Kā Krāslava svinēja pilsētas svētkus

Rīts — sporta cienītājiem

Svētku rīts sākās ar dažādām aktivitātēm brīvā dabā. Pludmalē pie Zirga ezera notika pludmales volejbola turnīrs. Sporta azarts, komandas gars un līdzjutēju atbalsts padarīja sacensības par patiešām spilgtu dienas atklāšanu. Vienlaikus sākās 10 kilometru garš pārgājiens ar nosaukumu "Svētki Krāslavā". Aktīvās atpūtas cienītāji devās pa gleznainiem maršrutiem, lai baudītu dabu un savstarpējās attiecības.

Svētku gājiens - pilsētas vizītkarte

Vakarā, plkst. 18.00, sākās svinīgais gājiens, kas jau ir kļuvis par tradicionālu un iespaidīgu svētku sastāvdaļu. Dalībnieki pulcējās Latgales ielā un tad pa Vienības un Brīvības ielām devās līdz Mazajai Tirgus ielai. Gājienā piedalījās pašvaldības pārstāvji, vietējie uzņēmēji un dažādas organizācijas, kuru skaits sasniedza 29. Katrs dalībnieks demonstrēja savu individualitāti – ar tērpiem, simboliku, baloniem un smaidiem.

Laikapstākļi šajā brīdī joprojām bija labvēlīgi – gājiena dalībniekiem izdevās veikt maršrutu bez nokrišņiem.

Kaķu iela, radošums un izstādes

Vakara programmas galvenā daļa risinājās gan ap, gan Mazajā tirgus ielā, kas tajā dienā bija izrotāta, izmantojot visai neparastu tēmu – "kaķis". Instalācijas, dekorācijas un pat fotoizstāde "Kaķis pilsētā", kas tika veidota no iedzīvotāju atsūtītajiem darbiem, radīja īpašu atmosfēru.

Laukumā pie strūklakas atradās transportlīdzekļi ar VUGD, robežsardzes un policijas aprīkojumu, tur varēja ne tikai apskatīt, bet arī rokās paturēt dažādas ierīces, kas nepieciešamas īpašu uzdevumu veikšanai. Pie dienesta pārstāvjiem vērsās visi, kuri to vēlējās, tomēr pārsvarā tie bija bērni un vīrieši.

Mazā Tirgus iela kļuva par radošo aktivitāšu centru. Bija atvērtas dažādas darbnīcas, kur ikviens varēja radīt kaut ko interesantu. Olga un Valdis Pauliņi vadīja meistarklases svilpaunieku veidošanā no māla. Elvīra Škutāne ieteica izmēģināt spēkus vitrāžu mākslā, bet Ludmila Morozova aicināja piedalīties rotaslietu darināšanā. Tika piedāvāta arī kokapstrādes darbnīca, kurā varēja iededzināt kokā rakstus. Tāpat arī Krāslavas novada bibliotēkas darbinieki aicināja cilvēkus uz savu telti. Anna Bogdanoviča gleznoja. Jolanta Bāra piedāvāja izveidot pilsētas mazdārziņu. Tehnikuma pedagogi aicināja spēlēt lielformāta koka spēles un iepazīt metālapstrādi. Savukārt Dana Lahtinova un Līga Jēka, vadošā sēņu pētniece no Kurzemes, stāstīja daudz interesantu faktu par sēnēm.

Īpašu interesi izraisīja neparastais Anitas Reščenko pasākums — āra pirts procedūra. Uz improvizēta galda, tieši zem klajas debess, viņa noguldīja tos, kuri vēlējās piedzīvot ko neparastu, apklāja viņus ar aromātiskiem augiem un vieglām kustībām "pēra" ar vasaras smaržām piesūcinātu slotu. Relaksācijas, ķermeņa un gara atjaunošanas atmosfēra izraisīja patiesu interesi garāmgājējos. Daži saņēma nelielu masāžu turpat uz ielas — ar pavisam vienkāršiem līdzekļiem, taču ar nepārprotamu meistarību.

Blakus "pirts" procedūrām bija apskatāma pilsētas iedzīvotāju iesniegto kaķu fotogrāfiju izstāde. Ielas vidū apmeklētāji varēja uzzīmēt savu kaķi un atstāt novēlējumus, kā arī izlasīt interesantu informāciju par kaķiem, kas bija sadalīta pa mēnešiem.

Kultūra lietū

Baltajā teltī notika mākslas izstāde "Krāslavas palete 2025". Tas ir to mākslinieku darba rezultāts, kuri visas nedēļas garumā iemūžināja pilsētu, tās ielas, ainavas un cilvēkus. Gleznojumi atspoguļoja Krāslavas unikālo atmosfēru, skatītu tās veidotāju acīm.

Tikmēr uz skatuves uzstājās muzikālās grupas "Solversija" un "El Alma". Mūzika gan skanēja zem smidzinoša lietus, tomēr siltā atmosfēra, smaidi un aplausi padarīja šo vakaru patiesi neaizmirstamu.

Vakarā laiks nedaudz pasliktinājās, sāka līt. Tomēr ne mākslinieki, ne skatītāji nepameta svētku norises vietas. Krāslavas amatierteātra "Smalkais stils" izrāde pēc Rūdolfa Blaumaņa lugas "Burvis un puķes" motīviem notika, neskatoties uz nokrišņiem. Daudzi skatītāji sēdēja krēslos zem lietussargiem, lai varētu noskatīties izrādi. Piektdienas pasākumi spilgti ieskandināja pilsētas svētkus, uzsverot Krāslavas kultūras dzīves bagātību un tās iedzīvotāju vēlmi aktīvi piedalīties šīs unikālās atmosfēras radīšanā.

Jeļena AVSJUKEVIČA

Autores foto