2025. gada vasara ir kļuvusi par īstu pārbaudījumu Latvijas lauku saimniecībām. Gandrīz nepārtrauktās lietavas ir pārvērtušas laukus neizbraucamos purvos, aizkavējušas ražas novākšanu un negatīvi ietekmējušas ražas kvalitāti. Daudzi lauksaimnieki atzīst, ka pēdējās desmitgadēs ar šādu situāciju nav saskārušies. Graudu kultūras ir cietušas īpaši smagi – tās ne tikai zaudējušas ražu, bet arī graudu kvalitāte izrādījusies zemāka, nekā ir gaidīts.
Lauksaimnieki ir spiesti pārskatīt savus plānus nākamajām sezonām, samazināt sēju vai pat atteikties no dažām kultūrām. Vienlaikus, pēc lauksaimnieku domām, valsts atbalsta un apdrošināšanas sistēma nedarbojas pietiekami efektīvi un bieži vien atstāj saimniecības vienas pašas ar dabas katastrofu sekām.
Par to, ar kādām problēmām saskārusies Indras pagasta saimniecība “Saknes”, kādi ir zaudējumi un kādi ir nākotnes plāni, stāsta tās īpašnieks Aleksandrs Korovackis.
– Aleksandr, pastāstiet, kādas kultūras jūs audzējat šajā sezonā?
– Šogad man bija ziemas kvieši, ziemas rapsis, zirņi, auzas un eļļas lini.
– Kuras no tām visvairāk cieta lietainajā vasarā?
– Protams, vasaras kultūras. Daudzi teica, ka ļoti ir cietuši mieži, kas ir jutīgi pret lieko mitrumu. Man tā nav. Arī ar rapsi situācija ir sarežģīta – raža ir ievērojami mazāka, nekā gaidīts. Bet mums tomēr izdevās kaut ko novākt, bez ražas nepalikām. Liekā mitruma dēļ ir cietušas visas kultūras. Augsnei nebija laika izžūt, nebija pietiekami daudz gaisa, kas negatīvi ietekmēja kultūraugu sakņu sistēmu, kas savukārt ietekmēja augu attīstību un līdz ar to arī ražu.
Situācija ar ziemājiem ir nedaudz labāka. Raža ir, bet problēma ir tāda, ka mēs to nevaram novākt. Sākumā vienkārši nevarējām iebraukt laukā, bija pārāk slapjš un tehnika grima. Mitrākās vietās viss sapuva. Bet tur, kur nebija slapjš un lietus nebija visu izskalojis, raža vienkārši sāka birt, jo ražas novākšanas laiks praktiski jau bija pagājis.
Ar problēmām saskārās arī lopkopji, kuriem rupjās lopbarības sagatavošana kļuva par īstu izaicinājumu. Siens šogad auga brīnišķīgi, bet, lai to novāktu no lauka, pastāvīgi bija jāseko laikapstākļiem. Man paveicās “noķert” labvēlīgu laiku, un es paspēju sagatavot pusotras normas siena. Bet daudzi apkārtnes zemnieki joprojām gatavo sienu. Atkārtoju, ka tā nav zemnieku nolaidība, bet gan sarežģīti laikapstākļi, kas ietekmējuši lopbarības sagatavošanu.
– Cik lielā mērā raža ir samazinājusies kvantitātes un kvalitātes ziņā?
– Apjoma ziņā raža ir nedaudz lielāka nekā iepriekšējos divos gados. Taču ilgstošo lietavu un novēlotās ražas novākšanas dēļ graudu kvalitāte ir ievērojami cietusi.
– Vai ir iespējams novērtēt saimniecības zaudējumus?
– Pagaidām ir grūti nosaukt precīzu skaitli, tas ir diezgan "izplūdis", jo daļa ražas vēl tikai tiek aprēķināta, taču kopumā zaudējumi ir ievērojami. Jebkuram lauksaimniekam pat 20–30% ražas zaudējums ir katastrofa. Bet, ja runa ir par pusi vai vairāk, tas liek apšaubīt saimniecības tālāko pastāvēšanu.
– Neskatoties uz to, septembra beigās novadā plānota zemnieku un uzņēmēju balle. Ko jūs par to domājat?
– Daudzi lauksaimnieki ir sašutuši. Atklāti sakot, tas izskatās smieklīgi, pat izsmejoši. Tādā laikā, kad visi vēl līdz ausīm ir darbā, raža vēl nav novākta, cilvēki ir uz spēku izsīkuma robežas, tomēr 27. septembrī tiek rīkota balle... Pašvaldība vienkārši ignorē reālo situāciju. Lielākajai daļai cilvēku šobrīd nepavisam nav svētku noskaņojuma.
– Bet kā šogad tiek galā tehnika?
– Tā ir atsevišķa un sāpīga tēma. Ražas novākšana ir ļoti grūta: graudi ir mitri, augsne ir mitra, tehnika strādā uz nolietošanās robežas. Pārslodze ir kolosāla. Man pašam tagad ir nopietns tehnikas bojājums, bet arī kaimiņiem situācija nav labāka — viss pamazām sabojājas. Tas nozīmē papildu izdevumus un laiku, kura jau tāpat trūkst.
– Vai pastāv kādi valsts atbalsta mehānismi?
– Lauku atbalsta dienests maksā lauksaimniekiem par apstrādātajām zemēm, pašlaik atbalsts ir "izstiepts", dažreiz lauksaimnieks gaida līdz nākamā gada jūlijam, lai saņemtu maksājumu. Šādos apstākļos saimniecība vienkārši nevar normāli plānot savu darbību. Visam vajadzētu darboties ātrāk un precīzāk.
