Janvāra etīdes

Sals un saule... Ja nu tā būtu: nespožs debess gaismeklis tikai retumis pavīd starp svina pelēkajiem mākoņiem. Lūk, arī pagājušajā sestdienā janvāra saulīte tikai uz mirkli apstaroja sasalušo zemi. Cerībā nofotografēt makšķerniekus devos uz piepilsētas ezeru. Krāslavas nomalē satiku noskumušu copmani, kurš “iepriecināja” mani ar lakonisku paziņojumu: “Copes nav, visi izklīda, lūk, arī es neizturēju...” Un tas bija pusdienlaikā, kad zivis ķeras vislabāk, nevis doties atpakaļceļā.

Ezera krastā satiku divus zēnus — Artūru un Māri. “Mēs bez makšķerēm, tikai ar ledus cirtni, pārbaudījām ledu, var atklāt sezonu,” priecīgi paziņoja puikas. Varēt jau varētu, tikai zem mīkstā sniega segas ledus slēpj īpašas briesmas. Nesteidzieties, kolēģi, makšķernieki! Tik viltīga janvāra ledus, cik es atceros, vēl nav bijis. Fotografēt bija grūti, tāpēc janvāra etīdes nācās gatavot svētdien — pilsētas robežās, kur laimējās atrast pat vientuļu sarkankrūtīti. Putniem un zvēriem šoziem barības gana.

Aleksejs GONČAROVS