Neatkarīgās “Ezerzemes” galvenais atbalsts — lasītāji, ar kuriem mums notiek pastāvīgs dialogs. Katram sevi cienošam korespondentam izveidojas ciešas saites ar avīzes draugiem, gataviem izlīdzēt sarežģītās situācijās ar informatīvā un problemātiskā satura materiālu sagatavošanu.
Lasīt8. martā Jelgavā notika 2014. gada atklātais Latvijas Čempionāts spiešanā guļus ar ekipējumu, kuru organizēja Latvijas Pauerliftinga federācija sadarbībā ar sporta klubu “Apolons”, biedrību “Spēka Pasaule” un Jelgavas domi. Sacensībās drīkstēja piedalīties visi oficiāli pieteikušies Latvijas Republikas sportisti un komandas, kā arī citu valstu komandas, sporta klubi.
LasītSaskaņā ar DNB bankas analītiķa secinājumiem, janvārī ražošanas apjomi Latvijā samazinājās par 17,3 %. Straujākā pēdējo gadu lejupslīde ir salīdzināma tikai ar sabrukumu pasaules finanšu krīzes laikā, kas bija izcēlusies pirms pieciem gadiem. Daži analītiķi saista to ar sezonas svārstībām: janvārī tik tiešām ir vērojama ražošanas aktivitātes palēnināšanās.
LasītPateicoties Krāslavas pilsētas domei, invalīdu biedrība “Stariņš” sāk darbu jaunajās telpās. Biedrības vadītāja Žanna Galilejeva rūpējas gan par telpu iekārtojumu, gan par pulciņu interesantu, spraigu darbu, gan par to, lai nekā nepietrūktu un kolektīvā valdītu labestības gaisotne.
LasītAkmens pārstrāde Z/S “Tauriņi” īpašniekam Sergejam Lukašonokam ir kļuvusi gan par uzņēmējdarbību, gan par hobiju, var teikt, par viņa dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Interese par akmens pārstrādi un pirmās praktiskās iemaņas viņš ieguva galvaspilsētā, kad strādāja Rīgas ceļu pārvaldes būvnieku komandā. Kad noteica sev konkrētu mērķi, pārcēlās ar ģimeni uz dzimto Grāveru pagastu. Pirmo akmeni viņš pārcirta ar āmuru. Rokas nepievīla, bet jāatzīst, ka ar tādu tehnoloģiju tālu netiksi. Bet tā kā no sava mērķa Sergejs negrasījās atteikties, tad uz to viņš gāja soli pa solim. Āmuru nomainīja pret paštaisītu iekārtu akmeņu šķelšanai. Kad bija saņemts kredīts, viņš iegādājās visu nepieciešamo profesionālo aprīkojumu.
Lasīt12.martā Krāslavā notika liels pasākums — Krāslavas un Dagdas novadu izglītības iestāžu tautas deju kolektīvu skate, kurā pulcējās aptuveni 500 bērniem un jauniešiem no Krāslavas (17 kolektīvi) un Dagdas novadiem (6 kolektīvi). Līdz XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem palicis tikai gads. Viss repertuārs vēl nav apgūts, bet katrs kolektīvs parādīja savu tērpu valkāšanas kultūru, skatuves kultūru un dejas māksliniecisko izpildījumu. Žūrijā tika aicināti vietējie pieredzes bagāti dejotāji un deju skolotāji: Jāzeps Ornicāns, Inga Kavinska, Ina Zandare, Ligita Pelnika un VISC interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas vecākā referente Ilze Mažāne. Kolektīvi pierādīja, ka ir potenciālie XI Skolu dziesmu un deju svētku dalībnieki.
LasītPēc pašvaldību vēlēšanām Dagdas novadā vairs nerunā par nepieciešamību atjaunot pārvaldes vadītāja amatu Ķepovas pagastā un acīmredzot nolēmuši iet Krāslavā iemīto taciņu, kur viens vadītājs atbild par divām un pat trijām pārvaldēm. Dagdas novada Bērziņu pagasta pārvaldes vadītāja Romualda Demida ir kļuvusi arī par Šķaunes pagasta pārvaldes vadītāju, kurai uzdevu dažus jautājumus.
Lasīt8. martā Indras tautas namā ļaudis kopā pulcēja fakts, ka Indras tautas nama sieviešu vokālā ansambļa “Rēvija” dziedātājas svinēja kolektīva 15 gadu jubileju, kas tika atklāta ar vārdiem: “Neticēsiet, pat bītli un ABBA pastāvēja gadu mazāk!” Ideja radīt savu vokālo kolektīvu vietējiem entuziastiem radās, kad Indrā izskanēja pirmais starptautiskais mazākumtautību mūzikas festivāls “Latgales vainags”. Uz peldošās skatuves dziedāja daudzi kolektīvi, tikai ne indriešu vokālisti. Nevarēdami izturēt šo netaisnību, paši radošākie, vis-aktīvākie ciemata iedzīvotāji nolēma radīt savu kolektīvu. Par pirmo vadītāju kļuva Roberts Urbanovičs, pirmajā sastāvā dziedāja Ērika Zarovska, Vija Sidrova, Ilona Bunte, Inga Jākobsone un Anžela Kuzminska. Kolektīva nosaukumā, kas tapa no dalībnieku vārdu pirmajiem burtiem, trūka burta “J”. Gāja gadi, mainījās repertuārs, tapa jauni kostīmi, kolektīva meitenes precējās, gāja dekrētā, pārcēlās uz citām dzīvesvietām un atgriezās atpakaļ. “Rēvia” ieguva burtu “J” un kļuva “Rēvija”. Rēvija ir muzikāla teātra paveids, kas līdzīgi operai un mūziklam savieno deju, dziesmu un apmaiņu ar replikām starp dalībniekiem, bet nav saistīts ar izteiktu sižeta līniju, kā divi iepriekšējie. Šodien kolektīvā, kuru vada Ruta Andrukoviča, iekļāvušās Ērika Zarovska, Ilona Bunte, Ilona Beitāne Špaka, Inga Jākobsone, Ināra Šemele, Ļubova Danilova, Nadežda Gardukeviča un Anžela Kuzminska.
LasītNo 10. marta līdz 10. aprīlim Dagdas pilsētas bērnu bibliotēkā apskatāma neparasta izstāde, kurā ir 67 dažādas krūzes un krūzītes, kuras pieder Inesei Plesņai, Dagdas novada pašvaldības kultūras metodiķei. Dažas ir atceļojušas no ārzemēm, dažas pirktas Latvijā, dažas ir dāvinātas.
LasītNo 9. līdz 21. martam Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Latgales reģiona brigādes trīs vada komandieri no Ludzas daļas, Krāslavas daļas un Daugavpils 1.daļas ir devušies paaugstināt kvalifikāciju Baltkrievijas ārkārtējo situāciju ministrijas kvalifikācijas paaugstināšanas institūtā Minskā. Šie kursi notiek Eiropas Savienības finansētā projekta “Civilās aizsardzības sistēmu sadarbība negadījumos, kas saistīti ar bīstamo kravu transportēšanu Latvijas-Lietuvas-Baltkrievijas pārrobežu reģionā” (turpmāk-projekts) ietvaros.
Lasīt
Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]
Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija
Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465
