Šogad Dārza svētki Konstantinovā izskanēja īpaši izsmalcināti, jo tie taču tika veltīti ziediem – šiem trauslajiem dabas vēstnešiem, kuri it kā savāc sevī saules gaismu, vēja dvašu un zemes kluso mūziku. Foajē bija apskatāmi Aleksandrovas pamatskolas bērnu gatavotie darbiņi no rudens dārza veltēm. Noteiktajā laikā zāle jau bija pilna ar cilvēkiem, un vakara vadītāja Gelena Radeļicka iesāka pasākumu diezgan liriskā tonī: “Mēs šodien esam sapulcējušies, lai godinātu krāsas, smaržas un dzīves prieku, ko mums dāvā dārza ziedi. Jo katrs zieds taču ir kā maza, patstāvīga pasaulīte – ar savu raksturu, eleganci un īpašu stāstu. Skaistums mājo vienkāršās lietās, un harmonijas skaistums spēj atrast ceļu uz jebkuru sirdi.” Šie vārdi izskanēja kā aicinājums apstāties un izjust mirkli.
Pirmais uzstājās ansamblis “Vēja zvans”, un tā sniegums atgādināja rītausmas zvaniņu skanējumu dārzā. Skatītāji klausījās, aizturējuši elpu. Pēc tam vietējais kolektīvs “Magnolija” ar saviem līnijdeju priekšnesumiem piepildīja telpu ar ritmu un vieglumu.
Īpašu šarmu pasākumam piešķīra viesi no Robežniekiem. Viņu dziesmas dažādās valodās bija kā tilti, kas pārmesti no sirds uz sirdi un arī no valsts uz valsti. Šajā daudzvalodīgajā skanējumā varēja sajust pasaules vienotību, atgādinājumu, ka mūzika ir dvēseles universālā valoda. Tatjanas Racinas balss bija kā siltas gaismas plūsma – tā modināja atmiņas, dāvāja maigumu un lika acīm mirdzēt. Zāli savaldzināja viņas patiesums un skaistā balss.
Vairākas dziesmas izpildīja Skaistas Tautas nama vokālais ansamblis “Maģija”. Skaistas līnijdeju grupas “Harmonija” priekšnesumi piešķīra pasākumam ugunīgumu. “Karameles” no Feimaņiem kā vētras virpulis gluži vai aizdedzināja zāli ar krāsām un kustību. Viņu tērpi mirdzēja kā eksotisku ziedu krāšņās ziedlapiņas, un skatītāju smaidi padarīja šo brīdi patiesi sirsnīgu un dzīvīgu. Savu noskaņu piešķīra arī deju kolektīvs “Rundāle”, kas ar aizrautību izpildīja labi sagatavotos numurus.
Kad uz skatuves kāpa Jevgeņijs Tadello ar saksofonu, zāle it kā ienira citā pasaulē. Viņa mūzika nebija tikai skaņa – tajā bija jaušams jasmīna aromāts, viegla nakts gaisa elpa, sveces dzirksts, kas atspoguļojas acīs. Melodijas glāstīja dvēseli, bet brīžiem aizveda to pārsteidzošā lidojumā. Katrs šajā brīdī pārdzīvoja kaut ko savu – intīmu un personīgu.
Vakara fināla akords – netradicionālās modes skate no Skaistas. Modeļu tērpi par tēmu “priekšauts” it kā ievilka skatītājus savdabīgā spēlē ar krāsām un formām. Tas bija vakara noslēgums, kas radīja tādu kā vieglu trīsu sajūtu, – kā pēc vasarīga lietus, kad gaiss piepildīts ar svaigumu un varavīksne sola kaut ko jaunu un gaišu.
Divas svētku stundas paskrēja kā viens elpas vilciens. Šis vakars kļuva par atgādinājumu, ka īstā skaistuma avots ir vienkāršās lietās – dziesmā, smaidā, zieda smaržā. Dārza svētki katram viesim dāvāja daļiņu harmonijas, it kā pasakot: apstājies, ieelpo, izjūti dzīvi. Un, iespējams, tieši šis mazais iespaidu ziediņš vēl ilgi ziedēs sirdī katram, kurš bija daļa no šī skaistā notikuma.
Jeļena AVSJUKEVIČA
Autores foto
.jpg)
