25. septembrī Krāslavas novada sociālā dienesta telpās notika Valsts probācijas dienesta Latgales reģiona teritoriālās struktūrvienības Konsultatīvās padomes apakšpadomes sēde par vardarbības novēršanas tēmu. Valsts probācijas dienesta organizētajā pasākumā piedalījās pārstāvji no Valsts policijas un pašvaldības policijas, prokuratūras un tiesas, dažādu pašvaldību sociālajiem dienestiem, bāriņtiesas, kā arī probācijas dienesta darbinieki, ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāvji, tāpat arī pārstāvji no nevalstiskām organizācijām — centra “MARTA”, Latvijas Sarkanā krusta, mācību centra “MKB” un pašvaldību pārstāvji. Šāds dalībnieku sastāvs ļāva aplūkot vardarbības problēmu kompleksi — sākot no pirmā zvana policijai līdz tiesas lēmumiem un ģimenes sociālajam atbalstam.
Kāpēc šī tēma skar katru no mums
Cīņa pret vardarbību nav tikai atsevišķu ģimeņu problēma — tā ir visas sabiedrības veselības pamats. Vardarbība grauj uzticēšanos, kropļo psiholoģisko veselību un atstāj dziļu ietekmi ne vien uz upuriem, bet arī uz lieciniekiem — īpaši bērniem.
Psihologu statistika liecina, ka bērns, kurš uzaudzis vardarbīgā vidē, ir daudz vairāk pakļauts riskam nākotnē kļūt vai nu par upuri, vai par varmāku. Tas ir apburtais loks, kuru bez iejaukšanās no ārienes ir ļoti grūti pārraut.
“Katrs vardarbības gadījums sabiedrībai izmaksā daudz vairāk nekā prevencijas pasākumi,” atgādināja Iveta Sirmoviča, Valsts probācijas dienesta Latgales reģiona teritoriālās struktūrvienības vadītāja un tikšanās moderatore.
Un runa nav tikai par naudu. Vardarbība grauj sabiedrības pamatus, veicina neuzticēšanos valstij un likumiem, rada nesodāmības sajūtu.
Klusēšanas cena
Bieži vien vardarbības upuri nevēršas policijā — baiļu, kauna vai neuzticēšanās dēļ. Taču katrs “noklusētais” stāsts var kļūt potenciāli bīstams: varmāka jūtas pārliecināts par savu nesodāmību.
“Mēs bieži redzam, ka cilvēks cieš gadiem ilgi, līdz beidzot griežas pēc palīdzības. Bet tad ir jau daudz grūtāk,” pastāstīja sociālā dienesta pārstāve.
Cīnīties pret vardarbību nozīmē glābt ne tikai šodienas cilvēkus, bet arī nākamo paaudzi. Bērni, kuri ikdienā redz pazemojumus un agresiju, šo pieredzi pārnes uz pieauguša cilvēka dzīvi.
Svarīga kopīga pieeja
Speciālisti darbojās darba grupās, un pēc tam kolēģiem prezentēja to, kā tieši viņi rīkojas, saskaroties ar vardarbības gadījumiem. Katra grupa “no iekšienes” atklāja sava darba procesu:
- policija skaidroja, kā nekavējoties tiek pieņemts lēmums par varmākas tūlītēju nošķiršanu no ģimenes,
- tiesneši stāstīja, kā tiek izskatītas lietas par pagaidu aizsardzību un ar kādiem sarežģījumiem jāsaskaras termiņu ievērošanā,
- sociālie dienesti - kā tiek sniegts atbalsts upuriem un to bērniem — sākot no pašiem vienkāršākajiem soļiem, tas ir, palīdzības iesniegumu aizpildīšanā, un beidzot ar drošas dzīvesvietas nodrošināšanu.
Reāli piemēri no dzīves palīdzēja dalībniekiem labāk izprast likuma nianses, kā arī atklāja, ka dažas normas ir nepilnīgas un prasa uzlabojumus.
