Drošība pie/uz ūdens

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Irita Slavinska informēja, ka VUGD darbinieku nodarbības notiek regulāri. Arī pēc Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas absolvēšanas viņi pastāvīgi pilnveido savas zināšanas un prasmes.

 Peldkostīma krāsai var būt izšķiroša nozīme dzīvības glābšanā!

Katru sezonu uz un pie ūdenstilpēm tiek izglābti vairāki desmiti nelaimē nokļuvuši cilvēki, bet diemžēl nereti vasaras atpūta vairākiem cilvēkiem beidzas traģiski. 2024. gadā no ūdens VUGD izcēla 102 bojāgājušos, no tiem 56 bojāgājušie izcelti peldsezonā, t.i. no 15.05. līdz 15.09.  Šogad no ūdenstilpēm izcelti jau 56 bojāgājušie; peldsezonā, kas ir sākusies 15. maijā, jau 12 cilvēki.

- Ko vajag atcerēties, atpūšoties pie/uz ūdens:

- Visdrošāk ir peldēties oficiālajās peldvietās! Ja tādas nav, peldvietas krastam jābūt lēzenam, vēlams ar cietu pamatu. Upēs jāizvēlas vieta, kur ir vismazākā straume, tuvumā nav atvaru vai citu bīstamu vietu.

Nepeldēties vienam! Ja uz ūdens radīsies problēmas, līdzās var nebūt citu cilvēku, kas spētu ekstremālā situācijā palīdzēt.

Nepeldēties stiprā vējā, naktī vai negaisa laikā! Nakts nav labākais peldēšanās laiks, jo aizpeldot tālāk no krasta, var apjukt un zaudēt orientēšanās spējas, lai atgrieztos atpakaļ, var beigties spēki.

Nepārvērtēt savus spēkus! Dižošanās ar to, ka vari aizpeldēt vistālāk vai pārpeldēt pāri upei, nav tā vērta, lai riskētu ar savu dzīvību. Turklāt, ja iepriekšējā sezonā varēji pārpeldēt upi, tas vēl nenozīmē, ka fiziskā sagatavotība ir tāda, ka vari to izdarīt arī šobrīd.

Ja cilvēks ir pārkarsis saulē, ieiet ūdenī nepieciešams lēnām, lai nebūtu strauja ķermeņa temperatūras maiņa, kas var izraisīt muskuļu krampjus vai sirdsdarbības un asinsrites traucējumus.

Vizinoties ar laivu, kuteri vai citu peldlīdzekli, obligāti vilkt virsū glābšanas vesti (bērniem līdz 12.gadiem tā ir obligāta prasība!) Turklāt vestei ir jābūt pareizi uzvilktai un aizsprādzētai.

Bērniem drīkst ļaut rotaļāties, plunčāties un peldēties tik tālu, cik pieaugušais var labi redzēt un nepieciešamības gadījumā var ātri piesteigties palīgā. Visdrošāk, ja pieaugušais atrodas ūdenī starp krastu un dziļumu. Ja bērns ūdenī atrodas dziļāk par jostasvietu, tad ar viņu nepārtraukti jāuztur vizuālais kontakts.

Ja pie mājas ir dīķi, baseini, akas, tie jānorobežo tā, lai bērni vieni paši klāt netiktu un mazulis obligāti ir nepārtraukti jāuzrauga. Piemājas baseinos neatstāt peldošas rotaļlietas, kas piesaista mazuļa uzmanību.

Ja esi iekļuvis straumē, jāsaglabā miers, jāpeld pa straumi uz priekšu, cenšoties nokļūt tuvāk krastam.

Ūdenī nevajag jokojoties skaļi saukt “Palīgā! Slīkstu!”, jo situācijā, kad tiešām būs vajadzīga palīdzība, neviens vairs nepievērsīs uzmanību.

- Ko kategoriski nevajag darīt?

