrs, ka lielajiem spēlētājiem dotācijas esam likuši samazināt, bet mums — palielināt. Tirgus kardināli netiks pārdalīts, bet jāattīsta stabila tendence veidot vienlīdzīgu tirgus situāciju. Viss ir vienkārši, jo lielākas dotācijas, tas ir, tiešie maksājumi par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, jo lielākas izredzes realizēt saražoto. Būtībā, mēs centāmies pārdalīt tirgu, bet pirmajā piegājienā mums izdevās tikai palielināt par 100 % dotācijas Latvijas zemniekiem un piespiest ES valstis samazināt dotācijas savu valstu zemniekiem. Tā ir ļoti sarežģīta kombinācija. Deputāti Eiroparlamentā cenšas aizstāvēt savu vēlētāju intereses, tāpēc grieķi un vācieši, itāļi un maltieši bija pret diskusiju par šo dotāciju samazināšanu. Šeit, pirmkārt, nostrādāja apvienošanās spēks. Slovāki, rumāņi, portugāļi, latvieši, lietuvieši, igauņi, vienoti strādājot, lika diskusijai “pieslēgties” arī citas valstis. Par iemeslu varēja kļūt budžeta bloķēšana Eiropas komisijā un Eiropas Padomē. ES dalībniekiem ir šādas tiesības. Tas, ka Latvijas zemnieki līdz 2011. gadam saņēma viszemākās dotācijas un tas nevienu neuztrauca, mani īpaši pārsteidza. Šodien, balsojot mēs neapstājāmies pie sasniegtā, bet nobalsojām par pielikumu, kas ļautu papildus stimulēt zemniekus lauksaimniecības kopējā budžeta ietvaros. Ir divas finanšu līnijas. Pirmā - tiešie maksājumi. Otrā - attīstības fonds.
20. novembrī Eiropas Parlaments pieņēma lēmumu, ka nepieciešamības gadījumā tiešajiem maksājumiem varēs izmantot 25 % attīstības fonda līdzekļu. Kopumā Latvija līdz 2020. gadam dotācijās saņems 1 miljardu un 248 miljonus EUR. Bet no attīstības fonda aptuveni 900 milj. Ja Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes apjoms palielināsies, tad mēs varam izmantot papildus 200 milj. EUR!
Bet tagad par pašu grafiku. Skaidrs, ka to veidoja ne paši labākie speciālisti. Apskatieties, kā tas izskatās, salīdzinot ar mūsu kaimiņiem — lietuviešiem un igauņiem.
Tabulā, Latvijas slejā, skaitļi pa kreisi ir tie, kas norāda summu, ko izmaksāt paredz pašvaldība, neņemot vērā kaimiņvalstu izmaksas. Labajā pusē — mans piedāvājums. Dotāciju apjoma ziņā mums nav jāatpaliek no kaimiņiem, tieši otrādi, 2015./2016.g. ir jācenšās stimulēt zemniekus maksimāli daudz apstrādāt lauksaimniecībā izmantojamās zemes, pretējā gadījumā, nokavējot startu, mēs, realizējot preci, “izgāzīsimies” Baltijas tirgū. Tas nozīmē, ka piens, graudi, gaļa, kartupeļi Latvijā kļūs dārgāki nekā Lietuvā un Igaunijā.
Automātiski mūsu produkti kļūs nekonkurētspējīgi, bet tas nozīmē, ka ražošana neattīstīsies. Lūk, tāpēc mums ir jāizmanto daļa modernizācijai paredzēto līdzekļu dotāciju izmaksāšanai. Tas dot iespēju 2020. gadā saņemt nevis 196 EUR par ha, bet gan 220 EUR!
Vēlos pateikties visiem saviem Eiroparlamenta kolēģiem, Latvijas deputātiem par kopīgu un draudzīgu darbu šajā jomā. Reizēm ir ļoti svarīgi justies kā vienam veselam, un neskatoties uz politiskajiem uzskatiem, mūs vieno mūsu dzimtene — Latvija.”
Vladimirs ROMANČENKO
.jpg)