Īpaša uzmanība tika pievērsta Krimināllikuma 168.1. pantam, kas paredz atbildību par to, ja tiek pārkāpti tiesas lēmumi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Tieši šis pants tika izmantots kā piemērs, analizējot, kā likums tiek piemērots praksē.
Tāpat tika apskatīta arī statistika, kas liecina par reģistrēto vardarbības gadījumu pieaugumu Latgales reģionā. Tika uzsvērts, ka šis pieaugums ir saistīts ne vien ar vardarbības gadījumu skaita palielināšanos, bet arī ar to, ka upuri biežāk uzdrošinās runāt par šo problēmu un meklēt palīdzību.
Viens no galvenajiem apakšpadomes secinājumiem ir tāds, ka neviens no atbildīgajiem dienestiem nevar tikt galā ar attiecīgo problēmu viens pats, bez sadarbības ar pārējiem.
Policija fiksē faktus, tiesa piemēro sodus, probācija palīdz mainīt uzvedību, taču bez sociālo dienestu, psihologu un sabiedrisko organizāciju atbalsta sistēma būs nepilnīga.
“Vardarbība nav tikai policijas problēma. Tā ir visu mūsu atbildība,” uzsvēra probācijas dienesta pārstāve.
Kopīga rīcība ļauj ātrāk reaģēt, izvairīties no birokrātijas un sniegt upurim reālu, nevis formālu aizsardzību.
STIS (Starpinstitūciju sanāksmes) – īpašā lomā
STIS (Starpinstitūciju sadarbības sanāksme). Kriminālsodu izpildes laikā kriminālsodu izpildes iestādes organizē starpinstitūciju sadarbības sanāksmes, lai kriminālsodu izpildes iestāžu un citu iesaistīto institūciju kompetences ietvaros koordinētu pasākumus un aktivitātes ar mērķi mazināt risku, ka notiesātais izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu.
Kā norādīja apakšpadomes vadītāja un sanāksmes dalībnieki, organizējot soda izpildi personām, kuras ir notiesātas par Krimināllikumā 168.1 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, tiek organizētas starpinstitūciju sadarbības sanāksmes – tā ir izveidojusies kā labā prakse Valsts probācijas dienestā, ko aizsāka Latgales reģions - tika organizēta starpinstitūciju sadarbība sanāksme par probācijas klientu, kurš vairākkārt tika sodīts pēc Krimināllikuma 168.1 panta. Latgales reģionā 2024. gadā tika organizēta 31 starpinstitūciju sadarbības sanāksme. Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes laikā tiek pārrunāti probācijas klientam konstatētie riski, kopīgi tiek pieņemts lēmums par nodrošināmajiem pasākumiem ar mērķi mazināt risku, ka probācijas klients (notiesātais) izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu; starpinstitūciju sadarbības sanāksmes laikā ņemtas vērā cietušā intereses un pārrunāti atbalsta pasākumi klienta ģimenes locekļiem.
Diskusiju sarežģītība un reālie piemēri
Apspriežamā tēma nebija viegla un daudzviet pietiekami specifiska. Juridiskie termini, procedūras, atsauces uz likuma pantiem prasīja koncentrēšanos un uzmanību, brīžiem bija grūti izsekot visām detaļām. Taču tieši speciālistu minētie piemēri “atdzīvināja” tēmas izklāstu: viņi dalījās informācijā par konkrētiem gadījumiem, norādīja uz likuma “vājajām vietām” un stāstīja, kā normas darbojas — vai nedarbojas — reālajā dzīvē. Viņu plašās zināšanas par lietu palīdzēja soli pa solim iedziļināties dažādās niansēs.
“Vardarbība nav privāta lieta. Tā ir sabiedrības problēma, un klusēšana to tikai stiprina,” rezumēja viens no dalībniekiem.
Šī izpratne kļuva par tikšanās galveno secinājumu: tikai kopā mēs varam pārraut vardarbības apburto loku.
Jeļena AVSJUKEVIČA
Autores foto
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2025
Par projekta “Pierobežas aktualitātes” rakstu saturu atbild to autors.
.jpg)