- Peldēties alkohola reibumā! Peldēšanās alkohola reibumā ir bīstama, jo cilvēkam ir traucēta apziņa un viņš neapdomīgi riskē, tajā pašā laikā viņam ir samazināta koordinācijas spēja un reakcijas ātrums, piemēram, lai saprastu, cik tālu ir aizpeldējis.

Lēkt ūdenī no tramplīna, laipas, tilta vai krasta, ja neesat izpētījis ūdenstilpnes gultni.

Atstāt bērnu pagalmā bez pieskatīšanas, ja tajā ir ūdenstilpne. To vēlams norobežot tā, lai bērns neiekristu. Peldēt aiz bojām, kas ierobežo peldvietu! Peldēties ūdens tilpnēs, kur tas ir aizliegts!

- Kā palīdzēt, ja nelaime tomēr ir notikusi?

- Slīcēju var glābt tikai cilvēks, kurš labi apguvis peldēšanas tehniku un zina paņēmienus, kā satvert cietušo un izvilkt viņu krastā. Vienlaicīgi parūpējoties par savu drošību, izmantojot kādu peldlīdzekli (piem.bumbu, piepūšamās rotaļlietas utml.).

Slīcējam var sniegt palīdzību no krasta, pametot virvi vai kādu peldošu priekšmetu, kas palīdzētu noturēties virs ūdens.

Nelaimes gadījumā nekavējoties izsaukt glābējus pa tālruni 112, pēc iespējas precīzāk norādot nelaimes vietas koordinātes un piebraukšanas iespējas. Izmantojot aplikāciju “112 Latvija” un zvanot caur to, dispečers uzreiz redzēs Jūsu atrašanās vietu, kas palīdzēs glābējiem ātrāk ierasties un sniegt palīdzību.

Glābēji jāsagaida un jānorāda cietušā atrašanās vieta!

- Kas ir visbiežākie iemesli, kāpēc bērni nonāk bīstamās situācijās pie ūdens?

- Lai pasargātu bērnus, ir svarīgi saprast, kāpēc viņi visbiežāk nonāk briesmās pie ūdens. Glābēji un mediķi visā pasaulē, arī Latvijā, atzīmē vairākus atkārtotus iemeslus.

 Visbiežākie iemesli, kāpēc bērni nonāk bīstamās situācijās pie ūdens:

Uzraudzības trūkums

– Pieaugušais novēršas kaut uz minūti, bet ar to pietiek, lai bērns paslīdētu, ieietu pārāk dziļi vai uzkāptu uz slidenas malas.

– Īpaši bīstamas ir ūdens tilpnes pie mājas, piemājas dīķi, baseini, upes.

Pārvērtē savas spējas

– Bērns domā, ka prot peldēt labāk, nekā patiesībā spēj, vai nesaprot, cik ātri var nogurt.

– Bieži bērni uzskata: “Es protu peldēt, man viss būs kārtībā,” un dodas pārāk dziļi vai tālu.

Spēlēšanās un nejaušas rotaļas pārtop par risku

– Bērni stumjas, lec virsū viens otram, rauj zem ūdens, neapzinoties, ka otrs var sākt slīkt.

– Joki ūdenī var ātri kļūt bīstami.

Nezināšana par riskiem

– Mazāki bērni nesaprot, ka ūdens var būt bīstams, viņi to uztver kā rotaļu laukumu.

– Nav skaidrs, kas ir dziļums, straume, pēkšņa bedre zem ūdens.

Bez pieaugušā atļaujas

– Bērni klusi aiziet peldēties bez atļaujas, kad vecāki neredz – piemēram, karstā dienā pie upes, ezera vai pat piemājas baseinā.

– Pat 20 cm dziļš ūdens var būt bīstams, ja bērns paslīd un nav neviena tuvumā.

Glābšanas līdzekļi netiek izmantoti

– Nav uzvilkta glābšanas veste laivā vai uz piepūšamā matrača, vai peldoties.

