Aulejis stuosti. Dzejis dīnu stuosts

Dzeja ir ari kulturys sirdsrytmys. Tys globoj tautys viesturi, simbolus i dzeivis veidu, kai ari roda vīnuoteibu cylvāku vydā. Latvīšim dzeja ir eipaši svareiga - nu tautysdzīsmem leidz modernim liriskim voi sociali osim dorbim, tei veidoj daļu nu myusu identitatis. Kotrys vuords, kas puorsavierš ryndā, kūpejā kulturtelpā palīk par nūzeimeigu akcentu.

Dzejis dīnys itymā kontekstā nav tik svātki literatim, bet sevkuram, kas grib nūstuot i īsaklauseit vuordūs. Tuos ir kai atguodynuojums, ka dzeja nav koč kas tuols voi elitars - tei var byut daīmama kotram, tei var pīsavērst vysaidom dzeivis šaļtim. Dzejis dīnys saista paaudzis, ļaun dzierdēt dažaidus bolsus, kai ari daškir vysam cytu rytmu – lānuoku i  dziļuoku. Tei ir šaļts, kod dzeja atgiust sovu pyrmatnejū nūzeimi – byut tyvai cylvākim.

Dzejai navajadzātu apsarūbežuot ar gruomotu vuokim voi svātku pasuokumim. Tei var byut dzeiva, rūtaļeiga i reizē dziļa, ka ļausim tai īīt na tik pruotā, bet ari kasdīnā. Tai nūteik tod, kod Dzejis dīnys palīk par eistynim svātkim – na datumu kalendarā, a vareibu car vuordim atkluot sevi i pasauli.

Dzejis dīnu svieteišonys tradiceja aizasuoce Reigā 1965. gods 11. septembrī Komunaru parkā (niu Esplanadē), kod, atzeimejūt latvīšu dzejnīka Raiņa 100. dzimšonys dīnu, jam tyka atkluots pīmineklis. Atkluošonā runys izsaceja partejis funkcionari, karaveiri, studenti, ryupneicu jaunīši. Pasuokums sovam laikam beja naparosts i īdvasmojūšs. Dzejnīki tū redzēja kai sovu īspieju uzrunuot Latveju.

Dzejis dīnu pasuokumi nūteik na tik Reigā, bet vysā Latvejā. Tī ilgst apmāram mienesi, tok nav nūteikts laiks, kod tom nūsaslēgt, deļtuo bīži viņ vēļ oktobra suokumā teik reikuoti Dzejis dīnom veļteiti pasuokumi. Ir dzejis skaitejumi, sasatikšonys ar dzejnīkim, literari muzykali koncerti i daudzys cytys dzejai veļteitys aktivitatis. Nu 1996. gods teik padūta Dzejis dīnu bolva par goda lobuokū dzejis gruomotu.

Septembris ir eistais laiks izstuosteit ari Aulejis Dzejis dīnom veļteitu stuostu, apsaverūt kai Latgolys rakstneicys Naaizmierstulis dorbu Aulejā, tai īpazeistūt tuos personeibys, kas itūšaļt ir aktivys rodūšajā laukā.

Auleja var byut lapna ar tū, ka taišni ite, koč ari tik 6 godus, dzeivuoja i dorbuojuos latgalīšu rakstneica, sabīdryskuo darbineica i školuotuoja Rozaleja Tabine, kura dzymuse 1890. gods 28. oktobrī Bieržgaļa pogosta Vackubulovā Jezupa i Elizabetis saimē.

Nu 1901. da 1904. goda vuicejusēs Rēzeknis Krīvu draudzis meitiņu školā.

1905. godā jei aizbrauce iz Pīterburgu īsastuot pīcgadeigajā meitiņu rūkdorbu i šyušonys školā, bet vītu tryukuma deļ školā naīsastuoja. Jei struoduoja par kolpyuni i vuicejuos šiviejis omotu.

Pasasokūt latvīšu, krīvu i pūļu volūdys zynuošonom, 1906. godā jei dabuoja školuotuojis omotu Juzefinovys muižā Daugovpiļs apriņkī grafa Vaclava Mola izveiduotajā školā kolpu bārnim. Naaizmierstule vuiceja latvīšu i krīvu volūdu, raksteibu i matematiku. Nu 1907. da 1913. goda vuicejusēs muosu Nazarīšu klūstera školā Viļnā. 1911. godā pabeiguse bārnuduorza audzynuotuoju kursus Ļvivā, bet 1912. godā tī pabeidze ari gruomatvedeibys kursus. 1915. godā kara sakarā puorsacēle dzeivuot pi Sebežys, turpynojūt  vuiceit latvīšu bārnus.

