Vaļasprieks — krūzīšu kolekcionēšana

Pavasarīgi saulainajā dienā, atklājot savas kolekcijas izstādi, Inese uzrunāja dažus pieaugušos un atnākušos bērnus, atklājot interesantas lietas.

Protams, ka katrs no mums bērnībā aizrāvās ar kādu atsevišķu priekšmetu kolekcionēšanu (kalendārīši, konfekšu vai košļājamo gumiju ietinamie papīrīši u.c.). Paaugoties daļa no mums pievienojās kolekcionāru saimei un krāja jau nopietnākas lietas — pastmarkas vai dažādu valstu monētas, daži ar aizrautību kolekcionē lelles, karotes, medaļas, pastkartes, antikvārus priekšmetus vai atpūtas braucienu laikā iegādātus suvenīrus. Patiesi, kolekcionēšanas iespējas ir bezgalīgas.
Inese pārliecināta, ka katra liela vai maza kolekcionāra mērķim vajadzētu būt personīgajai izstādei. Ineses krūzīšu kolekcijas izstādei dots nosaukums “Krūzīte stāsta par ceļojumiem” un tas precīzi atspoguļo īstenību — 67 dažāda izmēra un formas krūzītes nāk no dažādām vietām Latvijā un pasaulē. Nav šaubu, pateicoties krūzītēm, Inesei noteikti ir bagātīgas ceļojumu atmiņas, lai tās apkopotu grāmatā, kuras atvēršanas svētkus varētu sarīkot bērnu bibliotēkā. Tas, vai viņa vēlas kļūt par rakstnieci, lai paliek noslēpums.

Interesanti, ka Inese zināja krūzīšu skaitu, bet nebija saskaitījusi no cik valstīm tās nāk. Veicot šo darbiņu uz vietas, saskaitījām 17 valstis: Latvija, Lietuva, Igaunija, Vācija, Lielbritānija, Ungārija, Polija, Zviedrija, Somija, Norvēģija, Grieķija, Šveice, Slovēnija, Dānija, Krievija, Anglija un Čehija. Kolekcijas lielākā daļa ir Ineses pašas pirk-tās krūzītes, bet dažas saņemtas dāvanā. Piemēram, Vides un kultūras centra “Ķepa” krūzīti viņa nopelnījusi par divu gadu darbu Ķepovas pagasta pārvaldes vadītājas amatā. “Narvesen” akcijā varēja saņemt krūzīti apmaiņā pret uzlīmītēm — arī tāda viena krūzīte ir Ineses kolekcijā. Krustmeita no Anglijas atveda krūzīti ar lācīti. Bērnībā Inesei patika kolekcionēt kalendārīšus un zīmējumus ar kaķiem, kad viens hobijs pārauga citā, krūzīti viņai uzdāvināja arī krustēvs, sakot: “Tā būs tavām krūzītēm mamma”. Pārsvarā Ineses kolekcijā ir mazas krūzītes, lai gan pirmās bija lielas. Starp citu, kura bija pati pirmā?

“Pirmā krūze ir no Vācijas, ko nopirku Hanoverē, kur apmeklēju izstādi “EXPO 2000”, stāsta Inese. “Ar to varu rādīt triku — ūdens iekšā ir, apgriežam, bet ārā nekas nelīst. Pēkšņi atskārtu, ka no šādas krūzes tēju vai kafiju nedzersi, un radās doma — šai krūzei vajag māsas un brāļus! Pamazām tai pievienojās citas lielas krūzītes, vēlāk pārgāju uz maziņām”.
Bērnu bibliotēku savai izstādei Inese izvēlējās apzināti, jo šeit mērķauditorija ir bērni un jaunieši. Viņus uzrunājot, kolekcionārs sacīja, ka brīnīties par krūzi nevajadzētu, jo trauki parādījušies ļoti sen — spriežot pēc senākajām atrastajām lauskām, māla trauki Latvijā pazīstami jau 5000 gadu. Gatavojoties izstādei, Inese atrada, ka Jānim Rainim ir dzejolis “Sasistā krūze”, kura pirmā četrrinde skan tā:

Ak tu kruzīt! Kā nu tā?
Kaklis nost,tik vienas suķes,
Beigtas raibās glāžu puķes
Ak tu, krūzīt puķotā!

Inesei personīgi patīk dzejnieces Nadīnas Liepiņas vārdi, kuros krūze salīdzināta ar cilvēka dvēseles stāvokli, cilvēka personību:
“Un nesaki, ka Tava krūze beidzot pilna,
Vien atceries, ka reizēm laime izgaro.
Lai nepaliec ar tukšām augšup vērstam rokām,
lai laimes vienmēr gana prom ko citiem dot…“

Inese: “Ļoti dažādas ir krūzītes, tās sastopamas dzejā, vēsturē, visur. Par šo izstādi jāpateicas bērnu bibliotēkas kolektīvam, jo tieši bibliotekāres pārliecināja, ka var parādīt arī 67 krūzītes un nevajag obligāti gaidīt kolekcijā simto, uz ko es tiecos. Tā sanāca negaidīta pirmizrāde. Liels paldies bibliotēkas darbiniecēm Ilonai un Ainai, kuras izdomāja izstādes koncepciju un salika krūzītes tā, lai tās būtu skatāmas.”

Katrs zinām, ka sievietēm ir savi niķi, par kuriem tās plaši nestāsta. Inese tomēr vienu atklāja: “Man ir tāds niķis — pirkt krūzītes ar uzrakstu, kas norāda, kurai vietai tā ir piederīga!”

Kolekcijā ir daudz krūzīšu, uz kurām redzami vietu nosaukumi: Dagda, Ludza, Aglona, Ventspils, Liepāja, Rundāles pils un citi, bet nevienas, uz kuras būtu rakstīts Krāslava. Ir pat krūze alus dzeršanai, kas simbolizē Līgo svētkus un Jāņu zemi. Tomēr Krāslava izstādē ir pārstāvēta ar mūspuses slavenākā keramiķa Valda Pauliņa darināto krūzīti, kas, tiesa, ir tikai puse no krūzes un ir kā savdabīgs suvenīrs. Pie tādiem var pieskaitīt arī krūzīti ar magnētiņu.

Esmu pārliecināts, ka šajā izstādē ikviens atradīs kaut ko pārsteidzošu. Tagad zinām, ka izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāja Marija Micķeviča nav vienīgā Dagdas novadā, kurai ir neparasts hobijs — salvešu kolekcionēšana. Inese aicina visus aktīvos cilvēkus, kuri kolekcionē dažādas lietas, sadarboties ar Dagdas novada bibliotēkām un izstāžu zālēm un parādīt savu vaļasprieku arī citiem cilvēkiem.

“Es gribētu, lai mana izstāde ir kā iedvesmas avots un pieredzes apmaiņa turpmākām kolekcionāru izstādēm,” tā Inese.
Bērni, kuri bija atnākuši uz izstādes atklāšanu, krūzītes aplūkoja ar lielu interesi. Izrādās, ka arī starp viņiem ir kolekcionāri. Piemēram, daži puikas stāstīja, ka krāj automašīnu modeļus.

Juris ROGA