– Piepūšamie rotaļu priekšmeti tiek uzskatīti par drošības līdzekļiem.  Bet piepūšamie peldlīdzekļi (riņķi, matracīši, bumbas u.c.) bērniem noder tikai rotaļām, turklāt seklumā un tikai pieaugušo uzraudzībā. Bērns uz tiem var apgāzties vai aizpeldēt pārāk tālu.

Nepiemēroti apstākļi

– Ūdens ir pārāk auksts, ir spēcīga straume, slidenas akmeņainas malas – bērns zaudē balansu, sastingst vai kļūst nespējīgs peldēt.

Izvērtējot negadījumu apstākļus, secināms, ka nelaimes gadījumi vasarā bieži notiek, peldoties un izmantojot dažādus peldlīdzekļus – SUP dēļus, katamarānus, ūdens motociklus, laivas. Biežākie nelaimes cēloņi (kopumā) - alkohola reibums, apstākļu neizvērtēšana, savu spēku pārvērtēšana, kā arī elementāru drošības prasību ignorēšana – piemēram, peldvestes neizmantošana.

- Kādus konkrētus ūdensdrošības padomus jūs ieteiktu vecākiem, ko noteikti atgādināt saviem bērniem pirms peldes?

- Ieteikums vecākiem: izveidot "ūdens noteikumus", regulāri tos pārskatīt peldēšanas sezonā un katru reizi pirms doties peldēties, tos var pielikt pie ledusskapja vai ielikt somas kabatā pirms došanās pie ūdens.

10 ūdensdrošības padomi, kas vecākiem jāatgādina bērniem pirms peldes:

 "Nekad neej ūdenī bez manas atļaujas."

 – Pat ne uz minūti, pat mājas baseinā – vienmēr vispirms pajautā.

 "Vienmēr peldi kopā ar kādu – nekad viens."

 – Ej peldēties tikai pieaugušo klātbūtnē.

 "Nelec ūdenī, ja nezini, cik tas ir dziļš vai kas ir apakšā."

 – Lai izvairītos no smagām traumām, ūdenstilpi ir nepieciešams no sākuma  pārbaudīt.

 "Ja jūties noguris, tev ir auksti vai slikti – uzreiz nāc ārā no ūdens."

 – Nekas nav svarīgāks par tavu pašsajūtu un veselību.

 "Nestum un nevelc citus zem ūdens.".

 – Joki ļoti ātri var kļūt bīstami.

"Peldi tikai tur, kur tas ir atļauts – nepeldi svešās vietās vai vietās kur tas ir aizliegts."

 – Upēs, ezeros un dīķos var būt bedres, straumes vai sapinušies zari.

 "Nespēlējies ar piepūšamiem matračiem dziļā ūdenī ."

– Tie var apgāzties, aizpeldēt pārāk tālu vai uzsprāgt.

 "Vienmēr uzvelc peldvesti, ja esi laivā vai ūdens atrakcijās."

– Arī tad, ja labi peldi – tā ir papildus aizsardzība.

"Ja redzi kādu nelaimē – nelec glābt pats, sauc pieaugušo."

– Tev nav jākļūst par upuri – labākais glābējs ir tas, kurš sauc palīgā pareizi.

"Klausies pieaugušos – ja viņi prasa nākt ārā no ūdens, tad nāc bez iebildumiem."

 – Pieaugušais redz vairāk un ātrāk pamana briesmas.

Šie padomi palīdz izveidot bērna pareizo attieksmi pret ūdeni – ar piesardzību un situācijas pareizu izvērtēšanu.

Pārrunājiet ar bērniem jautājumus, kas saistīti ar drošību pie ūdens un rīcību ārkārtas gadījumos, lai atpūta pie ūdens nepārvērstos traģēdijā. Vecākiem un citiem pieaugušajiem jāņem vērā, ka bērni mācās skatoties, kā rīkojas viņu vecāki un citi pieaugušie. Ja pieaugušie būs neapdomīgi un pārkāps drošības noteikumus, tā rīkosies arī bērni, jo domās, ka tā ir pareizi.