Naaizmierstule struoduojuse par školuotuoju Bolvūs, Somersetā, Mežinīkūs, Aulejā i Kapiņūs.

Aulejā Naaizmierstule struodoja nu 1929. da 1935. goda. Jei beja tei, kura 4 klašu školu puorveiduoja par 6 klašu pamatškolu. Dzeivojūt i struodojūt Aulejā, Naaizmierstule saraksteja lugu “Aicynuojums” (1930 -1931), kai ari daļu stuostu, kas publicāti 1934. godā izdūtajā kruojumā “Lauku zīdi”.

Naaizmierstule sovu pseidonimu dabuojuse jau klūsterī Viļņā. Klūstera vacuokuo muosa nūsauce kotru meitini kaidā pukis vuordā - Rozaliju nūsauce par Naaizmierstuli, kab jei naaizmierstu, ka cālusēs nu Latgolys.

1913. godā avīzē "Dryva" tyka publicāts juos pyrmais dorbs - dzeja prozā "Tu manis navaicoj" ar pseidonimu Naaizmierstule, kurū jei paturēja ari iz prīšku. Rozaleja Tabine ir izmontuojuse ari taidus pseidonimus kai N-le, Živilbia, Žogota, Tautas školuotuoja, vystik vaira jū atpazeist ar Naaizmierstulis vuordu. Naaizmierstulis rodūšajā montuojumā ir diveji stuostu kruojumi: “Lauku zīdi” (1934), kas veļteits Kārļam Ulmaņam, i “Dīva dōrza pučeites” (1943), 9 lugys, kai ari literaruos puosokys i vairuoki tulkuojumi. Naaizmierstulis dorbi ir vīnkuorši, sirsneigi, ar uzsvoru iz paklauseibu vacuokim, mīlesteibu pret Dīvu, dobu, dzeivinīkim, kai ari cīnu i mīlesteibu pret sovu dzymtū pusi. (Ilona Salceviča. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: 2003.)

Naaizmierstule ir myruse Aglyunā 1965. gods 17. martā i paglobuota Aglyunys kopūs. Juos kopa akmini rūtoj uzroksts "Latgolys rakstneica – Školuotuoja".

2006. gods pavasarī Aglyunys vydsškolā suocēs tradiceja reikuot Latgolys lauku školu rodūšūs dorbu konkursu, kas veļteits rakstneicai Naaizmierstulei. Vīns nu ituo konkursa atbaļsteituoju ir ari bīdreiba “Neaizmirstule”. Ar Naaizmierstulis biografeju i dailradi var īpasazeit ari Aulejis pogosta bibliotekā, kur globojās ilggadejuos bibliotekys vadeituojis Leonginys Umbraško savuoktī materiali.

Koč i Naaizmierstulei ir tik vīns dzejūļs (“Tu manis navaicoj”) i eisti jū navar saukt par ailineicu, vystik ir vierteigai jū naaizmierst i īsadvasmuot nu juos pamastuo boguoteiguo literaruo montuojuma, eipaši godā, kod Naaizmirestulei - 135!

Kai vīnu nu latgaliskūs tradiceju i vierteibu turpynuotuoju Aulejā var minēt ari Ilmāru Veceli.

Cepļa izjimšona pūdnīka Ilmāra darbneicā, 2025. g.

Ilmārs ir eists "vorčiks" - dzims Aulejis pogosta Grītānu cīmā, dzymtuos pusis kolorits patriots, uzticeigs sovim redzīnim, nalūkams sovā puorlīceibā, attureigs, bet ar gaišu sirdi.

Ilmārs Veceļs ir daudzšķautnaina personeiba: sirdī muokslinīks i ailinīks, kasdīnā pūdnīks, kai ari bejušais dīdžejs i školuotuojs.

Pūdnīki Ilmārs Veceļs i Juoņs Maļkevičs cepļa izjimšonā Aulejā, 2025. g.

