Lasītāji raksta

Šoreiz es gribu pateikt dažus vārdus kā viena no visjaunākajām Dagdas pagasta pensionārēm. Varbūt kādam liksies dīvaini. Es tiešā veidā ar kādu “Brīvības” fermu vai mehanizatora darbu nebiju saistīta. Bet te ir pagājusi gandrīz visa mana dzīve. Te strādāja mani vecāki, te pagāja mana bērnība. Cik bija manos spēkos, vasaras brīvlaikos es palīdzēju gan ganīt govis, gan mīdīt sienu lielajos kolhoza šķūņos, gan ravēt lielos biešu laukus, rakt kartupeļus utt.

Arī izvēloties savu profesiju, es biju ciešā kontaktā ar lauku cilvēka dzīvi, jo manā pārvaldībā bija lauku skolu, kolhozu un sovhozu ēdnīcas Krāslavas zonā, kur man vajadzēja organizēt ēdināšanu gan mehanizatoriem, gan darba brigādēm, gan “Lotosiem”, gan visādiem salidojumiem un svētku pasākumiem. Tur es nostrādāju 14 gadus, bet, kad pēkšņi zaudēju savu mīļo māmiņu, es atbraucu atpakaļ uz savām lauku mājām un nodibināju savu saimniecību, kurā nostrādāju 27 gadus, bet tagad to pārņēma mans dēls, es nu esmu atpūtā.

Un šis ir laiks, kad mēs atskatāmies uz gada padarīto, atceramies gan izdevušos, gan ne tik izdevušos darbus. Sveram, mērām, skaitļojam. Un, visu to darot, mums ir jāatceras, ka šis ir pats labākais laiks, gan brīdis pateikties mūsu ievēlētajiem deputātiem Anatolam un Sandrai Viškuriem, kuri ne tikai prot vadīt savu saimniecību, bet arī organizēt un priecēt visus pagasta ļaudis, sākot ar bērniem un beidzot ar mums, pensionāriem (un ne tikai pagastā, bet tagad arī Dagdas novadā). Un tā, pateicoties šiem stiprajiem entuziastiem, mēs spējam vismaz reizi gadā tā pa īstam papriecāties, parunāties un izjust šos svētkus ar patiesu bērna prieku, jo ikdienā ar to mēs netiekam lutināti, katram savs darbs, rūpes, raizes, steiga, ikdienas pienākumi un grūtības. Tā tiekam mētāti pa viļņiem te uz leju, te atkal uz augšu.

Tāpat liels paldies arī visiem pārējiem šīs mājas darbiniekiem, kuri vienmēr apkalpo mūs ar smaidu. Tās ir: grāmatvede Biruta Kromāne, bibliotekāre Ludmila Kuķele, vetārste Maruta Koļča. Būtībā šīs mājas durvis mēs jau sen varējām virināt droši un vērsties pie jebkura pēc palīdzības vai konsultācijas ar saviem sasāpējušiem jautājumiem, bēdām vai priekiem. Bet kā būs turpmāk? Ar lielām bažām raugāmies un ausāmies katru minūti, ka tikai neapvieno mūsu pagasta bibliotēku ar pilsētu Dagdu. Tad gan mēs zaudēsim pēdējo dzīvībai vajadzīgo eliksīru (nedod Dievs!).

Paldies vēlreiz, kaut vai ar siltu rokasspiedienu vai mīļu vārdu.

Lai Jaunais gads nes tikai laimi, veselību, izturību bet vecā gada nedienas un raizes sedz sniega kupenas!

* * *

Gribu pateikties tām baltajām dvēselēm, kuras es bieži sastopu PI “Veselības un sociālo pakalpojumu centrā “Dagda”, ģimenes ārstam Konstantīnam Jevstrahinam, medmāsai Svetai, dienas stacionāra nodaļas ārstam neirologam Igoram Leonar-dovam, kā arī brīnišķīgajām šīs nodaļas māsiņām Regīnai, Marinai, Taņai, Valentīnai un visam apkalpojušajam personālam, kuri sniedz cilvēkiem savu sirds siltumu grūtajā dzīves brīdī, rūpējas par veselību, kaut rūpju vainags ap jūsu galvu tīts.
Esiet veiksmīgi, un lai balti ceļi Jums darbā un dzīvē mirdz!

Lidija VOLKOVA