Peldēties ieteicams tikai oficiālajās peldvietās (par to liecina zīme “Peldēties atļauts”), vai, ja tuvumā nav šādu peldvietu, tad tādās peldvietās, kuru krasts ir lēzens, ar cietu pamatu, bez lielas straumes un atvariem. Ūdenī bērniem drīkst ļaut rotaļāties ar piepūšamiem peldlīdzekļiem (riņķi, matracīši, bumbas u.c.), plunčāties un peldēties tik tālu, cik pieaugušais var labi redzēt un nepieciešamības gadījumā var ātri piesteigties palīgā. Visdrošāk būs, ja pieaugušais atradīsies ūdenī starp krastu un dziļumu. Nodarbojoties ar kādu no ūdens sporta veidiem, pārvietojoties ar ūdensmotociklu, burājot ar vējdēli, glābšanas vestei ir jābūt uzvilktai. Savukārt, laivā glābšanas vestei obligāti ir jābūt uzvilktai bērniem līdz 12 gadu vecumam. Papildus drošībai arī pieaugušos aicinām izmantot glābšanas vestes.

VUGD atgādina, ka pie ūdenstilpnēm uz mirkli nepieskatīts bērns var pakļūt zem ūdens un noslīkt. Piemēram, piemājas dīķi bieži kļūst par traģēdijas iemeslu, tāpēc bērnu nedrīkst atstāt pagalmā bez pieskatīšanas, ja tajā ir izveidots dīķis vai piepūšamais baseins.

- Kādi ir galvenie signāli, pēc kuriem var atpazīt, ka bērns ūdenī patiešām ir briesmās – ņemot vērā, ka slīkšana notiek klusu?

- Daudzi vecāki un pieaugušie kļūdaini domā, ka slīkšana izskatās kā filmu ainās – skaļi, ar izmisīgiem saucieniem. Patiesībā bērni ( un pieaugušie) slīkst ļoti klusu un gandrīz nemanāmi. Tāpēc ir būtiski zināt galvenos signālus, kas liecina – bērns ir briesmās ūdenī.

Galvenie signāli, ka bērns varētu slīkt:

Nav skaņas, nav saucienu pēc palīdzības
– Slīkstošs bērns nerunā, nesauc un nekliedz, jo visas pūles tiek veltītas elpošanai.

Vertikāla poza ūdenī, bez efektīvas peldēšanas
– Bērns stāv ūdenī taisni, ar nedaudz atgāztu galvu, bet nespēj noturēties virs ūdens ilgāk par dažām sekundēm.

Rokas ir izstieptas uz sāniem vai uz leju, nevis vicinātas
– Viņš refleksīvi cenšas stumt ūdeni zem sevis.

Kustības ir neregulāras, saraustītas, bez virziena
– Nav organizētas peldēšanas – tikai instinktīvi centieni uzturēties virs ūdens.

Galva daļēji ūdenī, mute līmenī ar ūdens virsmu
– Bērns tikai uz mirkli paceļ zodu, bet mute atkal pazūd zem ūdens.

Skats "tukšs" vai stiklains
– Bērns var izskatīties sastindzis, apjucis vai ar tukšu skatienu, it kā “skatās nekur”.

Ļoti klusa vai dīvaina uzvedība
– Ja bērns pēkšņi kļūst kluss, nevēro citus, nespēlējas kā iepriekš, tas var būt brīdinājuma signāls.

Vecākiem jāatceras:

• Ja neesi pārliecināts – pārbaudi tūlīt. Labāk uzrunāt bērnu un pārliecināties, nekā vilcināties.
• Slīkšana var notikt mazāk nekā 30 sekundēs – pat pieaugušo acu priekšā.

Ivetas LEIKUMAS foto