Beidzs Rēzeknis 14. profesionali tehniskū vydsškolu, vuicejīs keramikys nūdaļā. Nu 80. godu vyds Ilmārs Veceļs pīsadalejs Latvejā (Kruoslovā, Rēzeknē, Limbažūs, Valmīrā, Ciesīs, Reigā i c.) i uorzemēs (Pūlejā, Norvegejā i c.) nūtykušajuos keramikys dorbu izstuodēs. Jis ir vīns nu zynomuokūs Latgolys malnuos aba dyumuotuos(svāpātuos) keramikys taiseituojim i ituos tradicejis nesiejim, kai ari vīns nu ilggadejim “Pūdnīku skūlys” bīdrim. 1990. gods 28. septembrī Latvejis Kulturys fonda vaļdis prezidejs piec Evalda Vasilevska iniciativys apstyprynuoja kūpu “Pūdnīku skūla”, kurys miseja ir pieteit i saglobuot senejuos muola apstruodis tradicejis i tehnologejis, kai ari izmontuot tehnologejis, kas ir nakaiteigys cylvākim i apleicīnei. "Pūdnīku skūlys" dalinīku devīze ir : “Dolomēs  pīredzē, vuicomēs poši’’. Ilmārs Veceļs ari taisa tik malnūs aba svāpātūs muola pūdus. Daudzi dūmoj, ka tys ir eipašs malns muols, bet tai nav - malnūs pūdus taisa nu parosta muola, malnums teik dabuots car eipašu apdadzynuošonys procesu.

Nu 1995. da 2000. goda Ilmārs Veceļs struoduoja par vizualuos muokslys školuotuoju Aulejis pamatškolā. 2000. godā ar Aulejis pogosta puorvaļdis materialū atbolstu Ilmārs sataiseja sovu cepli “Augustu”.  Meistars niu taisa vāzis, ols i pīna kruškys, pūdus, veina traukus, škeivus i daudzys cytys lītys, kas ir praktiskys i lītojamys i kasdīnā, i nūdar kai jauka duovona svātkim.

Pūdnīka Ilmāra Veceļa pūdi, 2023. g.Pūdnīka Ilmāra Veceļa cepļam “Augustam” itūgod – 25 godu dorba jubileja, 2025. g.Pūdnīka Ilmāra (Pūdu svātkūs 2017. godā ) taiseitais puķu pūds vēļ niu atsarūn pi Aulejis tautys noma, juo saturs i nūformiejums mainuos atkareibā nu godalaika

Beja laiks, kod Ilmārs raksteja ari dzeju - sakruots daudz dzejūļu, kurus nūteikti varātu apkūpuot kruojumā, bet tī nateik publiskuoti. Ilmāra Veceļa kai muokslinīka talantu var apsavērt Aulejis pogosta bibliotekā, kur jis izveiduojs sovpateigu sīnys gleznu.

Stuostūt Aulejis septembra stuostu, kas veļteits jaunradei, juopīmiņ ari Ināra Dzalbe, kura pogostā i uorpus tuo pazeistama ar literarū pseidonimu I. Nāra. Koč i Inārys kasdīna niu puorsvorā nūrit Kruoslovā, Auleja ir juos dzymtuo puse, kas lapnojās ar I. Nārys rodūšajim sasnāgumim.

Ināra Dzalbe (literarais paeidonims I.Nāra) - dzejneica, kurys moto: ”Laime ir seikumūs"

Ināra Dzalbe kasdīnā ir Kruoslovys nūvoda pošvaļdeibys Atteisteibys nūdalis vadeituoja, kurys pīnuokumūs ir projektu izstruode, tūs uzraudzeiba, finansiejuma pīsaisteišona, teritorejis planuošona i daudzi cyti aizdavumi, kas veicynoj nūvoda atteisteibu i roda īspieju kotram dzeivuotuojim justīs nūzeimeigim i pīdareigim sovai dzymtajai pusei.

Daļu sova breivuo laika I. Nāra veļtej dzejis raksteišonai. Juos dorbi publicāti vairuokūs kūpkruojumūs, par pīmāru, “Mana Krāslava” (2007.), “Mirāža’’ (2022.), “Daudz laimes, Latvija” (2022., 2023.), “Aizlido putns klusējot”, “Pasakas pieaugušajiem” (2023.), “1+1=Mīlestība” (2024.). Laikmeteiguos dzejis kūpkruojumā ,,Krāslava” ir na tik publicāti Inārys dorbi, bet ari īguļdeits dorbs kai kruojuma sastateituojai (kūpā ar Žanetu Moiseju), finansiejuma pīsaisteituojai i atkluošonys pasuokuma vadeituojai.

I.Nāra roksta jou nu bierneibys, golvonūkuort latvīšu literarajā volūdā, bet jai ir dzejūli ari latgalīšu i angļu volūdā. I. Nārys dorbus var puorskaiteit juos personeigajā Facebook emuarā “Laime ir sīkumos”. Dzejneicai I.Nārai ir kaids eipašs talants: jei kotrai lītai daškir sovys kruosys, ļaun skaiteituojam īraudzeit naparostū i skaistū pavysam parostuos kasdīnys nūtikšonuos. I. Nārys dzejūli ir vīnkuorši, tymā pat laikā - dzili i taidi, kas līk dūmuot. Olpom car rindeņom izskaņ smolks humors ci pasaruoda ironiskys skots iz nūtikšonam apleicīnē i pasaulī. Dzejneica roksta ar mīlesteibu i par mīlesteibu, par dzymtū pusi, saimi i vierteibom, kas īlyktys nu vacuokim, par dobu i, prūtams, par laimi.