Formāli pastāv apdrošināšanas sistēma, bet, manuprāt, tā ir nepilnīga. Bieži gadās tā, ka lauksaimnieks apdrošina sējumus, taču dažu sīkā drukā uzrakstītu nianšu dēļ viņš saņem vai nu niecīgus maksājumus, vai vispār neko.
Es uzskatu, ka apdrošināšana nav panaceja.
– Kas, Jūsuprāt, šajā sistēmā būtu jāmaina?
– Kā jau teicu, Lauku atbalsta dienestam ir ātrāk jāizmaksā subsīdijas un jānodrošina, lai lauksaimnieki tās saņemtu nekavējoties. Kad maksājumi tiek izstiepti uz gadu, tas drīzāk izskatās pēc izsmiekla, nevis palīdzības. Iepriekš galvenie maksājumi tika veikti pirms Jaunā gada, bet janvārī lauksaimnieki saņēma atlikušās subsīdijas. Tagad Lauku atbalsta dienestam ir jauna līdzekļu sadales sistēma, un dažām ekoshēmām galīgie maksājumi tiek veikti jūnijā un pat jūlijā! Tāpēc Lauku atbalsta dienestam būtu jāpārskata subsīdiju maksājumu grafiki.
Apdrošināšanas sistēmai būtu jābūt caurspīdīgākai un elastīgākai. Katrs gadījums arī jāizskata individuāli, lai neattīstītos tie, kuri vēlas ar to spekulēt. Daudzi paziņas neapdrošinās, jo apdrošināšanas maksājumu saņemšanai ir pārāk daudz nosacījumu. Mūsu valstī tas nedarbojas tā, kā tam vajadzētu darboties. Apdrošināšanas kompānijas visos iespējamos veidos izvairās no maksājumiem, un tas ietekmē lauksaimniekus.
Šī gada situācijā valsts varētu palīdzēt, arī pagarinot kredītu atmaksas termiņus, organizējot kredīta brīvdienas. Cerēt uz kompensāciju, kas segs mūsu zaudējumus, ir nereāli.
– Kā lietainā vasara ietekmēs jūsu plānus nākamajai sezonai?
– Protams, plāni būs jāpārskata. Tā kā nav iespējams laikus novākt ražu un sagatavot laukus citu kultūraugu audzēšanai, daudzas platības, visticamāk, paliks atmatā. Tās kultūras, kas nes tikai zaudējumus, būs jāsamazina vai pilnībā jāizslēdz no augsekas. Tas jo īpaši attiecas uz vasaras kviešiem — pēdējos gados tie ir devuši ļoti sliktus rezultātus.
– Tiek uzskatīts, ka Latgalē ir īpašas augsnes – smagas, mālainas. Vai tas ietekmē situāciju?
– Augsnes ir ļoti atšķirīgas. Tas ir ļoti lokāli. Ir arī vieglas smiltis, kūdra un māls. Jebkuras zemes apstrāde prasa zināmas pūles. Un, ja nepārstāj līt, tad tehnika iestrēgst dubļos, lauki kļūst neizbraucami, raža iet bojā.
Tomēr var teikt, ka mūsu apstākļi ir grūtāki, salīdzinot ar citiem reģioniem.
– Runājot plašāk, kādas sekas šī vasara varētu radīt visai Latvijas lauksaimniecībai?
– Sekas būs ļoti nopietnas. Daudzas saimniecības nonāks uz izdzīvošanas robežas. Ja valsts nepārdomās savu pieeju lauksaimnieku atbalstam, mēs varam zaudēt veselas lauksaimniecības produkcijas platības. Tas attiecas gan uz graudiem, gan eļļas kultūrām.
.– Vai, ņemot vērā šīs grūtības, Jums joprojām vēl ir optimisms vai cerība?
– Zeme viennozīmīgi ir mūsu lielākā vērtība. Lai cik grūti tas arī nebūtu, zemnieks vienmēr meklē izeju.
Taču bez reāla atbalsta un uzlabotas apdrošināšanas sistēmas lauksaimniecība Latgalē var nonākt vēl smagākā situācijā.
Vērts atzīmēt, ka mūs ļoti ietekmējis politiskais lēmums atsavināt pierobežas zemes par labu valstij. Šis lēmums skāris lauksaimniekus: viņu aktīvi zaudējuši vērtību un bankas vairs neuzskata zemi par drošu nodrošinājumu.
30 kilometru joslā pie robežas zeme faktiski ir zaudējusi daļu savas vērtības. Viena hektāra tirgus cena ir aptuveni 4000 eiro. Taču, ja jūs dodaties uz banku un lūdzat aizdevumu par zemes ķīlu, viņi to novērtē tikai 1500–1700 eiro apmērā.
Iznāk, ka mēs strādājam, ieguldām pūles un naudu zemē, bet patiesībā tā kļūst vairākas reizes lētāka. Tas nopietni grauj pārliecību par nākotni.
Lauku saimniecības “Saknes” stāsts ir tikai viens no daudzajiem piemēriem tam, ar ko Latvijas lauksaimnieki saskaras šodien. Šīs vasaras lietavas skaidri parādīja, cik neaizsargāta vēl arvien lauksaimniecība ir no dabas kaprīžu ietekmes. Neskatoties uz grūtībām, lauksaimnieki turpina strādāt, meklē risinājumus un cer uz izmaiņām valdības politikā. Jo lauksaimniecība - tā ir ne tikai maize uz galdiem, bet arī reģionu dzīves pamats, kā arī ciematu un tradīciju saglabāšana.
Jeļena AVSJUKEVIČA
Foto no Aleksandra KOROVACKA personīgā arhīva
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2025
Par projekta “Pierobežas aktualitātes” rakstu saturu atbild to autors.
.jpg)
.jpg)