Dzejneica I. Nāra Kruoslovys gimnazejā ar dzejis skaitejumim, 2024. g.Kūpkruojuma “Krāslava” attaiseišonys pasuokums Kruoslovys nūvoda muzejā, 2024. g.

Reizem I. Nāra ar dzejis skaitejumim apmeklej školys, biblioteku, muzeju pasuokumus sovā nūvodā i uorpus nūvoda rūbežu. Breineiga izstuode ceļoj pa Latgolys kulturys īstuodem, kas ir Inārys Dzalbis dzejis i bīdreibys “Stāstnīca” karteņu kūpprojekts “Laime ir sīkumos”. Inārys hobejs ir vītvuordu pīraksteišona latgalīšu volūdā.

Aulejis stuostā juopīmiņ ari dzejneica Elizabete, bet, tai kai Elizabete ir ituo teksta autore Ilze Vovka, tod par Elizabeti varātu stuosteit daudz, vystik autore raudzeis izceļt tik svareiguokū. Elizabetis dzymtuo puse ir Leivuons, bet saknis - Aulejā. Itūšaļt jei struodoj Aulejis tautys nomā i ir kulturys pasuokumu organizatore. Elizabete roksta jau nu bierneibys. Jauneibā aktivi publiciejusēs Preiļu rajona i Latvejis avīzēs i žurnalūs, kai ari Australejis katuoļu izdavumā "Gredzens". Pādejūs godūs pīsadola nūvoda i Latgolys dzejis konkursūs, kur daboj atzineibys i gūdalguotys vītys. Voda dzejis darbneicys i ar dzejis skaitejumim apmeklej bārnuduorzus, školys, bibliotekys i kulturys īstuodis kai nūvodā, tai uorpus tuo, par pīmāru, Augšdaugovys, Rēzeknis i Leivuona nūvodā.

Elizabete latgaliskajā dzejis slamā “Rogovkys dzejis voga”, nu kreisuos: Elizabete, Linards Kalniņš (nu Dagdys) i Dace Tihovska, 2025. g.

Izguojušys treis autorgruomotys: “Agape” (2023), “Voga” (2024, nalelā tiražā), “Dzejūleiši” (2024), kai ari dorbi publicāti 9 kūpkruojumūs, presē i Ilzis Facebook profilā. Elizabete roksta latvīšu literarajā volūdā i latgaliski. Ir dzejūli krīvu volūdā, bet tī ir personeigi i nateik publicāti. Temys, par kurom roksta Elizabete, ir vysaidys, bet vysuvaira tei ir doba, eipaši rudiņs, cylvāku attīceibys, dzeivis vierteibys i filozofiskys puordūmys.

Dzejneicys Elizabetis dāla Juoņa Vaišlis taiseituo kolaža nu gruomotys “Voga”, karteņā Elizabetis dzymta i fonā dzejneicys rūkroksta fragments, 2024. g.

Aulejis dzejis stuosta mierkis beja paruodeit, cik svareigi ir vītejī rodūšī cylvāki, lai kū jī dareitu. Jī bīži ir kai klusi bolsi, kas kasdīnys burzmā uztver i īmyužynoj tū, kū cyti napamona. Jī runoj na tik sovā, bet ari kūpīnys vuordā, i jūs dorbi var tikt par spīgeli, kurā atsakluoj cylvāku kūpeiguos ryupis, ilgys i prīcys. Jī palīk par kulturys sorgim. Jī ļaun pošim dzeivuotuojim nu jauna īraudzeit i nūviertēt sovys dzeivis telpys skaistumu i vierteibu, veidojūt pīdareibys sajiutu. Jī īsadrūsynoj nūstuot tī, kur cyti skrīn garum, i atguodynoj, ka dzeivis i laimis jāga bīži viņ ir mozuos lītuos – gaismys spēlē iz lūga, teirumā brīstūšā vuorpā, bārna smīklūs voi suopēs, kas puorsavierš prīcā. Jī, rodūšī, dūd īspieju byut lapnim i apziņu, ka nuokūtnei paliks līceiba par vysu kūpīnu.

Ilze VOVKA

Foto nu personeiguo arhiva

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2025

Par projekta “Aulejis stuosti” rakstu saturu atbild to autors.